Vācijas laikmetīgās mākslas izstādi “Gara radinieki” apmeklējuši vairāk nekā 6 000 cilvēku

“Parādīt Vācijas mākslas nesenās vēstures grandiozo audeklu ar 70 vai vairāk darbu palīdzību ir gandrīz utopiski,” stāsta projekta koncepcijas autors – pazīstamais mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne). “Ar ekspozīcijas sadalījumu četros blokos šī izstāde bija mēģinājums tuvoties relatīvi objektīvai ainai, iezīmējot galvenos vācu mākslas un kultūras aspektus, tēmas vai attīstības trajektorijas pēckara periodā. Es vēlējos Latvijas auditorijai sniegt koncentrētu ieskatu Vācijas mākslas daudzveidībā, lai šeit uz vietas varētu pētīt pasaulē slavenu meistaru jaunradi, baudot to nepastarpināti intīmā mijiedarbībā.”

Jau izstādes atklāšana 16. jūnijā izvērtās par īsteniem laikmetīgās mākslas svētkiem, jo tai veltītajā preses konferencē piedalījās speciāli uz Rīgu atbraukušie mākslinieki – Sabīne Horniga (Sabine Hornig), Kristiāne Mēbusa (Christiane Möbus), Norberts Biskijs, Filips Fīrhofers, Tomass Floršics (Thomas Florschuetz), Martins Kobe (Martin Kobe), Julians Rozefelts (Julian Rosefeldt) un Ruprehts fon Kaufmanis (Ruprecht von Kaufmann).

Izstādi plaši atspoguļoja Latvijas plašsaziņas līdzekļi, starptautiskā, īpaši vācu prese. Vācijā un citur Eiropā par projekta “Gara radinieki” norisēm informēja mākslas sabiedrisko attiecību aģentūra “Artpress”, savukārt Latvijā būtisku atbalstu sniedza portāls “arterritory.com” un laikraksts “Diena”.

Izstāde un tās aktivitātes raisīja gan mākslas profesionāļu, gan mediju, gan mākslas cienītāju interesi. Zīmīgs notikums bija Vācijas kultūras un mediju ministres Prof. Monikas Gritersas (Monika Grütters) vizīte izstāžu zālē ARSENĀLS un ekspozīcijas apskate, kas liecināja, ka projekta unikalitāte ir novērtēta arī Vācijā. Interesants tas fakts, ka izstādes apmeklētāju vidū bija liels skaits tūristu no Vācijas.

“Šādas izstādes nepieciešamība Latvijā ir neapšaubāma, un darbu izvēle ir tiešām izcila, jo tāda mēroga Vācijas laikmetīgās mākslas lielo vārdu un pasaulē augstu vērtēto darbu retrospekcija plašākai publikai ir nozīmīga – atzīstama ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja politika, kas devusi iespēju aplūkot šo kultūras vērtību oriģinālus,” savā recenzijā secina mākslas zinātniece Elza Kampara.

“Izstāde ambiciozitātes un noteikti arī ieguldītā darba un izmaksu ziņā gluži vai bezprecedenta pasākums vietējā mākslas dzīvē (..). Izstāde ir tik piesātināta, ka tās interpretācija, cerams, būs ne viena vien mākslas un tagadnes mijiedarbības vērotāja uzmanības lokā,” uzskata mākslas kritiķis Pēteris Bankovskis.

Daži citāti no apmeklētāju atsauksmēm muzeja viesu grāmatā un sociālajā tīklā “Twitter”:
“Liels paldies izstādes rīkotājiem! Ļoti interesanti, – savdabīgs skatījums, dinamika, ekspresija! Veiksmi turpmākajā darbā!”
“Ja Muhameds neiet pie kalna, tad kalns nāk pie Muhameda! Prieks redzēt lielos vācu māksliniekus tepat mūsu mīļajā Rīgā.”
“Liels paldies organizatoriem! Julians Rozefelts apbur jau trešo reizi dzīvē. Prieks redzēt viņa darbus Rīgā.”
““Gara radinieki” @LNMM_ARSENALS ir lieliska iespēja iepazīt vācu laikmetīgo mākslu. Izstāde ar īpašu noskaņu.”
“The place to go for German contemporary art is ... Riga! Exhibition @LNMM_ARSENALS features works spaning 60 years.”

Izstādi pavadīja interesanta pasākumu programma – tikšanās ar nozares speciālistiem, ekskursijas, zīmēšanas nodarbības bērniem un pieaugušajiem. Kā svarīgu pienesumu vēstījuma interpretācijai jāizceļ “Saruna muzejā” ar izstādes kuratoru Marku Gisbornu, mākslinieku Leonardu Laganovski un mākslas zinātnieci, projekta vadītāju Astrīdu Roguli. Tikšanās ietvaros apmeklētājiem bija iespēja ne tikai tuvāk iepazīt ekspozīciju, bet arī gūt padziļinātu ieskatu aktuālajos procesos Vācijas mākslas telpā piecdesmit gadu griezumā globālo tendenču dimensijā.

Pateicoties kuratora Marka Gisborna iecerei, Gētes institūta Rīgā un projekta sponsoru SIA “Forta Medical” atbalstam, izstādes izskaņā 18. un 19. augustā notika starptautiska konference, kas sniedza daudzveidīgu un bagātu informāciju par pēdējā pusgadsimta mākslas procesiem un to saknēm Vācijas, Latvijas un visas Eiropas kontekstā. Forumā piedalījās uzaicinātie mākslas eksperti, savas jomas profesionāļi no Latvijas un Vācijas. Vācijas delegācijas sastāvā bija pazīstami mākslinieki, kuratori, kritiķi un mākslas dzīves organizētāji: tēlniece, profesore Kristiāne Mēbusa, Karla Hofera fonda direktore Dr. Sabīne Cīgenrikere (Sabine Ziegenrücker), mākslas kritiķis un kurators Marks Gisborns, izstāžu centra “Das Haus am Lützowplatz, Fördererkreis Kulturzentrum Berlin e.V.” mākslinieciskais vadītājs Dr. Marks Vellmanis (Marc Wellmann), “Künstlerhaus Bethanien” mākslinieciskais direktors Kristofs Tannerts (Christoph Tannert), galerists Folkers Dīls (Volker Diehl). Savukārt Latviju pārstāvēja mākslas kritiķis, vēsturnieks un kurators Jānis Borgs, mākslas zinātniece, kritiķe un kuratore Inese Baranovska, mākslas zinātniece, kuratore Astrīda Rogule, filozofs, pētnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, izstāžu veidotājs, kritiķis un kultūrteorētiķis Kaspars Vanags un mākslas mecenāts, kolekcionārs Jānis Zuzāns.

“Konference veiksmīgi apvienoja dažādas pieredzes speciālistus no Vācijas un Latvijas, ļaujot attīstīties provokatīvām diskusijām par laikmetīgās mākslas ceļiem dzelzs priekškara abās pusēs no 1960. gadiem līdz Vācijas apvienošanai, par mākslas uztveres daudzveidību mūsdienās. Tika skatīti jautājumi par mākslas un kultūras prakses lomu un ietekmi uz sabiedrību, par to, kādas varētu būt mākslas funkcijas katastrofu kapitālisma laikmetā. Tika skarti sāpīgi jautājumi par vēstures atstātajām rētām un vainas sajūtu, diskutēts par mākslas lomu, veidojot nācijas identitātes izjūtu. Reflektējot uz izstādes mākslas darbu piemēriem un paužot atšķirīgus viedokļus, eksperti atzina, ka mūsdienu mākslas praksē valda kontinuitāte un polifoniska daudzveidība, modernitātei savijoties ar mitoloģiju. Tika uzsvērta arī tendence, ka atbildība par mākslas darba lasījumu mūsdienās bieži tiek pārnesta no mākslas radītāja uz skatītāju,” analizējot konferences rezultātus, stāsta tās dalībniece, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

Projekts noslēdzies, bet interesentiem aizvien ir pieejams izstādes “Gara radinieki” katalogs latviešu, vācu un angļu valodā, ko laidusi klajā Vācijas izdevniecība “Kerber”. Grāmata sniedz bagātīgu priekšstatu ne tikai par izstādē eksponētajiem mākslas darbiem un to autoriem, bet arī par kultūras procesiem un to sociālo un politisko fonu. Katalogs ir pieejams izstāžu zālē ĀRSENĀLS un visās izdevniecības “Kerber” grāmatu tirdzniecības vietās Eiropā, Amerikā un Jaunzēlandē.

Projekts “Gara radinieki” ir lielisks piemērs, kā mākslas mecenātu – uzņēmuma “Forta Medical” un tā īpašnieku Gunta Rāvja un Leona Zilbera – iecere var pārtapt kvalitatīvā mākslas notikumā. Šādi apjomīgi projekti nav īstenojami bez atbalstītāju un sadarbības partneru līdzdalības. Kompānija “Forta Medical” ir pieteikusi sevi kā mērķtiecīgu kultūras mecenātu, kuram piemīt vēriens un teicama laikmetīgās kultūras izpratne.

SIA “Forta Medical” valdes loceklis Ermīns Sniedze: “Paldies Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un tā vadībai, kas atsaucās mūsu aicinājumam un idejai par izstādes izveidi. Veiksmīgas sadarbības rezultātā tapa šī unikālā ekspozīcija, ko brauca aplūkot mākslas pazinēji arī no citām valstīm. Mēs esam gandarīti, ka, apvienojot resursus un zināšanas, ir izdevies atvest kaut nelielu daļu Vācijas mākslas uz Rīgu un dot iespēju Latvijas iedzīvotājiem klātienē sajust un iepazīt Eiropas mākslas elpu mūsdienās”.

Izstādes izbūve, dizains un arhitektoniskais risinājums, kura autors ir mākslinieks Martins Vizbulis, nebūtu īstenojams bez SIA “H” un daudzo profesionāļu atbalsta (“Hasenkamp”, “Zebra Cargo”, “Megadžouls”, “Art Services”).

Stāsta projekta vadītāja, mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule: “Šis projekts man kā izstāžu kuratorei ir bijis ļoti īpašs un nozīmīgs. Pirmkārt, tā ir iepazīšanās ar kuratoru Marku Gisbornu un lieliskā sadarbība visa projekta norises laikā – gan veidojot ekspozīciju, gan organizējot starptautisku zinātnisko konferenci, gan strādājot pie kataloga sagatavošanas. Jāatzīst, ka tas bija milzīgs izaicinājums, jo tik īsā laikā (sākot no 2015. gada novembra) apzināt 45 kolekcijas, noorganizēt mākslas darbu transportēšanu un apdrošināšanu ir gandrīz neiespējami. Otrkārt, šī fantastiskā izstāde deva man iespēju iepazīt vairākus brīnišķīgus cilvēkus – vācu māksliniekus, kolekcionārus un speciālistus, bet treškārt – gūt padziļinātas zināšanas par Vācijas pēdējā pusgadsimta mākslu, kas ir nenoliedzams profesionāls ieguvums.

Izstādes veidošana vienmēr ir komandas darbs, un viss varbūt veicās tik labi tieši tāpēc, ka tās idejas autori un sponsori “Forta Medical” un īpaši Leons Zilbers, Jelena Grīnberga un Ermīns Sniedze virzīja projekta norisi ar neiedomājamu ieinteresētību un sapratni. Savukārt mani kolēģi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā palīdzēja gan ar padomu, gan ar savu darbu, par ko viņiem liels paldies!

Tā kā izstādei “Gara radinieki” tika izraudzīta LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS, bija jānodrošina 77 lielformāta mākslas darbu izvietošana tā, lai tie apmeklētājiem tiktu demonstrēti vislabāk pieejamā veidā. Te jāuzteic izstādes dizaina autors Martins Vizbulis un viņa komanda par lielisko darbu, kuru augstu novērtēja ne tikai izstādes kurators Marks Gisborns, bet arī visi vācu mākslinieki un kolekcionāri, kuri bija ieradušies uz izstādes atklāšanu un citiem projekta pasākumiem. Tāpat bija liels prieks dzirdēt ļoti daudz labu vārdu par izstādes konceptu un realizāciju no Vācijas kultūras un mediju ministres Monikas Gritersas, sevišķi tāpēc, ka šī ievērojamā politiķe pati ir mākslas zinātniece, kas prefekti pārzina vācu mākslas vēsturi un laikmetīgos procesus.”

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izsaka pateicību izstādes galvenajam atbalstītājam – kompānijai “Forta Medical”, visiem sadarbības partneriem, māksliniekiem, mākslas institūcijām un kolekcionāriem Latvijā, Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā par labo sadarbību un lielo ieguldījumu projekta norisē.

PAR IZSTĀDI
Izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS no 2016. gada 17. jūnija līdz 21. augustam. Savu nosaukumu tā ir aizguvusi no izcilā vācu rakstnieka un dzejnieka Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe, 1749–1832) darba “Gara radinieki” (“Die Wahlverwandschaften”, 1809), kurā cilvēku attiecības tiek analizētas no “ķīmiskās saderības” vai “ķīmiskās radniecības” viedokļa.

Projekta koncepciju un saturu izstrādājis mākslas kritiķis, starptautisko izstāžu kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne, Berlīne). Atlasot eksponātus izstādei Rīgā, viņš apzinājis 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju fondus, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. 53 autoru 77 darbi – gleznas, zīmējumi, skulptūras, fotogrāfijas, videoinstalācijas un daži konceptuālās mākslas paraugi, kas tapuši laikposmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām, izstādē tika sagrupēti 4 sadaļās (1) Ekspresija, iztēle un subjektivitāte; 2) Vēsture un naratīvs; 3) Abstrakcija un koncepcija; 4) Prezentācija un kritika), veidojot iespaidīgu Vācijas aktuālās mākslas panorāmu. “Lai izvairītos no hronoloģiskās periodizācijas, tika izvēlētas četras pamattēmas, kas sasaucās, pārklājās, bet tomēr noteikti sniedza kopēju vācu mākslas raksturojumu, izceļot virsotnes. Šāds idejas un materiāla pasniegšanas princips ļāva vedināt skatītāju uz kompleksu mākslas izpausmju uztveri,” atklāj Marks Gisborns.

Projekta nozīmību un vērienīgumu raksturo ne tikai mākslas darbu apjoms un lielie formāti, bet arī to vērtība, kas kopumā pārsniedza 100 miljonu eiro.

Izstādes iniciatori un atbalstītāji ir uzņēmums SIA “Forta Medical” un tā īpašnieki Guntis Rāvis un Leons Zilbers.