Arsenālā skatāma izstāde "Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts"

Projekta “Gara radinieki” mērķis ir sekmēt skaidru un emocionālu izpratni par svarīgākajiem aspektiem, kas raksturo vācu mākslu pēdējā pusgadsimtā. Izstādes koncepciju un saturu izstrādājis pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne). Ekspozīcijai viņš izvēlējies 53 autoru 77 darbus, kas radīti periodā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām. Izlase tika izveidota, apzinot 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu un nozīmību raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī to vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Projekta nosaukums aizgūts no izcilā vācu rakstnieka Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe, 1749–1832) darba “Gara radinieki” (“Die Wahlverwandschaften”, 1809). Romāna virsraksts sakņojas cilvēcisko attiecību mijiedarbē un ir atvasināts no termina, kas paskaidro “ķīmisko saderību” vai “ķīmisko radniecību”. Šīs metaforas būtība šķiet ideāli piemērota konkrētam projektam, vedinot uz daudzveidīgu mākslas izpausmju uztveri.

Ekspozīcijas panorāmu veido glezniecība, zīmējumi, skulptūra, fotogrāfija, videoinstalācijas, kā arī daži konceptuālās mākslas paraugi. Izstādes fokuss ir vērsts uz vācu mākslas vizuālo un uztveres saturu, nevis uz teoriju radīšanu.

Ņemot vērā, ka ierobežotais darbu skaits ir nepietiekams un nevar atklāt Vācijas laikmetīgās mākslas parādību dziļumu, dažādību un sarežģītību, kā arī lai izvairītos no lineāra un didaktiski secīga vēstījuma, izstāde tiek brīvi konfigurēta četrās sadaļās:
1) Ekspresija, iztēle un subjektivitāte
2) Vēsture un naratīvs
3) Abstrakcija un koncepcija
4) Prezentācija un kritika

Ideja par organiski vienojošu ietvaru, kas saista atšķirīgos, četrās desmitgadēs tapušos mākslas darbus, piedāvā skatītājiem iespēju salīdzināt paaudžu veikumu un aktīvi meklēt kopsakarības, tā izslēdzot pasīvu vērojumu un aicinot veidot savu individuālo interpretāciju.

Izstādē eksponēto darbu autori: Alberts Ēlens (Albert Oehlen), Alicja Kvade (Alicja Kwade), Andreass Gurskis (Andreas Gursky), Anzelms Kīfers (Anselm Kiefer), Anzelms Reile (Anselm Reyle), A. R. Penks (A. R. Penck), Bernds Koberlings (Bernd Koberling), Betina Pustči (Bettina Pousttchi), Daniels Rihters (Daniel Richter), Dīters Krīgs (Dieter Krieg), Filips Fīrhofers (Philipp Fürhofer), Franks Niče (Frank Nitsche), Georgs Bāzelics (Georg Baselitz), Gerhards Rihters (Gerhard Richter), Gerts & Uve Tobiasi (Gert & Uwe Tobias), Gregors Hildebrants (Gregor Hildebrandt), Hanne Darbovena (Hanne Darboven), Imi Knēbels (Imi Knoebel), Jērgs Immendorfs (Jörg Immendorff), Jirži “Georgs” Dokoupils (Jiří “Georg” Dokoupil), Jonatans Mēze (Jonathan Meese), Jorinde Foigta (Jorinde Voigt), Jozefs Boiss (Josef Beuys), Julians Rozefelts (Julian Rosefeldt), Kandida Hēfere (Candida Höfer), Karls Horsts Hēdike (Karl Horst Hödicke), Katarīna Friča (Katharina Fritsch), Katarīna Grose (Katharina Grosse), Kristiāne Mēbusa (Christiane Möbus), Kristofs Brehs (Christoph Brech), Markuss Ēlens (Markus Oehlen), Markuss Lūpercs (Markus Lüpertz), Marsels Odenbahs (Marcel Odenbach), Martins Asigs (Martin Assig), Martins Kipenbergers (Martin Kippenberger), Martins Kobe (Martin Kobe), Mihaels Vēzelijs (Michael Wesely), Neo Rauhs (Neo Rauch), Norberts Biskijs (Norbert Bisky), Olafs Nikolai (Olaf Nicolai), Rainers Fetings (Rainer Fetting), Reiners Rūtenbeks (Reiner Ruthenbeck), Rozemarija Trokela (Rosemarie Trockel), Ruprehts fon Kaufmanis (Ruprecht von Kaufmann), Sabīne Horniga (Sabine Hornig), Tims Ulrihss (Timm Ulrichs), Tomass Floršics (Thomas Florschuetz), Tomass Šeibics (Thomas Scheibitz), Tomass Šite (Thomas Schütte), Tomass Štruts (Thomas Struth), Verners Bitners (Werner Büttner), Villijs Zite (Willi Sitte), Zigmārs Polke (Sigmar Polke).

Sakarā ar to, ka aplūkojamajā laikposmā eksistēja gan Rietumvācija, gan Austrumvācija, izstādi papildina darbi, kas komentē mākslas attīstību Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Lai gan atsevišķi pazīstami autori, piemēram, Gerhards Rihters, Zigmārs Polke un Georgs Bāzelics, savu radošo darbību uzsāka austrumos pirms Berlīnes mūra izveides (1961), Austrumvāciju lielākoties pārstāv Vācijas atkalapvienošanas perioda mākslinieki.

Īpašos gadījumos viena meistara darbi parādās divās dažādās zonās, kas liecina par viņa daudzpusīgo pienesumu. Autors reizēm var strādāt figurāli un / vai abstrakti, vēsturiski un / vai kritiski, konceptuāli un / vai vēsturiski, kritiski un / vai ekspresīvi. Darbu atlases pamatā ir vēlme izveidot ekspozīciju ar intensīvu raksturu un piesātinātu vizuālo un intelektuālo saturu.

Izstādi pavada interesanta pasākumu programma – tikšanās ar nozares speciālistiem, ekskursijas, radošās aktivitātes. Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā notiks paneļdiskusijas un sarunas ar un par izstādē iesaistītajiem māksliniekiem. Vācijas izdevniecība “Kerber” izdevusi plašu izstādes katalogu latviešu, vācu un angļu valodā, kurā publicēti projekta kuratora Marka Gisborna, “Künstlerhaus Bethanien” direktora Kristofa Tannerta (Christoph Tannert) un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Dr. habil. art. Ojāra Spārīša esejas.

Ar šo projektu tiek iezīmēts jauns posms Latvijas un Vācijas kultūras sakaru dinamikā, jo jūlijā izstādi apmeklēs Vācijas kultūras un mediju lietu ministre (Staatsministerin für Kultur und Medien / Federal Government Commissioner for Culture and the Media Germany) Prof. Monika Gritersa (Monika Grütters), un par to liecina arī lielā ieinteresētība, ko izrādīja Vācijas mākslas muzeji, galerijas, privātie kolekcionāri un paši mākslinieki, kas piekrita piedalīties projektā ar saviem labākajiem darbiem.

Izstādes iniciatori un atbalstītāji ir uzņēmums “Forta Medical” un tā īpašnieki Guntis Rāvis un Leons Zilbers.

SAISTĪTIE PASĀKUMI:
visu izstādes laiku ceturtdienās Akcija “Labā diena”:
Iespēja apmeklēt izstādi, maksājot tikai 1,50 EUR!

19. jūnijā plkst. 15:00 “Sarunas muzejā”:
Tikšanās ar mākslinieku Leonardu Laganovski un projekta vadītāju Astrīdu Roguli.
Leonards Laganovskis daudzus gadus dzīvoja Vācijā un aktīvi piedalījās vietējās kultūras norisēs. Saruna būs par dzīvi un radošo amplitūdu Vācijā 1990. gados, kad ir tapuši daudzi no izstādē redzamajiem mākslas darbiem, veltot uzmanību arī to autoriem.
Izglītības programma “Sarunas muzejā” ir tematisks pasākums – ekskursija-stāstījums-diskusija muzeja ekspozīcijā, kas piedāvā unikālu iespēju daudzpusīgāk un dziļāk iepazīt jaunākās izstādes un dažādus ar tām kontekstuāli saistītus jautājumus. Klausoties interesantā stāstījumā un iesaistoties diskusijā, ne vien apmeklētāji, bet arī sarunu īpašie viesi – mākslinieki, izstāžu kuratori, mākslas vēsturnieki, filozofi u.c. – sev un citiem atklāj daudz jauna par mākslas un kultūras vērtībām un aktualitātēm.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

18. un 19. Starptautiska konference, veltīta izstādei
augustā “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”:
Izstāde “Gara radinieki” ir pirmā tik liela mēroga Vācijas laikmetīgās mākslas retrospekcija Rīgā. Ekspozīcija iepazīstina ar svarīgākajām tendencēm un parādībām, kas raksturo vācu mākslu periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām.
Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā notiks trīs starptautiskas paneļdiskusijas par projekta paceltajiem jautājumiem un problēmām. Pasākumā piedalīsies mākslas eksperti, kritiķi, kolekcionāri un mākslinieki no Latvijas un Vācijas, tostarp izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne). Katras paneļdiskusijas pirmajā daļā sarunas moderators sniegs nelielu vispārīgu, kodolīgu ieskatu tematikā, kam sekos dalībnieku komentāri, viedokļu apmaiņa un apspriede.

18. augustā plkst. 10:30–12:20 I paneļdiskusija “Mākslas pestīšanas loma modernās Vācijas veidošanās procesā (20. gadsimta 60. un 70. gadi)”
(“The Redeeming Role of Art in the Making of Modern Germany (the 60s and 70s)” /
“Die Einlösen Rolle der Kunst in der Entstehung des modernen Deutschland
(‘Beuys’ durch die 1960er und 1970er Jahre)”)
plkst. 14:30–16:30 II paneļdiskusija “Vācu mākslas internacionalizācija (20. gadsimta 80. gadi)” (“The Internationalisation of German Art (1980s ‘The Kohl Years’)” /
“Die Internationalisierung der Deutschen Kunst (1980er Jahre ‘Die Kohl Jährigen’)”)

19. augustā plkst. 10:30–12:30 III paneļdiskusija “Mākslas stratēģijas
post-apvienotajā Vācijā (20. gadsimta 90. gadi – 2000)”
(“Art Strategies within Post-Unification Germany (1990s through the Millennium)” /
“Kunst-Strategien innerhalb Post-Vereinigung Deutschland
(1990er Jahre durch die Millennium)”)
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Darba valodas: vācu, latviešu, angļu.
Norises vieta: Gētes institūts Rīgā / Torņa iela 1, ieeja no Klostera ielas.
Ieeja brīva.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Vietu skaits nav ierobežots.
Uzziņas pie Antras Balodes, zvanot pa tālruni (+371) 67 508187 vai rakstot uz e-pastu antra.balode@riga.goethe.org.