Valmieras teātrī iestudē izrādi „Debesis ir mums”
19. martā Valmieras teātra LMT Mansardā (Mazajā zālē) paredzēta pirmizrāde Ērika Vilsona lugai „Debesis ir mums”, ko iestudē Jānis Znotiņš. Luga balstīta šodienas Latvijas realitātē, tā tapusi, režisoram un ansamblim strādājot kopā ar lugas autoru pie skatuves varianta. Izrādes telpu veidojuši Jānis Znotiņš un Ričards Millers, kostīmu māksliniece ir Inga Apine, lomās darbojas aktieri Māra Mennika, Mārtiņš Upenieks, Aigars Vilims un Ingus Kniploks.
Lugas darbības fons ir šodienas Latvijas lauku situācija – zeme paliek atmatā vai tiek pārdota tiem, kas spēj vairāk maksāt, cilvēki brauc prom, tie, kas paliek, grimst depresijā. Lugas varoņi ir „pazudušas dvēseles”, kā saka režisors Jānis Znotiņš. Gudri un jūtīgi cilvēki, ko samalusi dzīve: alkoholiķis Pauls (Aigars Vilims) un viņa skarbā, darba nomocītā meita Agnese (Māra Mennika), kas mēģina vilkt nomāto saimniecību, kuru tās faktiskais mantinieks Mareks (Mārtiņš Upenieks) gatavs pārdot pirmajam, kas vairāk maksās, un doties, kurp acis rāda. Vai ir kāds spēks, kura varā ir glābt šo ļaužu dvēseles? – uz šo jautājumu cenšas atbildēt izrādes veidotāji.
„Izrādē vēlamies atklāt šo cilvēku dvēseļu pazušanu un parādīšanos,” stāsta izrādes režisors. „Mēs redzam meiteni, kas ir teju kļuvusi par vīrieti un paslēpusi savu sievišķīgo dvēseli zem rupjības un izlikšanās maskas. Viņas tēvs ir paslēpis savu dvēseli alkoholā, rupjībā, jokos. Savukārt saimniecības mantinieks to slēpj alkohola atkarībā un alkās pēc naudas. Kaimiņš (Ingus Kniploks) ir jaunbagātnieks, kas paslēpis savu dvēseli uzpūtībā un pārākumā, ko devusi nauda. Taču, manuprāt, nav vērts stāstīt tikai par zudušām dvēselēm. Daudz svarīgāk ļaut ieraudzīt to gaišumu, kas joprojām ir katrā no viņiem, lai arī kā viņi mēģinātu tās paslēpt no citiem un paši no sevis. Agnesei un Marekam ir dota tikai viena nakts, lai uz brīdi atgūtu savu dvēseli, saprastu un izjustu, kā dēļ ir vērts dzīvot. Rīts nāk ar jaunu krišanu vecajos grēkos, nododot vispirms jau pašiem sevi. Taču šo skaisto un patieso brīžu dēļ ir vērts dzīvot. Jauniegūtā garīgā pieredze ir viņu bagātība.”
Izrāde tapusi, cieši sadarbojoties ansamblim un lugas autoram Ērikam Vilsonam. „Rezultātā ir tapušas gandrīz vai divas atsevišķas lugas: viena, kas ir vairāk mana, otra – kāda tā būs uz skatuves,” atzīst dramaturgs. „Taču šāds darba veids ir ļoti saistošs, man bija ļoti patīkami strādāt ar jauno režisoru Jāni Znotiņu, un, lai arī pats vairs teātrī nespēlēju, šādās saskarsmes reizēs jūtu, ka nekas no pieredzētā un iemācītā nekur nepazūd. Visu kādreiz vēl var izmantot jaunā darbā”.
Tuvākās izrādes – 20. un 21. martā, 1., 18. un 19.aprīlī.
