Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina uz semināru “Mākslinieka rokraksts. Vilim Vasariņam 110”
Publicitātes foto
Godinot ievērojamo latviešu keramiķi, porcelāna meistaru un scenogrāfu Vili Vasariņu (1906–1945) 110 gadu jubilejā, ceturtdien, 2016. gada 28. aprīlī, plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) norisināsies zinātniskais seminārs “Mākslinieka rokraksts. Vilim Vasariņam 110”, kurā nozares speciālisti aktualizēs autora sniegumu Latvijas profesionālās dekoratīvi lietišķās mākslas attīstībā un piedāvās tuvāk iepazīt dažādus meistara radošās darbības aspektus.
No 16. aprīļa līdz 3. jūlijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 2. un 3. stāva vestibilos būs eksponēta izstāde “Mākslas frontinieks. Keramiķim Vilim Vasariņam 110”, kas sniedz retu iespēju ielūkoties meistara skaitliski nelielajā, bet pārsteidzoši daudzpusīgajā daiļrades mantojumā.
Viļa Vasariņa (1906–1945) radošā darbība aptver visai īsu, bet piesātinātu laika posmu no 20. gadsimta 20. gadu beigām līdz 1944. gadam, kad mākslinieks tika iesaukts latviešu leģionā. Viņa eksperimentus keramikas jomā raksturo modernisma laikmeta stila izjūta, spilgts individuālais rokraksts, izsmalcināta gaume un perfekta darbu tehniskā kvalitāte. Autors darinājis vāzes, kausus, šķīvjus, svečturus, servīzes, dekoratīvu plastiku, darbojies būvkeramikas jomā, zīmējis metus porcelāna apgleznojumiem. Jau studiju gados viņš nopietni pievērsās aktuāla, mūsdienīga trauku koptēla meklējumiem. Meistars uzskatīja, ka “mākslas keramikā formu sacerēšanai un jaunradīšanai piekrīt pati galvenā vieta”.
Savas idejas Vilis Vasariņš īstenojis dažādos keramikas materiālos – porcelānā, pusfajansā, fajansā, akmens masā un mālā. Viņa izstrādājumu modelējumam bieži piemīt funkcionāla vienkāršība un maigs plastiskums. Ja agrīnie darbi pārsvarā rotāti ar Art Deco uzbūves sistēmā izstrādātu izsmalcinātu apgleznojumu, tad 20. gadsimta 30. gadu beigās mākslinieka formas un rotājuma meklējumos iezīmējās vēsturisko stilu reminiscences. Ierosmes Vilis Vasariņš smēlies arī Latgales podnieku tradīcijās. Jāatzīmē, ka daudzi autora veidotie keramikas un porcelāna darbi šodien vērtējami kā izcilas Art Deco stila ikonas.
Lai tuvāk iepazīstinātu mākslas cienītājus ar Viļa Vasariņa personību, meistara rokrakstu un izvērtētu viņa radošo pienesumu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) rīko zinātnisko semināru, kurā aicināti piedalīties izstādes kuratore, DMDM Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka, mākslas vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva eksperts Guntis Švītiņš, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Keramikas un porcelāna krājuma glabātāja Vivita Buivida, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja keramikas un stikla restauratore vecmeistare Inta Tiltiņa. Katrs dalībnieks sniegs 20 minūšu garu prezentāciju, kuru papildinās plašs vizuālais materiāls.
Seminārā apmeklētāji gūs dziļāku un plašāku ieskatu sarežģītajā un aizraujošajā laikmetā, kas tiks raksturots caur vienas personības prizmu. Analizējot dažādus Viļa Vasariņa daiļrades posmus un biogrāfijas faktus, speciālisti vērsīs uzmanību arī uz mākslinieka sasniegumiem scenogrāfijas jomā (1924–1933, Latvija Nacionālā opera, Nacionālais teātris, Daugavpils Drāmas teātris) un pedagoģijā (1937–1944, Latvijas Mākslas akadēmija).
Uz semināru Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā laipni gaidīti visi interesenti!
Ieeja brīva. Pasākuma dalībnieki varēs apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju 2. stāvā un izstādi “Mākslinieka rokraksts. Vilim Vasariņam 110”.
Vietu skaits ir ierobežots.
Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 830917 vai e-pastu Agrita.Pore@lnmm.lv.
SEMINĀRA PROGRAMMA:
17.00–17.20 Viļa Vasariņa daiļrade Art Deco kontekstā
Rūta Rinka, mākslas zinātniece, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja
Ar 1928. gada rudeni Vilis Vasariņš mērķtiecīgi pievērsies keramikas studijām Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa darbu formveide un dekorējums norāda, ka autors labi pārzinājis Art Deco paraugus. Novērtējot jaunā mākslinieka interesi un zināšanas keramikas tehnoloģijā, Rūdolfs Pelše 1937. gadā Vili Vasariņu uzaicināja par savu asistentu. Kopdarbībā ar profesoru viņš izstrādāja jaunu akmens masas sastāvu. Jaunā akmens masa izsauca vajadzību pēc piemērotiem glezniecības un citiem dekorēšanas veidiem, ne mazums mēģinājumu un eksperimentu tika veikts, gūstot visai labus rezultātus. Vasariņš atzina, ka “šie sasniegumi katrā laikā blakus stādāmi līdzīgiem ārzemju darbiem, par ko latviešu keramikai nebūs jāpaliek ēnā”.
17.20–17.40 Ko stāsta Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti par mākslinieku V. Vasariņu?
Guntis Švītiņš, mākslas vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva eksperts
Arhīvu kolekcijās atrodamas gan dokumentāras liecības, gan dokumenti, kas pētniekam dod iespēju uzzināt, apstiprināt pieņēmumus. Nereti dokumenti rada mulsinošas sajūtas, un dažkārt tie pat izraisa grūtības pamatoti definēt situāciju.
Mākslinieks V. Vasariņš (šeit pilns vārds netiek minēts, jo tas ir galvenais akcents priekšlasījumā) šajā gadījumā noder kā lielisks piemērs personas datu transformācijai un laika gaitā sekojošām interpretācijām.
Priekšlasījumā izmantoti dokumenti no V. Vasariņa Latvijas Mākslas akadēmijas studenta lietas, pase un publikācijas.
17.40–18.00 Mākslinieks Vilis Vasariņš – Latvijas vēstures atainojuma aizsācējs M. S. Kuzņecova fabrikā 20. gs. 30. gadu 2. pusē (ģenerāļa J. Baloža servīze no RVKM krājuma)
Vivita Buivida, vēsturniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja
Keramikas un porcelāna krājuma glabātāja
Savā stāstījumā pētniece izcels mākslinieka Viļa Vasariņa ieguldījumu vēsturiskā žanra attīstībā keramikas jomā, kā piemēru analizējot meistara devumu Latvijas vēstures atainojumā M. S. Kuzņecova fabrikā. Tiks izvērtēts pēc autora skicēm 1936. gadā apgleznotais unikālais trauku komplekts – Rīgas pilsētas velte kara ministram ģenerālim Jānim Balodim. Tolaik servīze sastāvēja no 240 priekšmetiem. Komplektā ietilpst arī 36 apgleznoti šķīvji, kas tematiski veltīti Latvijas Brīvības cīņām, I Latvijas Republikas armijai, galvaspilsētai Rīgai un Jāņa Baloža dzimtai vietai – Trikātai.
18.00–18.20 Viļa Vasariņa (1906–1945) māla, porcelāna un akmens masas priekšmetu restaurācija
Inta Tiltiņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja keramikas un stikla restauratore vecmeistare
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 2010. līdz 2015. gadam tika restaurēti vairāki Viļa Vasariņa darinātie keramikas priekšmeti – māla glāzīte, karafe, vāze, ar balti zilu glazūru klāta akmens masas balerīnas figūra un porcelāna šķīvis. Šiem izstrādājumiem bijuši dažādi bojājumi, galvenokārt nodauzījumi. Restauratore vērsīs uzmanību tam, ka gan pamatmasa, gan virsējā kārta – glazūra – visiem šiem priekšmetiem vienmēr raksturojama kā laba. Restaurāciju uzsākot, katram objektam tiek nodrošināta individuāla darba gaitas izstrāde. Vecmeistare sniegs interesantu, komentāriem bagātu stāstījumu par Viļa Vasariņa keramikas un porcelāna darbu restaurāciju un to saglabātību.
18.20 Noslēguma vārds
LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izglītības programmu kuratore Agrita Pore
