“Dvēseļu puteņa” režisors Dreibergs atklāj filmas komandu

“Filmas mērķis ir, cienot Aleksandra Grīna autordarbu, izstāstīt vēsturiski nozīmīgu, personīgu stāstu mūsdienu kino valodā. No gandrīz 800 lapaspušu romāna esam iecerējuši izveidot filmu, kas attēlo personisku galvenā varoņa pieredzi kara šausmās un noved pie apziņas par neatkarīgas valsts nepieciešamību. Veidojot filmu, iecerēts maksimāli saglabāt Grīna spilgto, poētisko un dokumentāli precīzo valodu. Spēlfilmai "Dvēseļu Putenis” ir jāatgādina, cik smagi mēs izcīnījām brīvību un kādus upurus tas prasījis, lai mēs novērtētu to, kas mums ir dots šodien,” stāsta Dreibergs.

Par filmas komandu:

Dzintars Dreibergs kino režisora maģistra grādu ieguvis Baltijas filmu un mediju skolā, līdzdarbojies mākslas filmas „Sapņu Komada 1935” (2012) tapšanā kā basketbola spēļu režisors. Viņa veidotās filmas vienmēr ir skārušas aktuālas un nacionāli svarīgas tēmas. Pēdējā gada laikā pie skatītājiem ir nonākušas tādas Dreiberga filmas kā Dziesmu un Deju svētkiem veltītā “Nāc ar mani padejot”, dokumentālā filma „VEF 54.sezona” un kinoprojekts „Plūdi un saulgrieži Straumēnos”. Pirms tam režisors veidojis dokumentālo filmu „Padoties Aizliegts” (2009) un bijis vērienīga starptautiskā dokumentālā projekta „15 stāsti par jauno”/ „15 young by young” (2012) Latvijas filmas režisors. Patlaban Dreibergs ir arī LTV1 Latvijas jaunatklāšanas raidījuma „TE” režisors.

Filmas scenāriju veidojusi Māra Svīre (filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kā arī “Likteņa līdumnieki” scenāriju autore).

“Dvēseļu puteņa” operators ir Latvijas kino industrijas jaunās paaudzes viens no pamanāmākajiem un pieprasītākajiem profesionāļiem Valdis Celmiņš (“Pelnu Sanatorija”, “OKI”, vairākkārtēji nominēts “Lielā Kristapa” labākā dokumentālās filmas operatora kategorijā).

Filmas izpilddirektore Undīne Buka izglītību ieguvusi Vestminsteres Universitātē Londonā un kā producente realizējusi Latvijā zināmus kino projektus, piemēram, Oskaram virzītās animācijas filmas “Akmeņi manās kabatās” latviešu versiju (režisore Signe Baumane), mūzikas video grupām “Prāta Vētra” un “Instrumenti” u.c.

"Dvēseļu Puteņa" pārveidošana kino valodā ir liels izaicinājums, līdz ar to par nozīmīgu komandas veidošanas principu Dreibergs uzskata tādas komandas piesaistīšanu, kam ‘’deg sirds’’ par šāda projekta realizāciju – sākot ar cilvēkiem, kas sevi ir pierādījuši Latvijā, līdz pasaules līmeņa ārvalstu kino ekspertiem, kuru ģimenes saknes sniedzas Latvijā, taču ikdienas darbs notiek ārvalstīs. Filmas izstrādē piedalīsies savulaik Rīgā dzimušais un dzīvojošais Ņujorkas vadošās kinoskolas, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, kā arī Krists Mathurs – viens no lielākajiem pasaules video producentiem. Tāpat plānots uzrunāt Lolitu Ritmanis, ASV dzīvojoša komponiste "Emmy's" balvas ieguvēja.

Nozīmīgu ieguldījumu filmas sagatavošanas un tapšanas procesā ir devis bijušais Nacionālo bruņoto spēku štāba virsseržants un Latvijas armijas misiju dalībnieks Ziedonis Ločmelis, kuram ir arī būtiska kino pieredze.

Šogad plānoti filmas sagatavošanās priekšdarbi, sākot ar detalizētu scenārija izstrādi un aktieru atlasi, kurā tiks iesaistīta arī jaunsardze, beidzot ar latviešu tautai nozīmīgā kino projekta potenciālo atbalstītāju un sponsoru uzrunāšanu. Tāpat svarīgi ir arī atrast piemērotas vietas filmas uzņemšanai, kas būtu vizuāli atbilstošas grāmatas lappusēs atklātajiem skatiem. Tas nav viegli, jo, gadiem ritot, daudzas grāmatā aprakstītās dabas ainavas ir mainījušās, tādēļ tiek meklēti risinājumi, lai maksimāli pietuvinātu filmas vizuālo tēlu rakstiskajam saturam. 2016. un 2017. gadā notiks aktīvākais filmēšanas un montāžas darbs.

Par filmas sižetu runājot, scenārija autore Māra Svīre norāda: „Ir svarīgi saprast to, ka scenārijs nav rakstīts pēc motīviem, bet gan tiešām, šķirot romāna lappuses un izsekojot līdzi katram vārdam. Grāmatā pausto darbību apraksts ir pietiekami augstvērtīgs, lai to spētu ietērpt vizuāli baudāmā materiālā.” Tāpat arī M. Svīre min, ka „”Dvēseļu putenis” latviešiem palicis atmiņā kā kara drāma par latviešu varonību un skaudro kara realitāti. Patiesībā Grīns ar savu dziļi cilvēcisko un gleznaino izteiksmi to paceļ līdz leģendai, kurā visniknākās un asiņainākās ainas ir saistītas ar cilvēka dvēseles pārdzīvojumiem. Romāna centrā ir Vanagu ģimenes vīrieši, kuros karojot ik brīdi mīt doma par māti, sievu, savu māju, Kurzemi. Tieši šo emocionālo stīgu es centos saglabāt, strādājot pie scenārija. Mans uzdevums ir skatītājiem atklāt, ka “Dvēseļu putenis” nav stāsts tikai par karu, tas ir par “puteni”, kas norisinās cilvēku dvēselēs.”

Filmas radošā komanda pauž, ka pēc labākās sirdsapziņas centīsies skatītājiem atdzīvināt mītu par tālajos aizlaikos zaudēto un pēc Pirmā pasaules kara atgūto brīvību. Tā būs dāvana Latvijai un latviešu tautai mūsu valsts simtgades svētkos. Pirmizrādi filma piedzīvos 2018. gada 18. novembrī. Līdz tam vēl ejams radošs un darba pilns ceļš.