Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:366, Did:0, useCase: 3


Latvijas paviljonam Venēcijā šogad iespaidīgs apmeklētāju skaits

Redakcija
Redakcija

Latvijas paviljonam Venēcijā šogad iespaidīgs apmeklētāju skaits
Publicitātes foto

Kultūras ministrija biennāles konkursu izsludinās laicīgāk; ABLV Charitable Foundation kļūst par Latvijas paviljona ilgtermiņa ģenerālo atbalstītāju un turpmāk māksliniekiem piešķirs 50 000 eiro līdzfinansējumu biennāles darba izveidei.

11. decembrī, Kultūras ministrija kopā ar šī gada Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona ekspozīcijas rīkotājiem Latvijas Laikmetīgās mākslas centru un tās galveno atbalstītāju ABLV Charitable Foundation atklāja, ka 56. Venēcijas mākslas biennālē Latvijas paviljonu „ARMPIT” apmeklējis iespaidīgs apmeklētāju skaits - 200 000. Nākamajos gados nacionālo konkursu skars vismaz divas pozitīvas izmaiņas – laicīgāks izsludināšanas termiņš un garantēts ABLV Charitable Foundation līdzfinansējums.

Kultūras ministre Dace Melbārde atklāja: “Latvijas ekspozīcija Venēcijas mākslas biennālē šogad bija īpaša ar plašo rezonansi, ko tā izraisīja gan paviljona apmeklētājos, ar viegli saprotamo vēstījumu uzrunājot plašu auditoriju, gan nozares profesionālajos medijos, kur Latvijas paviljons vairākkārt parādījās ieteicamo apmeklējuma galamērķu sarakstos. Dalība Venēcijas biennālē ir ļoti svarīga gan pašiem māksliniekiem, kam tā paver jaunas iespējas, gan Latvijai, ar šo līdzdalību bagātinot Eiropas kultūras kopainu un iedvesmojot citu valstu pārstāvjus tuvāk iepazīt Latvijas laikmetīgo mākslu. Priecājos, ka, sākot ar nākamo ekspozīciju, Kultūras ministrijai būs pastāvīgs partneris – ABLV Charitable Foundation, kas atvieglos darbu gan ministrijai, gan Venēcijas biennāles dalībniekiem. Domājam arī par to, lai biennāles dalībnieki varētu savlaicīgi plānot paviljona izstrādi, tāpēc turpmāk nacionālo konkursu izsludināsim jau gada sākumā – deviņus mēnešus agrāk nekā iepriekšējos gados.”

Gaidāmās izmaņas augstu novērtē šī gada Latvijas paviljona komisāre, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese: “Jūtamies to nopelnījuši. Latvija sevi ir pierādījusi laikmetīgās mākslas starptautiskajā pasaulē – paviljons uzņēma teju rekordaugstu apmeklētāju skaitu un saņēmām nopietnus starptautiskas sadarbības partneru piedāvājumus. Šī gada mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis jau uzaicināti piedalīties vērienīgajā Kochi-Muziris biennālē Indijā un vienā no pasaules slavenākajiem mūzikas un mākslas festivāliem “Coachella” Kalifornijā, paralēli vedam vēl vairākas nozīmīgas sarunas.”

Savukārt ABLV Charitable Foundation un Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir noslēgusi vienošanos par ilgtermiņa atbalstu Venēcijas starptautiskās mākslas bienāles Latvijas paviljona ekspozīcijas veidotājiem. Nodoma protokols par sadarbību, ko parakstījuši kultūras ministre Dace Melbārde un ABLV Charitable Foundation dibinātāji un valdes locekļi Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, paredz kopējo fonda līdzfinansējumu 150 000 EUR apmērā. Piešķīrumu plānots izmantot trīs vienādās daļās, nodrošinot Latvijas pārstāvību trīs secīgās Venēcijas bienālēs līdz 2021. gadam.
“Lēmums kļūt par ģenerālajiem atbalstītājiem Latvijas līdzdalībai Venēcijas biennālē ir saistīts ar fonda ilggadējo atbalstu laikmetīgās mākslas nozarei. ABLV Charitable Foundation ir arī līdzdibinātāji iniciatīvai par privātiem līdzekļiem izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Plānots, ka jaunuzceltā muzeja ēka vērs durvis jau 2021. gadā. Muzeja stratēģija paredz tam nozīmīgu lomu Baltijas jūras reģiona kultūras infrastruktūru tīklā, tādēļ svarīgi, lai arī Latvijas mākslinieku sniegumam būtu starptautisks skanējums,” stāsta ABLV Charitable Foundation valdes loceklis Romans Surnačovs.

Atgādinām, ka šogad Latviju Venēcijā pārstāvēja mākslinieku pāris Katrīna Neiburga un Andris Eglītis ar multimediālu instalāciju ARMPIT.

Projekta pasūtītājs ir Kultūras ministrija un tā realizācija bija iespējama, pateicoties galvenajiem atbalstītājiem Valsts Kultūrkapitāla fondam un ABLV Charitable Foundation. Tāpat atbalstu sniedza LG Electronics, AS Capital, Krassky, ERCO, If Apdrošināšana, Trigers, Cramo, AS Latvijas Zaļais elektrons, Jelgavas tipogrāfijas, Arctic Paper Baltic States, Forma Machinery, Sixt Latvija un Helvetica Bold VKN atbalsta.