Latvijas Mākslas akadēmijā notiks Viktora Jansona jubilejas vakars
Trešdien, 21. decembrī, plkst. 18:00 Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 1. stāva izstāžu zālē ar filmas "Café Spleen jeb Augusts 1914" ne-pabeigtās video sesijas pirmizrādi tiks atzīmēta scenogrāfa, režisora, perfomanču meistara un LMA docenta Viktora Jansona jubileja. Laipni aicināti visi interesenti.
1914. gada augustā sākās Pirmais pasaules karš, kas, nesdams iepriekš nepieredzētu postu, izmainīja pasaules karti, sabiedrības vērtību sistēmu un dzīves stilu. Pirms simts gadiem latviešu karavadoņu, pirmkārt, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandiera Jukuma Vācieša, stratēģija BIJA savā karapulkā iekļaut dzejniekus, māksliniekus, mūziķus, neliekot tiem kaujās būt pirmajās kareivju rindās, bet nosūtot pildīt sanitāra vai kara hronista pienākumus. Tādejādi liekot šiem izsmalcinātajiem, jūtīgo, estētisko pārdzīvojumu alkstošajiem redzēt kara nežēlību, līķu kaudzes, nāvi un karavīru drosmi un caur mākslas valodu iedvesmot strēlniekus un vēstīt nākamajām paaudzēm, ar kādām grūtībām dzima Latvijas valsts.
1916. gada novembrī dzejnieks Jānis Akuraters (1876–1937) brīvprātīgi, tāpat kā daudzi citi dzejnieki un mākslinieki, iestājās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Filmas nosaukums aizgūts no Jāņa Akuratera stāsta „Café Spleen” (1917), kas vēsta par strēlnieku – dzejnieku un mākslinieku – kara situācijā pašu radīto „cilvēcisko patvērumu”, kad vakaros kādā lauku pirtiņā, fonā dunot kara troksnim, viņi pulcējās kopā, dzēra tēju, dziedāja un runāja par dzīvi un mākslu „viņpus” kara lauka, runāja par nākotnes Latviju.
2014. gadā Jāņa Akuratera muzeja dārzā programmas „Rīga – Eiropas Kultūra galvaspilsēta 2014” ietvaros bija izveidota savdabīga „Café Spleen” – armijas telts, kur mēneša garumā notika šodienas mākslinieku dzejas un mūzikas vakari, teatrālas performances un pasākumu cikli, kas stāstīja par dzejniekiem, māksliniekiem un komponistiem karalaukā, par cēloņiem un sekām, par laikmetu sasaukšanos.
Akcija „Café Spleen jeb Augusts 1914” režisoram Viktoram Jansonam kļuva par vienu no impulsiem filmas būvēšanai. Scenārijā iekļauta režisora 25 gadu radošā darbība kino, teātrī, muzejos un viņa vectēva Augusta Liepiņa (1883–1957) – 5. Zemgales pulka strēlnieka – ceļš.
Viktora Jansona videoeseja: veltījums pulkvedim Jukumam Vācietim, dzejniekam un strēlniekam Jānim Akurateram un vectēvam – strēlniekam Augustam Liepiņam
Ideja, režija – Viktors Jansons
Scenārijs – Viktors Jansons, Jānis Rēdlihs
Operatori – Jānis Rēdlihs, Maija Smildziņa-Rēdliha
Montāža – Jānis Rēdlihs, Viktors Jansons
Montāžas konsultante – Maija Smildziņa-Rēdliha
Filmas mākslinieki – Viktors Jansons
Dialogs. Darbojošās personas – Viktors Jansons, Reinis Suhanovs
Aizkadra balss – Viktors Jansons
Tēli, paštēli un darbojošās personas – Oļģerts Kroders, Toms, Jānis Ērenštreits, Marina Janaus, Ilmārs Blumbergs, filmas „Kanta kaps” skapis un vecāsmātes Emmas Liepiņas pūra skapis, Baltais zirgs, Ingunas Auderes un Maikla Rodžera (ASV) stikla mākslas objekti
Filmā skan Jura Kulakova, Andreja Selicka, Paula Dambja, Džuzepes Verdi, Johana Sebastiana Baha mūzika un franču, krievu un latviešu dziesmas
Solisti – Marija Naumova, Ieva Akuratere, Ieva Parša, Miervaldis Jenčs, Māris Jēkabsons, Juris Kulakovs
Producenti – Maira Valtere un Viktors Jansons
