Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:366, Did:0, useCase: 3


Sarunu darbnīca Nr. 5. – Hardijs Lediņš un arhitektūra

Redakcija
Redakcija

Ceturtdien, 16. jūlijā plkst. 19:00 Zunda dārzā (Ūdens iela 6, starp kanālu un RISEBA ēku) notiks piektā tikšanās diskusiju cikla „Sarunu darbnīcas” ietvaros. Saruna notiks par Hardija Lediņa arhitektūras idejām, uzsverot viņa spēju dzīvojamajai videi veltītos tekstos un pētījumos integrēt arī citus medijus, piemēram, mūziku un performanci. Sarunā piedalīsies arhitekts un filosofs Jānis Taurens, kā arī mākslas zinātniece un viena no izstādes „Laika gars un vietas atmosfēra” kuratorēm Maija Rudovska, diskusiju moderēs Līga Lindenbauma.

Hardija Lediņa vārds šobrīd lielākoties saistās ar alternatīvo mūziku un vizuālo mākslu, tomēr pēc izglītības viņš ir arhitekts. 1979. gadā Lediņš pabeidza Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu, desmit gadus strādā par Celtniecības institūta pētnieku. Iedvesmojoties no jaunākajām Rietumu arhitektūras teorijām un pielāgojot tās aktuālajai padomju situācijai, Hardijs publicē virkni arhitektūras jautājumiem veltītus tekstus dažādos preses izdevumos. Tajos kā svarīgs indivīda identitātes balsts parādās „māju sajūtas” jēdziens. Arhitektūras un vides elementu nozīme ir neiztrūkstoša citu aktivitāšu sastāvdaļa. Piemēram, 1980. gadu sākumā pēc institūta pasūtījuma Hardijs veic pētījumu par Rīgas jaunajiem mikrorajoniem un kā viena no pētījuma daļām top starpdisciplināra filma „Cilvēks dzīvojamā vidē” (1987). Tajā līdzās sociālantropoloģiskām intervijām ar daudzstāvu rajonu iedzīvotājiem vērojami poētiski apkārtnes skati un brīvas performatīvas aktivitātes.

Diskusiju cikls „Sarunu darbnīcas” veltīts multimediju mākslinieka Hardija Lediņa personībai un radošajam mantojumam, papildinot LLMC producētā Hardija Lediņa gada pasākumu programmu. Cikla ietvaros reizi mēnesī notiks tikšanās ar dažādu jomu pārstāvjiem, katrā darbnīcā pievēršoties kādam citam Lediņa darbības laukam. Tajās piedalīsies gan Hardija Lediņa laikabiedri, kas piedalījās viņa radošajās aktivitātēs, gan nākamo paaudžu mākslinieki, cenšoties kopīgi iezīmēt Lediņa mantojuma aktualitāti un ietekmi uz laikmetīgo kultūru.

Hardija Lediņa gadu producē Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrs, programmas kuratores – Solvita Krese un Diāna Popova.

Kultūras programma „Hardija Lediņa gads” tiek finansēta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, ABLV Charitable Foundation un Eiropas Komisijas atbalstu.