Fonds "Mākslai vajag telpu" piedāvā sarunu par mākslu ar Ilzi Dobeli
Publicitātes foto
Fonds “Mākslai vajag telpu” piedāvā noslēdzošo video šī gada stāstu sērijā par mākslas nozīmi cilvēku dzīvē un Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja nepieciešamību. Savu viedokli par šiem jautājumiem izsaka LNT personība Ilze Dobele.
Ikvienam cilvēkam ir nepieciešama garīgās pasaules robežu paplašināšana un māksla ir labākais veids kā to izdarīt, uzkata Ilze Dobele. Viņa ir ievērojusi, ka tiklīdz cilvēks nonāk saskarē ar mākslu, viņš kļūst mierīgāks. Māksla apstādina un liek domāt.
“Māksla ir kā svaiga gaisa malks informācijas pārbagātībā, kas mums ir visapkārt”, teic Ilze Dobele. Apmeklējot izstādes, viņa ir pārliecinājusies, ka māksla dod citu skatu uz lietām. Ilze uzskata, ka mākslas pamatuzdevums ir cilvēkā atvērt kādu līdz šim nenoformulētu domu. Kā piemēru viņa min Kristapa Ģelža personālizstādi galerijā “XO”, kas viņā radīja pārdomas par patērētājsabiedrības atbildību, jo darbs bija veidots no plastmasas iepirkumu maisiņiem.
Ilze Dobele dalās pārdomās par Pēckara un mūsdienu mākslas muzeju. Viņa uzskata, ka būtisks iemesls kāpēc tāds nepieciešams, ir ka daudzi šī laika mākslinieki pašlaik nav apskatāmi muzeju pastāvīgajās ekspozīcijās. Un, lai kaut ko redzētu, ir jāvaktē mainīgās izstādes. Turklāt bērniem muzejā būtu iespēja gūt priekšstatu par Latvijas pēdējo gadu mākslu, doties uz muzeju ekskursijās un izglītoties, jo vienā dienā to nevar apgūt. Un no šī – nākamo paaudžu izglītības aspekta – šis muzejs ir nepieciešams jo ātrāk, jo labāk. Muzeja atrašanās RTU ēkā, Kaļķu ielā 1, Dobelei šķiet ideja, kurā ir vērts ieklausīties.
Video tapis sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi.
Fonds “Mākslai vajag telpu” tika dibināts ar mērķi panākt Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja uzcelšanu Rīgā. Kā vispiemērotāko vietu šādam muzejam fonds saredz RTU ēku Kaļķu ielā 1. Muzeja pamatfunkcijas būs veicināt Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas un nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Iniciatīvas uzsācēji uzskata, ka mūsdienu mākslas muzeja izveidošana ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni.
