Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izdod grāmatu “Tulkojot atsauces”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz izdevuma „Tulkojot atsauces. Nesenās pagātnes nospiedumi postsociālisma reģionā” atvēršanu 18. septembrī plkst. 18.00 festivāla Survival K(n)it 7 ietvaros kādreizējā LNB ēkā, Krišjāņa Barona ielā 14.
Izdevums „Tulkojot atsauces. Nesenās pagātnes nospiedumi postsociālisma reģionā” tiecas notvert un analizēt šodienā joprojām klātesošus padomju laika nospiedumus jeb atsauces mākslā, publiskajā telpā, arhitektūrā, sabiedrībā, kolektīvās un personiskās atmiņas laukā. Līdzīgi kā zemsvītras piezīmes grāmatā šajā izdevumā tulkotās atsauces – dažādas norises, notikumi, artefakti, simboli, sistēmas, mitoloģijas un nostalģijas – kaleidoskopiski komentē, papildina un satuvina stāstījumus par neseno pagātni.
Grāmatas atvēršanas ietvaros ar priekšlasījumiem uzstāsies igauņu kuratore, rakstniece un kritiķe Margareta Tali un socioloģe Baiba Bela-Krūmiņa. Pētnieces savos priekšlasījumos pievērsīsies atsevišķu mākslinieku un sabiedrības grupu reprezentācijas un neesamības jautājumiem mākslas struktūrās un iepazīstinās ar atmiņas un biogrāfijas jautājumiem mainīgos kontekstos, sasaistot savus pētījumus ar grāmatā publicētajiem materiāliem.
Margareta Tali šobrīd dzīvo un strādā Amsterdamā. Viņas profesionālā darbība saistīta ar vizuālās mākslas, kultūras teorijas un filosofijas starpdisciplinaritāti. 2014. gadā viņa aizstāvēja disertāciju "Runājot par iztrūkstošo. Mākslas muzeji, pārstāvniecība un zināšanu radīšana" Amsterdamas Universitātē. Viņas šībrīža pētījumi centrējas uz atmiņas studijām, migrāciju un dzimti. Tali ir lektore un pētniece Sandberga institūtā Amsterdamā un Māstrihtas Universitātes Mākslas un Literatūras fakultātē. Rakstījusi tādiem žurnāliem kā Kunst.ee, Metropolis M, Baltic Worlds un Visegrad Insight. Kopā ar Tanelu Randeru publicēšanai gatavo grāmatu Archives and Disobedience Arhīvi un nepaklausība.
Baiba Bela-Krūmiņa ir asociētā profesore socioloģijā un sociālajā antropoloģijā Latvijas Universitātē. Doktora disertācijā pētījusi dzīvesstāstus Latvijas un Lietuvas pierobežā, pētot mijiedarbību starp cilvēku un kultūrsociālo kontekstu, stāstu un kultūru, ikdienas norišu aprakstu dzīvesstāstos. Pētījusi arī atmiņu un identitāti, gan saistībā ar piederību vietai Latvijas novados, gan saistībā ar bēgļu gaitām un migrācijas pieredzi Zviedrijas latviešu dzīvesstāstos.
Izdevuma „Tulkojot atsauces. Nesenās pagātnes nospiedumi postsociālisma reģionā” sastādītājas un redaktores ir Ieva Astahovska un Inga Lāce, tā dizainu veidojusi Monika Grūzīte. Publikācijas pirmajā daļā lasāmas esejas - mini-vārdnīca, kuru autori ir Ieva Astahovska, Iļja Budraitskis (RU), Viktorija Eksta, Mārtiņš Kaprāns, Inga Lāce, Davors Miškovics (HR), Magdalēna Radomska (PL), Mikola Ridnijs (UA), Tanels Randers (EE), mākslinieku grupa “Slāvi un tatāri” (Eirāzija), Tamta-Tamāra Šavgulidze (GE), Margareta Tali (EE), Sofija Tabatadze (GE), Dovile Tumpīte (LT) un Ieva Viese. Izdevumā iekļautas arī vairākās esejās aplūkoto fenomenu vizualizācijas un diagrammas, kas, tapušas, balstoties kartēšanas metodēs, to autori ir Vītauts Mihelkevičs, Agne Narušīte un Lina Mihelkeviča, kā arī jauno mediju mākslinieki Maija Demitere, Paula Vītola, Krista Dintere un Rihards Vītols.
Izdevuma otrajā daļā sociālisma un postsociālisma atsauces tulkotas caur mākslas darbiem, kas bija skatāmi izstādēs “Tulkojot atsauces” 2013. gadā, to autori ir Arnis Balčus, Aija Bley, Marijans Crtaličs (HR), Henriks Dunkers (FI), Indre Klimaite (LT), Žilvins Landzbergs (LT), Marge Monko (EE), Lada Nakoņečna (UA), Kristīna Normana (EE) un mākslinieku grupa “Slāvi un tatāri” (Eirāzija).
Krājuma veidotāji pieder paaudzei, kas atgriežas pie ilgāku laiku apzināti aizmirstās sociālisma pagātnes, taču viņu interese par to ir drīzāk mēģinājums izzināt un saprast aktuālās realitātes nosacījumus, kas joprojām ir saistīti ar šo mantojumu. Šo pieredzi viņi pēta, interpretē un tulko gan caur vizuāliem nospiedumiem, gan to nozīmju savstarpējām attiecībām. Pagātni un šodienu viņi skata kā kopīgam laikam piederīgu, ietverot arī iespējamus scenārijus nākotnei.
Izdevums „Tulkojot atsauces. Nesenās pagātnes nospiedumi postsociālisma reģionā” izdots, pateicoties Eiropas Kultūras fonda, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Kultūras ministrijas, kā arī uzņēmuma Arctic Paper atbalstam.
