Latvijas Dizaina gada balva 2018. Divdesmit finālistu darbu izstāde

2017. gadā dizaina jomā aizsākās jauna tradīcija – tika organizēta pirmā Latvijas Dizaina gada balva (LDGB), kas šogad norisinās otro reizi. Latvijas Dizaina gada balva ir ikgadējs nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilākos sniegumus, sekmēt Latvijā radītā dizaina pielietojumu un veicināt nozares augstvērtīgu attīstību.

Konkurss ir lielākais gada notikums Latvijas dizainā, bet pati balva – augstākais apbalvojums Latvijas dizaina jomā. Konkursā var piedalīties organizācijas un privātpersonas, kas izmanto dizainu kā inovācijas virzītāju un rada produktu vai pakalpojumu.

Latvijas Dizaina gada balvai 2018 iesniegtos 127 darbus izvērtēja industrijas profesionāļu starptautiska un starpdisciplināra komanda septiņu ekspertu sastāvā: žūrijas priekšsēdētājs, pasaulē vadošās muzeju ekspozīcijas dizaina aģentūras “Ralph Appelbaum Associates” (RAA) Berlīnes biroja direktors, izstāžu dizaina un muzeju plānošanas eksperts Timotijs V. Ventimiglija (Timothy W. Ventimiglia), ilggadējais “G–Star RAW” radošais direktors un dizainers, stratēģiju dizaina un interjera dizaina eksperts Pīters Kūls (Pieter Kool), Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja, arhitekte, žurnāliste, grāmatu autore un izstāžu kuratore Ieva Zībārte, zīmola “Madara Cosmetics” līdzdibinātāja, Latvijā pazīstamu zīmolu identitātes autore, grafikas dizainere un pasniedzēja Liene Drāzniece, mākslas teorētiķis, kurators Kaspars Vanags, “Accenture Latvia” Digitālo pakalpojumu dizaina nodaļas vadītājs Kaspars Auzarējs-Auzers, kā arī starptautisku atzinību guvušais, Amsterdamā dzīvojošais produktu dizainers no Latvijas Germans Ermičs.

12. aprīlī īpašā apbalvošanas ceremonijā mākslas centrā “Zuzeum” tika noskaidroti Latvijas Dizaina gada balvas 2018 laureāti. Pirmo vietu ieguva “RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti” (autors: “Associates, Partners et Sons”), otro – elektroiekārtas “Mass Portal industriālā dizaina valoda” un “Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1” (autors: SIA “Mass Portal”), savukārt trešajā vietā ierindojās Liepājas pašvaldības mājas lapa liepaja.lv (autors: SIA “Wrong Digital”). Galvenās balvas ieguvējs no LR Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2 000,- EUR vērtībā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Balvas galvenā partnera – IT uzņēmuma “Accenture Latvia” specbalva “Digitālais bizness” tika piešķirta “CSDD.lv mājas lapai” (autors: SIA “Wrong Digital”).

Latvijas Dizaina gada balvas 2018 žūrijas priekšsēdētājs Timotijs V. Ventimiglija: “Lai arī katrā no fināla dizaina darbiem nolasāmas latviešu kultūras tradīcijas, mūsuprāt, tiem piemīt arī potenciāls sasniegt globālu auditoriju. Tiem ir plašāks identitātes veidošanas konteksts, kā arī sociāla ietekme un uzņēmējdarbības kapacitāte. Visi 20 fināla darbi ir savu attiecīgo tirgu standartu noteicēji. Žūrijas trīs finālā izvirzītie produkti atspoguļo oriģinalitātes un inovācijas vērtības, tiem ir konceptuāls veselums, tie demonstrē prasmīgu meistarību un izpildi.”

Latvijas Dizaina gada balvas 2018 finālam tika izvirzīti 20 kandidāti:

• Koka Sup dēlis “GG SUP Race 12” un koka Sup airis “GG SUP EO 1.0”. Dizains, produkta izstrāde: Māris Galenieks, tehniskais dizains un konstrukcija: Artis Strazdiņš;
• Ražotnes interjers “Rižskij Samogon rūpnīca” un iepakojums / identitāte “Rižskij Samogon”. Autors: “VARIANT STUDIO”, dizainers: Artūrs Analts, arhitekts: Jurijs Gluhovskis;
• Elektroiekārtas “Mass Portal industriālā dizaina valoda” un “Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1”. Autors: SIA “Mass Portal”, koncepta autors: Jānis Grīnhofs, dizaina inženieris: Egils Gēcis, grafiskais dizainers: Krišs Bērzkalns, projekta menedžeris: Krista Vaivade, tehnoloģiskais konsultants: Georgijs Bakradze, produktu dizaineri: Juris Kļava, Aivars Vaivods un Reinis Li;
• Grāmata “Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu”. Autori: Artis Briedis un Rūta Briede, rakstniece: Inese Zandere, ilustrators: Reinis Pētersons, dizaineri: Artis Briedis un Rūta Briede, izdevniecība “Liels un mazs”, Žaņa Lipkes memoriāls, redaktore: Maima Grīnberga, korektore: Guna Kalniņa;
• Skaņas efektu ierīce “PLASMA PEDAL” un skaņas efektu ierīce “PLUS PEDAL”. Autors: SIA “PLUS PEDAL”, “GAMECHANGER AUDIO”, direktors: Iļja Krūmiņš, menedžments: Didzis Dubovskis, elektronikas izstrāde: Mārtiņš Meļķis, ražošanas vadītājs: Kristaps Kaļva, produkta dizains: Fricis Kalvelis;
• Filmu festivāls “RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti”. Autors: “Associates, Partners et Sons”, radošā direktore / projekta vadītāja / dizainere: Daniela Treija, dizainers: Ainis Permins, dizaina direktors: Edgars Zvirgzdiņš, mākslinieciskā komanda: Kristaps Zelmenis, Una Bergmane, animācija un video: Kaspars Kursišs, Eduards Laķis, kind.lv;
• Izstāde “Melnās mākslas darbnīca”. Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, grafiskais dizains un scenogrāfija: Anete Krūmiņa, kuratore: Maija Uzula-Petrovska, projekta vadība: Anda Boluža, tehniskais risinājums: Jevgenijs Sisojevs, Ainārs Egle, “Dekorāciju darbnīca”, skaņa: Renarts Braufmanis, izglītības programma: Inga Surgunte;
• Trauki “Kolekcija ECLIPSE”. Autors: Laima Grigone, prototipu izstrāde un tehniskais atbalsts: Sandra Pēča, Inārs Čukurs, Dace Oša;
• Burtveidolu ģimene “Burtveidolu ģimene “Pilot””. Autors: Aleksandra Samuļenkova;
• Mājaslapa “CSDD.lv mājas lapa”. Autors: SIA “Wrong Digital”, informācijas arhitektūra un dizains: Jānis Veģis un Jānis Putāns, programmēšana: Raimonds Sarkanbārdis, Artūrs Gulbis un Artūrs Kurzemnieks, projekta vadība: Ilze Grietēna;
• Džemperis “Apģērbu zīmols “I GOT SMTHN TO SAY”. Autors: Helvijs Fiņķis, radošā direktore: Sigita Krivoda, līdzīpašnieks: Ainārs Neimanis;
• Medicīniska palīgierīce “Palīgierīce rāpošanai “SOLIS PA SOLIM”. Autors: Valters Krētainis. Institūcija: PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola. Darba projekta vadītājs: Andris Garokalns, darba vadītājs: Guntis Jekste;
• Liepājas pašvaldības mājaslapa liepaja.lv. Autors: SIA “Wrong Digital”, informācijas arhitektūra un dizains: Liene Geidāne un Oskars Cirsis, programmēšana: Artūrs Gulbis un Raimonds Sarkanbārdis, projekta vadība: Ilze Grietēna;
• Daiļliteratūras grāmata “ZIRGS”. Dizaina autori: Rūta Briede, Artis Briedis, ilustrāciju autori: Anete Melece, Anna Vaivare, Anita Paegle, Vivianna Marija Staņislavska, Reinis Pētersons, Aleksejs Naumovs, Gundega Muzikante, Māra Viška, Pēteris Līdaka, Edmunds Jansons, Elīna Brasliņa, Ernests Kļaviņš, Maija Kurševa, Mārtiņš Zutis;
• Izstāde “Luters. Pagrieziens”. Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, dizains: Una Grants, Anete Krūmiņa, scenogrāfija: Reinis Suhanovs, kuratori: Gustavs Strenga, Andris Levāns, projekta vadība: Brigita Zelča-Aispure, Kristiāna Kirša, digitālie risinājumi: “Cube”, tehniskā realizācija: “Dekorāciju darbnīca”;
• Gaismas objekts “STAR WRAP lampa”. Dizains, tehniskais risinājums, iepakojums: Dāvis Līcītis, Pēteris Zilbers;
• Burtveidols “Cīrulis Display”. Autors: “Asketic” (Miķelis Baštiks, Aleksandrs Beļajevs);
• Soma automātiskās infūzijas sistēmas pārnēsāšanai “Spēka pele”. Autors: Lauma Reitere. Institūcija: Latvijas Mākslas akadēmija, 3. kursa semestra darbs. Pasniedzēji: Ilze Kundziņa, Mareks Birznieks;
• Vizuālā identitāte “Dizaina un šampanieša veikals/bārs “Modernists””. Interjera dizaina un mākslinieciskā noformējuma idejas autori: Santa un Mārtiņš Pīlēni, grafiskais dizains: Beāte Ligere;
• Apģērbu kolekcija “REMONTS 2”. Autors: Agnese Narņicka, dizainera asistens: Dzintra Līdiga.

Latvijas Dizaina gada balvas 2018 žūrijas priekšsēdētājs Timotijs V. Ventimiglija: “Mēs bijām patīkami pārsteigti par iesniegto darbu plašo diapazonu un kvalitāti. Lai gan dizains Latvijā ir attīstības stadijā – tas ir dzīvs un konkurētspējīgs. Brīdī, kad vērtējām darbus, lielākā atklāsme bija par to, ka dizains skar katru cilvēka dzīves jomu – tas nav vienkārši kaut kas skaists un iedvesmojošs, bet kaut kas, kas vienlaicīgi uzlabo dzīves kvalitāti un ļauj novērtēt cilvēka potenciālu. Bieži vien starp dizaina disciplīnām ir saskare – māksla un tehnoloģijas kopā rada inovatīvus rezultātus. Ja runājam par tendencēm Latvijas dizainā, tad es teiktu, ka tas ir vērsts uz uzņēmējdarbību, ar skatu nākotnē, sociāli orientēts, labprāt pielāgojas un radoši izmanto jaunās tehnoloģijas.”

Izstāde ar 20 labākajiem Latvijas Dizaina gada balvas 2018 konkursam iesniegtajiem darbiem iezīmē aktuālo situāciju Latvijas dizainā. LDGB 2018 pamatvēstījums gan balvas vizuālajā identitātē, gan saturiskajā konceptā ir “Dizains savieno”, kas vērš uzmanību uz starpnozaru mijiedarbību. Ekspozīcijas pamatā ir ideja veicināt aktīvu izziņas procesu un raisīt jēgpilnu diskusiju par kvalitatīva dizaina nepieciešamību.

Projekta digitālo dimensiju nodrošina Latvijas Dizaina gada balvas galvenais partneris – viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā un pasaulē “Accenture Latvia”, kas piedāvā izstādes laikā konkursu ar iespēju pieteikties jaunā digitālā dizainera apmaksātai praksei, izpildot četru soļu uzdevumu.

Visi skatītāji tiek aicināti nobalsot par sev tīkamāko dizaina risinājumu, ņemot vērā 10 laba dizaina vērtēšanas kritērijus:
• idejas oriģinalitāte,
• atbilstība mērķim,
• estētiskā kvalitāte,
• funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
• atbilstoša materiālu izvēle un pielietojums,
• jaunrade,
• tirgus potenciāls,
• ekonomiskā vai sociālā vērtība,
• ekoloģisks (videi draudzīgs) risinājums, ilgtspēja,
• pieejamība.

Latvijas Dizaina gada balvas organizatori sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju sagatavojuši plašu izstādi pavadošo pasākumu programmu. “Dizaina sarunas” norisināsies trešdienās no plkst. 17.00 līdz 19.00, “Dizaina pastaigas” gida pavadībā – ceturtdienās no plkst. 16.00 līdz 17.00, savukārt “Accenture Latvia” “Digitālās darbnīcas jauniešiem” un mākslas izglītības centra “Trīs krāsas” “Dizaina darbnīcas ģimenēm ar bērniem” notiks sestdienās no plkst. 12.00 līdz 14.00.