Valmieras teātrī top izrāde par latviešu raksturu un vēsturi - „Lattia”
Režisors Varis Brasla šobrīd Valmieras teātra Lielajā zālē iestudē sezonas trešo darbu par latviešu raksturu un vēsturi – Laura Gundara lugu „Lattia”, kas pirmizrādi piedzīvos 1.martā.
Tas ir stāsts par laiku pirms Pirmās atmodas, kad latvieši vēl nav apzinājušies savu vietu šajā zemē starp vācu muižniekiem un cariskās Krievijas ierēdņiem, kad tikai raisās priekšnoteikumi, lai taptu nācija. Viena 1834. gada nakts krogā atklāj visdažādākos raksturus un tipus, no kuriem viens ir jauniņais draudzes skolotājs Cimzas Jānis.
Izrādes radošajā komandā ir scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, mūzikas konsultants Emīls Zilberts.
Lauris Gundars nosaucis lugu par nacionālo detektīvu, jo tajā uzdoti vairāki jautājumi, kurus svarīgi sev atbildēt, gatavojoties savas valsts simtgadei: kāds tad īsti ir latvieša raksturs, kas radies daudzu tautību savijumā; vai spējam šajos senčos atpazīt savas patiesās saknes, savus stiķus un niķus?
Lai arī vienam no tēliem dots reālas personības – Jāņa Cimzes (tolaik – Cimzas) vārds, luga nav ne strikti vēsturisks, ne biogrāfisks darbs, uzsver izrādes režisors. „Tā ir tīra autora fantāzija, kur nevajag meklēt faktu atbilstību,” saka Varis Brasla. „Protams, tēls, kam ir konkrētas personas vārds, vairs nevar būt īsti nosacīts – tāda pretruna ir gan. Taču vairāk par viena tēla biogrāfiju mūs interesē pats brīdis, kad atsevišķos cilvēkos mostas vēlme nest gara gaismu pārējiem tautiešiem, kuri varbūt stāv apkārt ar vaļā maku, jo tikai tā spēj to gaismu uztvert. Tas ir laiks, kad līdz nācijas apziņai ir stipri tālu, un attīstīt to ir liels varoņdarbs – brīvlaišana gan ir bijusi, bet kalpa dvēseles turpat vien palikušas.”
Izrādes tapšanas gaitā, iedziļinoties 19. gadsimta pirmās trešdaļas notikumos un gaisotnē, nācies pārvērtēt daudzus padomju izglītībā gūtus priekšstatus, atzīst režisors. Ļoti sarežģīts ir jautājums par šajā zemē runātajām valodām, par kultūras saknēm un to, kas aizgūts no citām nācijām. „Tam pašam Cimzem Kronvaldu Atis pārmeta vāciskumu, bet ņemt citu kultūru bagātību un tulkot latviski – tas taču ir cienījams savas tautas bagātināšanas ceļš,” pārliecināts Brasla. Nopietni pārvērtējamas arī daudzas sociālas klišejas – par asinssūcējiem baroniem, no kuriem daudzi pirmie pulcināja zemnieku bērnus, lai mācītu lasīt, dziedāt, zīmēt; par vagariem, kas patiesībā bija tālaika muižu menedžeri, darbu rīkotāji un cienījami cilvēki.
Lugas notikumi risinās gudra un turīga latvieša Puriņu Kārļa (Tālivaldis Lasmanis) turētajā krogā, kur viņš sapulcinājis savus tautiešus, apkārtnes zemniekus, lai tikko divdesmitgadīgā skolotāja Cimzas Jāņa (Mārtiņš Meiers) vadībā… korī dziedātu savas dziesmas. Kārļa meita Ieva (Alise Polačenko) iekritusi sirdī daudziem no sanākušajiem, arī vietējā brīvkunga fon Zaka dēlam Emanuelam (Rihards Jakovels), kurš atgriezies tēva muižā ar Eiropas apgaismības idejām. Pārējās lomās – aktieri Krišjānis Salmiņš, Ģirts Rāviņš, Māris Bezmers, Januss Johansons, Arnolds Osis, Mārtiņš Liepa, Kārlis Freimanis, kā arī Valmieras Viestura vidusskolas audzēkņi Jānis Leščinskis, Kristers Komarovs, Lotārs Zariņš, Ričards Kronbergs.
