Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:366, Did:0, useCase: 3


Tiek atklāta intriga par laikmetīgo operu cikla LULU Pārsteiguma seansu trešās sezonas noslēgumā

Redakcija
Redakcija

Noslēdzot laikmetīgo operu cikla LULU trešo sezonu, jau šajā svētdienā, 31. maijā plkst. 17:00 uz kino teātra Splendid Palace mazās zāles ekrāna tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja vērot Pētera Etveša (Peter Eötvös) operu Trīs māsas no Parīzes Châtelet teātra. Pirms iestudējuma demonstrēšanas par to vairāk nelielā ievadlekcijā stāstīs muzikoloģe Baiba Kurpniece.

1996./1997. gadā komponētā opera Trīs māsas ir ungāru komponista Pētera Etveša trešais skatuves darbs, kas savu pirmiestudējumu Lionas operā, Francijā piedzīvoja 1998. gada 13. martā. Librets veidots pēc Antona Čehova lugas Trīs māsas motīviem, un tā autori ir Klauss Hennebergs (Claus H. Henneberg) un komponists pats.

Tiesa, Etveša skatuves darbs ir krietni attālināts no Čehova oriģināla. Opera sastāv no prologa un trim daļām jeb trim sekvencēm: Irina, Andrejs un Maša. Visas trīs māsas atveido kontrtenori, un operā uz skatuves darbojas tikai vīrieši. Kritiķi par šo Etveša izvēli izsakās neviennozīmīgi – daļa to dēvē par absurdu perversiju, kurai nerod nekādu pamatojumu, citi meklē atsauces mūzikas un teātra vēsturē, kad, piemēram, antīkā teātra laikos izrādes spēlēja tikai vīrieši, tāpat zināms, ka šajā operā būtiska ietekme arī tradicionālajam Japānas Kabuki teātrim, un arī tur visas lomas atveido vienīgi stiprā dzimuma pārstāvji. Vēlākos operas iestudējumos vairāki opernami gan ir aizstājuši kontrtenorus ar dziedošām dāmām, bet šis 2001. gada iestudējums no Parīzes Châtelet teātra ir veidots pēc pirmiestudējuma režijas ar izmainītu muzikālo sastāvu, un saglabā tā labākās tradīcijas.

Komponistu Pēteru Etvešu amerikāņu mūzikas kritiķis Bernards Holends (Holland) nodēvējis par laikmetīgās mūzikas pasaules karu veterānu. Etvešs daudz un nopietni darbojies elektroniskās mūzikas laukā Vācijā, Parīzē vadījis laikmetīgās mūzikas ansambli Ensemble Intercontemporain, un tur gūtās pieredzes atspoguļojas arī operas skaņu audeklā, kur, līdzās ietekmēm no avangarda meistariem Luidži Nono, Karlheinca Štokhauzena, Pjēra Bulēza un citiem, operas iekšējās muzikālās struktūrās Etvešs cienījis daudz senākas operas žanra tradīcijas, veidojot Verdi spalvas cienīgus ansambļus un garas kantilēnas vokālās līnijas.

Iestudējumā no Parīzes Châtelet teātra piedalās trīspadsmit dziedātāji (4 kontrtenori, 3 tenori, 3 baritoni, 3 basi) un divi specifiska sastāva orķestri. Izrādes muzikālie vadītāji – Kents Nagano (Kent Nagano) un komponists Pēters Etvešs, iestudējuma režisors Usjo Amagacu (Ushio Amagatsu).

Lektore: muzikoloģe, JVLMA docente un Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece.
Ieeja bez maksas.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar SIA "LDZ CARGO" un Valsts Kultūrkapitāla fondu.