Ar Tatjanas lomu iestudējumā „Jevgeņijs Oņegins” Latvijas Nacionālajā operā debitēs Gunta Cēse

Tatjana – īpaša loma

Tieši Tatjanas lomas interpretācija Guntai Cēsei šogad februārī ļāvusi ar izcilību absolvēt Štutgartes Mūzikas un Teātra augstskolas maģistrantūras programmu. Šobrīd jaunā dziedātāja Štutgartes augstskolā studē Kamerdziedāšanas programmā un papildus mācībām Vācijā meistarību turpina attīstīt LNO Akadēmijā vokālā pedagoga Aksela Everārta (Beļģija) vadībā. „Priecājos par šo laiku, ko pavadu Operas akadēmijā: pasniedzējs ir mierīgs, nosvērts, ļoti zinošs.”

Piedāvājumu debitēt Tatjanas lomā Latvijas Nacionālajā operā Gunta Cēse no iestudējuma režisora Andreja Žagara saņēmusi tūlīt pēc veiksmīgās uzstāšanās LNO Akadēmijas pirmās sezonas noslēguma koncertā. „Man ļoti patīk mūsu iestudējums ar mūsdienīgajiem akcentiem, vienlaikus saglabājot varoņu attiecību modeli, pretēji režijas teātrim Vācijā, kur bieži vien viss notiek pašmērķīgi. Nu, labi: Tatjana savu liktenīgo vēstuli raksta portatīvajā datorā, bet kurš mūsdienu jaunietis gan šodien vēstules rakstītu ar pildspalvu! Esmu redzējusi vairākas izrādes ar dažādām Tatjanas lomas izpildītājām, bet nekad nedomāju, ka reiz arī pati šeit būšu Tatjana. Loma ir liela, ļoti skaista. Jūtu to kā savu. Manā Tatjanā apvienosies gan maigums, gan temperaments.”

Lai gan pirmo lielo debiju uz operas skatuves Gunta Cēse piedzīvojusi Vācijā, pirms debijas uz Latvijas Nacionālās operas skatuves jaunā dziedātāja satraukumu neslēpj. „Kā nu bez tā! Turklāt uzstāšanās Latvijā nozīmē papildu atbildību.”

Gan 12. septembra, gan 17. oktobra izrādē Guntas Cēses skatuves partneris būs jaunais lietuviešu baritons Jevgēņijs Hrebtovs, kurš iejutīsies Oņegina lomā. Abi jaunie mākslinieki jau dziedājuši duetā LNO Akadēmijas meistarklasēs. Abās izrādēs pie diriģenta pults būs Deniss Vlasenko – viens no Krievijas spilgtākajiem jaunākās paaudzes diriģentiem. Arī viņam šī būs debija Latvijas Nacionālajā operā.

No skaitļiem līdz skatuvei

Interesanti, ka opera nebūt nav bijusi jaunās dziedātājas bērnības sapnis. Gunta smej: lai gan bērnudārza izlaidumā dziedājusi solo, labāk par visu skolas gados padevusies matemātika, tāpēc mācījusies Ādažu komercskolas ekonomikas klasē. Mācības Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā drīzāk bijusi patīkama pārmaiņa, jo paralēli Gunta mācījusies arī Banku augstskolā, ko absolvējusi ar bakalaura grādu ekonomikā. „Mediņos nemaz nedrīkstēju teikt, ka studēju arī citur… Bija grūti, bet izdevās. Grūtības norūda!”

Tomēr ar dziedāšanu Gunta liktenīgi „saindējusies”, studējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā, ko absolvējusi ar izcilību. „Kad sāku darboties operstudijā „Figaro” Viestura Gaiļa vadībā, sapratu: jāsāk dziedāt pa īstam, pamēģināšu kaut gadu! Par spīti tam, visi tuvinieki gaidīja, kad reiz beigšu dziedāt... Šķiet, vēl joprojām vecāki tā īsti nav pieņēmuši, ka mūzika un dziedāšana man tuvāk pie sirds,” atklāj Gunta.

Štutgarte – dzīves skola

Studijas Vācijā dziedātāja uzskata par īstu dzīves skolu: „Štutgartē ir izcila operas skola ar specifisku sistēmu, kurā valda teātra princips – mācību galvenais mērķis ir konkrēti iestudējumi, un semestra laikā tiek iestudētas aptuveni astoņas izrādes. Studenti mērķtiecīgi iestudē konkrētas lomas, ir dzelžaini mēģinājumi režisora vadībā ar grimu un tērpiem.”

Studiju noslēgums – savdabīgs un skarbs: katram absolventam jāiestudē konkrēta loma, kura jāatdzied tikai ar koncertmeistaru, turklāt bez rekvizītiem, tērpiem, dekorācijām, efektu panākot tikai ar vokālo un aktiermeistarību. „Vienai pašai bija jādzied absolūti visa Tatjanas vokālā partija, tāpēc perfekti zinu, ka tā ir precīzi stundu un desmit minūšu gara…” Eksāmena komisijā bijuši 10 cilvēki: aktieri, režisori, diriģenti, mūziķi un dziedātāji, kuri Guntas uzstāšanos novērtējuši kā izcilu.

Līdz šim dziedātāja spēkus izmēģinājusi dažādos žanros. Vācijā debitējusi operetes žanrā, dziedot Ž. Ofenbaha operetē „Orfejs nokāpj pazemē”, tūlīt pēc tam sekojusi loma B. Britena „Skrūves pagriezienā”, vēl pēc tam dziedājusi Donnas Annas lomu operā „Dons Žuans”, bet Latvijā kopā ar „Collegium Musicum Riga” Rundāles pilī dziedājusi Vespinas lomu Haidna operā „Pieviltais viltus”.

„Vācijai simpatizē mazākas balsis, kas piemērotas senajai mūzikai, barokam, klasicismam. Mana balss, pat dziedot Mocartu, viņiem šķiet par lielu, lai gan Donna Elvīra taču ir grūta, liela loma, ar plašu vokālo diapazonu. Tomēr pasniedzējiem Štutgartē šķita, ka esmu ideāla Vāgnera mūzikas interprete.”

Rihards Vāgners patiesi ir viens no Guntas mīļākajiem autoriem. Ne velti, vaicāta par sapņu lomām, no LNO repertuāra jaunajai dziedātājai īpaši tuvs šķiet „Klīstošais holandietis”. „Ārzemēs esmu redzējusi vairākas versijas, bet mūsu Operā uzvestā nudien ir labākā! Aizrauj ne tikai mūzika, bet iestudējums, kas paņem skatītāju savā varā. Reiz noteikti gribētu tajā dziedāt Zentas lomu.”

Vēl jaunajai māksliniecei ļoti patīk itāļu opermūzikas zelta klasika – Mimī un Liu (Dž. Pučīni), bet no Dž. Verdi īpaši mīļa ir Amēlijas loma operā „Simons Bokanegra”.

Joga un nākotne

Šobrīd, uzturoties Latvijā, Gunta Cēse aizrāvusies ar jogu: „Tā palīdz sabalansēt ķermeni, un dziedāšanā tas īpaši svarīgi – lai prāts un emocijas būtu līdzsvarā.”

Vēl jauno dziedātāju aizrauj 19. gadsimta angļu literatūra – Tomass Hārdijs, Čārlzs Dikenss. „Lasu, lai uzlabojas manas valodas prasmes. Ar draugu, kurš dzimis Brazīlijā, runājam vismaz trijās valodās, tāpēc grāmatas palīdz uzturēt svešvalodu tīrību,” uzskata Gunta, kura šobrīd brīvi runā vācu, angļu, krievu, itāļu un franču valodā.

Tūlīt pēc debijas Latvijas Nacionālajā operā Gunta Cēse dosies uz Nirnbergu, kur sāksies viņas pirmā sezona Nirnbergas Pilsētas teātrī: „Tas ir ļoti līdzīgs Rīgas operai: daudz tiek iestudēts gan Verdi, gan Vāgners.”

Šajā teātrī dziedātāju šosezon gaida dažādas lomas tādās operās kā Dž. Verdi "Nabuko", R. Štrausa "Arabella", R. Vāgnera "Valkīra”, Dž. Meijerbēra "Hugenoti" un V. A. Mocarta "Figaro kāzas".