Miķelis Fišers radījis darbus 57. Venēcijas mākslas biennālei
Šī gada Latvijas paviljona ekspozīciju „Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē veidos Miķeļa Fišera radītie 16 kokgrebumi, lielformāta glezna un apjomīga gaismas un skaņas instalācija.
Darbi šodien uzsāks ceļu uz Venēciju, kur sāksies intensīvs darbs pie paviljona iekārtošanas.
Iespaidīgā lielformāta glezna „Izlaušanās. Ardievas esībai” tapusi kā ekspozīcijas noslēdzošais elements un mākslinieks atzīst, ka tas izrādījies viņa līdz šim grūtākais darbs:
„Gāju cauri „radošām mokām” un ne es viņu, bet glezna veidoja mani, tāpēc par tās autoru sevi nemaz vairs negribu saukt. Ja kokgriezumi ir kritiski un ironiski, pat robežojas ar cinismu, tam pretī bija jāliek kaut kas atklāts, godīgs, naivs un personisks. Tas izrādījās sarežģīts pārdzīvojums un uzdevums”, tā par 3,5 x 5 metrus sešstūru formas gleznojuma radīšanu atzīst Miķelis Fišers.
Kuratore Inga Šteimane norāda, ka viens no interesantākajiem aspektiem Miķeļa Fišera kokgrebumos ir tas, kā autora radīts mīts nonāk vēsturiskos apstākļos. „Tas tiek panākts ar detalizētu vides zīmējumu, precīzu psiholoģisku reakciju atveidojumu un ar darbības vārdiem nosaukumos. Ja reptiloīdi ārstē depresiju sterilizētajām nāriņam un pelēkās rases zinātnieki noņem cilmes šūnas ciklopiem, tad mīts nav iespējams, jo visi ir aizņemti ar darbu un politiku. Vērojot šo rosību, rodas neskaitāmi „kāpēc?”, līdz beidzot saproti, ka esi piedzīvojis bezatbildīgu politiku, atsvešinātu funkcionālismu, niknu ego un pilnīgu nevēlēšanos dzīvot tādā pasaulē, ” stāsta kuratore. Viņa uzsver, ka Miķelis Fišers rada spēcīgus kritiskus tēlus ar ezoteriskas nobīdes palīdzību.
Ekspozīcijas nosaukumu „Kas slikts var notikt” Miķelis Fišers veidojis kā universālu formulu, ko skatītājs var lasīt kā jautājumu, kā pārsteigumu, kā vēsturi vai kā pareģojumu pēc saviem ieskatiem.
Uz Venēciju ceļos arī izstādes katalogs, kurā iekļautas Miķeļa Fišera darbu skices un visi šī gada ekspozīcijai radītie mākslas darbi, kuratores Ingas Šteimanes un igauņu mākslinieka Margusa Tamma esejas par ezoteriskajiem naratīviem Latvijas un Igaunijas laikmetīgajā mākslā, kā arī Ilmāra Šlāpina eseja par Miķeļa Fišera vēlmi radīt pareizo apziņas situāciju skatītāju galvās.
57. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona organizētāja ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, galvenais atbalstītājs ir ABLV Charitable Foundation. Nozīmīgu ieguldījumu sniedz skatuves tehnoloģiju uzņēmums „Kompānija NA”, būvmateriālu un būvniecības sistēmu ražotājs „KNAUF” un lielākais poligrāfijas, iepakojuma, vizuālās komunikācijas un biroja papīra izplatītājs Eiropā „Antalis”.
57. Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no 2017. gada 13. maija līdz 26. novembrim. Latvijas paviljona kuratore ir Inga Šteimane, komisāre - Daiga Rudzāte un producents - kultūras projektu aģentūra INDIE.
Mākslinieks Miķelis Fišers (1970) veido savu ezotērisko tēlu sistēmu kopš 90. gadu vidus kā pretmetu sintēzi. Tur saskatāma gan akadēmiska, gan avangardiska tradīcija, gan smagnēja ģēnija paradigma (unikalitāte), gan viegls mūslaiku apropriācijas diskurss (gatavā pārņemšana). Miķelis Fišers ir saņēmis Latvijas vizuālās mākslas augstāko apbalvojumu – Purvīša balvu (2015) par personālizstādi „Netaisnība”. Miķeļa Fišera darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Somijas laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma un topošā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, kā arī LR Kultūras ministrijas īpašumā un Zuzānu ģimenes kolekcijā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1993) un Glezniecības meistardarbnīcu (1995). Izstādēs piedalās kopš 1994. gada un ir sarīkojis 16 personālizstādes. Veidojis scenogrāfijas un ilustrējis grāmatas.
Kuratore Inga Šteimane ir mākslas zinātniece, kas kopš deviņdesmito gadu vidus veido nozīmīgus izstāžu projektus, publicē kritikas un darbojas kā eksperte. 2015. gadā izveidojusi un vada eksperimentālu laikmetīgās mākslas telpu Mākslas stacija Dubulti.
Kultūras projektu aģentūra INDIE ir dibināta 2007. gadā. Lielākie realizētie projekti līdz šim vizuālās mākslas jomā ir Purvīša balva (sadarbībā ar Latvijas Nacionālais mākslas muzeju un Purvīša balvas patronu SIA Alfor). Latvijas ekspozīcija – Kristapa Ģelža izstāde „MĀKSLĪGAIS MIERS (Laikmetīgā ainava)” 54. Venēcijas mākslas biennālē. Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas ietvaros organizētā izstāde „Ornamentālisms. Purvīša balva. Latvijas laikmetīgā māksla”, kas konkursa kārtībā tika iekļauta 56. Venēcijas mākslas biennāles oficiālajā Paralēlajā programmā.
ABLV Charitable Foundation ir dibināts 2006.gadā kā galvenais ABLV Bank partneris labdarības jomā, lai atbalstītu radošu cilvēku un izcilu organizāciju pūles, veidojot saliedētu, līdzatbildīgu un drošu sabiedrību. Fonda darbības mērķis ir pilsoniska sabiedrība, kuras līdzveidošanā tas iesaistās ar atbalsta programmām tādās jomās kā laikmetīgā māksla un izglītība, bērnu un jauniešu labklājība un pilsētvides labiekārtošana. Būdams līdzdibinātājs topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, ABLV Charitable Foundation īpašu uzmanību velta Latvijas mākslas norišu rezonansei starptautiskajā arēnā. Šajā nolūkā Fonds ir parakstījis vienošanos ar Kultūras ministriju, apņemoties būt par Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona galveno atbalstītāju līdz 2021. gadam. Šī būs jau otrā reize, kad Latvijas paviljona ekspozīcija Venēcijā tapusi ar Fonda atbalstu.
Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2015. gadā Venēcijas mākslas biennāli apmeklēja 500 000 cilvēku. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada.
