Sarunu ciklā “Simtgade un vēl” – filma “Bille”
Foto: Jānis Deinats
Nacionālā Kino centra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgi rīkotajā sarunu ciklā „Simtgade un vēl” trešdien, 22. novembrī, jau septītais vakars – par Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā romāna “Bille” ekranizāciju (kamēr režisore Ināra Kolmane montē filmu Čehijā) runāsim ar filmas scenārija līdzautori, Valmieras teātra direktori un dramaturģi Evitu Sniedzi. Sarunas noslēgumā – Ināras Kolmanes filmas “Sarmītes” (2001) un “Ručs un Norie” (2015). Sarunas sākums 18:00 LNB Ziedoņa zālē, ieeja brīva!
Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei 2018. gada martā pirmizrādi piedzīvos spēlfilma Bille, kas top pēc izcilās dzejnieces, prozaiķes un tulkotājas Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā romāna motīviem.
Šis ir smeldzīgs, vienlaikus dzīvi apliecinošs, asprātīgs un cerību pilns stāsts par kāda cilvēkbērna pieaugšanu un attiecībām ar pasauli Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē. Filma ir veltījums mums šodien, atgādinot par īstenām vērtībām – iecietību, uzupurēšanos, nepieciešamību sevi apliecināt.
Septiņgadīgā Bille dzīvo pasaulē, kur bagātiem ir savas ielas un nabagiem – savas. Ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču mātes mīlestība meitenei liegta; tuvinieki par Billi rūpējas, bet nepārstāj atgādināt, ka Bille ir neaptēsts bērns un nekas prātīgs no viņas neizaugs…
Billei tas sāp, un meitenei ir sapnis — pierādīt sevi, izlauzties no mazvērtības žņaugiem. Billes personības ceļš pretī izaugsmei vijas cauri sarežģītam Latvijas vēstures posmam.
Reālajai Billei — rakstniecei Vizmai Belševicai – izdevās atrast savu ceļu un pierādīt, ka sapņi spēj īstenoties. Viņas radošais darbs novērtēts ar daudziem apbalvojumiem, tostarp Triju zvaigžņu ordeni un nomināciju Nobela prēmijai literatūrā.
Veidojot mazās Billes bērnības pasauli, filma tiek maksimāli pietuvināta trīsdesmito gadu Rīgas un Latvijas noskaņām. Filmēšana 2016. gada vasarā un rudenī notika gan Rīgā autentiskā pagalmā un mājā Vārnu ielā, gan Sarkandaugavā, Maskavas forštatē, gan Tērvetē un tās apkārtnē, arī Tukuma rajonā.
Filmas Bille scenārija autori ir dramaturģe Evita Sniedze un rakstnieks Arvis Kolmanis, bet vienu no Billes pagalma draugiem – prātvēderu Jančeli – spēlē Evitas dēls Eduards.
Režisore Ināra Kolmane šajā laikā montē filmu Bille Prāgā, sadarbojoties ar filmas čehu partneriem MasterFilm un MagicLab.
Sarunas noslēgumā skatāmies divus režisores Ināras Kolmanes darbus – spēles īsfilmu Sarmītes (2001) un dokumentālo filmu Ručs un Norie (2015). Tās ir filmas, kas apliecina režisores vēlmi iedziļināties bērna spējā ieraudzīt neparasto ikdienišķajā, - Ināras Kolmanes pirmā spēles īsfilma Sarmītes stāsta par mazas meitenes sapņiem 60.-70. gadu Latvijā, un arī japāņu studente no filmas Ručs un Norie, kas saņēmusi četras Lielā Kristapa balvas, ir tāds sirsnīgs bērns, kurš Latvijas suitu sievā atradis savu zudušo vecmāmiņu.
INĀRA KOLMANE
Ināra Kolmane studējusi TV režiju Sanktpēterburgas Teātra, mūzikas un kino institūtā, vēlāk papildinājusi zināšanas starptautiskās meistarklasēs un kursos. Jau 1988. gadā, paralēli studijām, sākusi strādāt par filmu producenti jaundibinātajā Rīgas Videocentrā, kas tobrīd veido jaunas, sociālisma ekonomikai neierastas filmu ražošanas attiecības. 1991. gadā Ināra Kolmane kopā ar Rīgas Videocentra kolēģiem dibināja filmu studiju Deviņi, režijā debitē ar reklāmas videoklipiem un pasūtījuma filmām, saņemot balvas starptautiskos reklāmas festivālos. Veidojusi vairāk nekā desmit dokumentālās filmas, no kurām pasaulē visskaļāk izskanējušas un godalgotas Mans vīrs Andrejs Saharovs (2006, kopražojums ar Franciju) un Pretrunīgā vēsture (2010). Latvijā par vienu no 2014. gada populārākajām filmām kļuva Ināras Kolmanes dokumentālā filma Ručs un Norie, kas saņēma arī visvairāk balvu 2015. gada Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps.
2001. gadā Ināra Kolmane debitēja spēlfilmu režijā ar īsfilmu Sarmītes (19 festivāli, trīs balvas), uzņēmusi arī pilnmetrāžas spēlfilmu Mona (2012, kopražojums ar Islandi). Paralēli filmu režijai iestudējusi arī vairākus uzvedumus Latvijas Radio teātrī.
EVITA SNIEDZE
Dramaturģe Evita Sniedze absolvējusi Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultātes Teātra studiju kursu (1996), ieguvusi maģistra grādu. No 1997. līdz 2005. gadam Strādājusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1997-2005), publicējusi teātra recenzijas kultūras izdevumos, rakstījusi un sastādījusi grāmatas – pētījumus teātra vēsturē un teātra zinātnē. Pirmās Evitas Sniedzes lugas iestudētas 2000.-2003. gadā, kopumā šobrīd ir jau astoņas, par tām saņemtas dažādas balvas, arī Spēlmaņu nakts ietvaros. Bijusi Valmieras drāmas teātra literārās daļas vadītāja (2000-2005), kopš 2006. gada – Valmieras teātra direktore.
Studija DEVIŅI
Dibināta 1991. gada 5. septembrī, darbu sākot ar kino un video reklāmām un klipiem, bet par savas radošās darbības pamatmērķi izvirza eksperimentāla un neatkarīga dokumentālā kino veidošanu, attīstot trīs tematiskus virzienus – vēsture, kultūra un sociālās problēmas; kopš 1999. gada studija filmē kultūrvēsturiski nozīmīgu interviju ciklu Rakstnieks tuvplānā. Studijā Deviņi tapušas vairāk nekā 20 dokumentālās filmas (arī starptautiskā sadarbībā), viena spēles īsfilma un viena pilnmetrāžas spēlfilma.
Studijā producētās filmas kopumā piedalījušās vairāk nekā 100 starptautiskos kinofestivālos, apmēram 40 Eiropas un Ziemeļamerikas TV kanāli iegādājušies studijas Deviņi filmas. Kopražojumos studija sadarbojusies ar Francijas, Vācijas, Dānijas, Islandes, ASV, Krievijas un citu valstu kompānijām.
Sarunu ciklā Simtgade un vēl nākamā saruna –
OTRDIEN, 5. decembrī, tikšanās ar režisori Kristīni Želvi, stāsts par Simtgades filmu Mērijas ceļojums un dokumentālā filma Fedja (2012).
Decembrī paredzētas divas tikšanās (5.12. un 13.12.), jaunajā gadā pirmā tikšanās 10. janvārī, cikls turpināsies arī februārī un martā. Kopumā šajā ciklā būsim iepazinušies ar 16 pilnmetrāžas filmu autoriem, un visas šīs filmas top Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.
