Starptautiskā Teātra Observatorija Rīgā rīko diskusiju par transformācijas procesiem un rīcības avotiem
Biedrība “Starptautiskā Teātra Observatorija” no 8. līdz 14.jūlijam Mākslas centrā Grata JJ un galerijā MUSEUM LV un Rīgas Horeogrāfijas Skolā rīko izglītības programmu/diskusiju “Trasformācijas procesi un rīcības avots”.
.............................................................................................................................................................................................................
Režisors, pedagogs un metodologs Sergejs Kovaļēvičs (dzimis 1960.gadā Ukrainā, 30 gadus strādājis Maskavā, savā teātrī/laborotorijā, izstrādājis antropoloģisku teātra apmācības metodi) piedāvā lielisku iespēju kopīgi īstenot personīgo mākslinieciski antropoloģisko pētījumu, kurā ikvienam interesentam ir iespēja pastrādāt ar kultūras un cilvēka būtības pamatjēdzieniem: redzēt, dzirdēt, just un strādāt ar ķermeni, uztvert citus un spēt kritiski domāt. Šī ir reta iespēja, kad dažās dienās tiek dota iespēja ieraudzīt sevi un dzīves notikumus citā gaismā, apzināt savas robežas.
10.jūlijā plkst.18.30 Mākslas centrā Grata JJ (A.Pumpura ielā 2) notiks tikšanās ar Sergeju Kovaļēviču. Aicinām Jūs uz sarunu – atvērto lekciju, kurā kopīgi padomāsim par transformācijas procesiem pasaulē un teātrī, par apziņas robežām - kā ar tām strādāt, kur un kādā veidā tās cilvēkā rodas:
“Cilvēks dzīvo vienā un tajā pašā elpā ar savu valsti - ikviens transformācijas process ir saistīts tikai ar viņu pašu. Tas vairs nav iekļauts abstraktā biotopu ainavā, drīzāk kļūst par karmisku mezglu vai sadales punktu visas civilizācijas plūsmām un ietekmēm.
Mēs pat vairs neredzam un nedzirdam, jo esam tik ļoti pārņemti ar pašu darbošanos, kas bieži vien ir izrādās iluzora, jo tā eksistē noteikti modelētos priekšstatu ietvaros, kas nosaka mūsu darbību struktūru.
Lai būtu iespēja pilnvērtīgi dzīvot nenoteiktībā un nepārtrauktu pārmaiņu pasaulē, mums ir nepieciešams atrast laiku, ko veltām paši sev - mācīties apstāties un spēt ieraudzīt savas dzīves būtiskās, saturiskās prioritātes.
Teātris ir ideāla vieta, pēdējais bastions, kur cilvēkam ir iespēja apstāties, "nullētos", realizētu savu personīgo antropoloģisko pētījumu, apvienotu kritisko un radošo domāšanu (Nulles Rituāls), tā ir unikāla vide, kur cilvēkam aizvien ir iespēja pilnā mērā par sevi parūpēties - savienot radošo un domāšanu, gribu un formu, kam patiesi ir nozīme pasaulē.”
