"Vīrietis Smiļģis’’ Dailes teātrī – leģendārajam režisoram 125

23. novembrī atzīmēsim izcilā režisora, Dailes teātra dibinātāja, latviešu teātra lielākā fantasta Eduarda Smiļģa 125 gadu jubileju. Par mūsu teātra korifeju, ģeniālo Meistaru savulaik un vēl līdz šim brīdim laikam gan ir uzrakstīts un runāts vairāk nekā par jebkuru citu latviešu teātra mākslinieku – ir iespiestas gan monogrāfijas, gan rakstu krājumi, gan autobiogrāfiski atmiņu kopojumi, sarakstīts prāvs skaits apceru, pētījumu un portretējumu periodikā, pieminēšanas vērta ir arī Pētera Pētersona radītā un DT rādītā luga ‘’Mirdzošais un tumši zilais’’ (1987), kuras varonī Danielā nepārprotami iezīmēts Eduarda Smiļģa mūža gājums. Šogad teātrī skatāmais, emocionālais, ne pārlieku glaimojošais, toties simtprocentīgi patiesais stāsts ir par režisoru…vīrieti sievietes acīs, par lielu bērnu un lielu daiļā dzimuma cienītāju, absolūti ģeniālu mākslā un vienlaikus reizēm tikpat neatbildīgu un šķietami neiederīgu praktiskajā dzīvē.

‘’Es zināju, ko viņš mīl dzīvē, kāds viņam ir sievietes ideāls un daudz ko citu. Man nekad nav bijis interesanti runāt ar režisoru, ar kuru kopā būts tikai divas minūtes – bet viņš jau runā par mākslu, jo tikai no tās ņem iespaidus, tikai tās lokā grozās. Bet, ja tikai mākslā dzīvosi, tad arī mākslā itin nekā neizdarīsi. Vajag dzīves samērojuma. Un Smiļģim tas bija’’, tā atmiņās par dižo Meistaru tikpat leģendārais aktieris Harijs Liepiņš.

Taujāts par iestudējumu kopumā, kā arī par to, vai izrāde, kas veidota kā mazs ieskats liela cilvēka dzīvē, nav par pieticīgu izcilā režisora jubilejas reizē, kad tradicionāli gribas redzēt ko pompozāku, DT galvenais režisors Dž.Dž.Džilindžers stāsta:

‘’Mēs Eduarda Smiļģa jubileju pagājušajā gadā nosvinējām kopā ar teātra jubileju, un tad tur bija viss pompozums un tā tālāk. Iestudējums pilnībā ir režisora Gundara Caukas iecere un materiālu atlase, kas ir autentiski, sameklēti arhīvos. Tās ir ļoti interesantas Smiļģa sievas un Smiļģa, teiksim tā, mīļākās vēstules, no kurām izveidots pilnīgi dokumentāls, bet nenoliedzami ļoti pretrunīgs materiāls, kuru nav iespējams apšaubīt, kas tajā pat laikā parāda, cik Smiļģis tomēr ir bijis pretrunu plosīta personība, cik grūti viņam ir gājis privātajā dzīvē, un kā tas samērojas ar viņa dzīvi teātrī, kam viņš sevi tika pilnībā uzupurējis.’’

Laikam gan tikai muzeja darbinieki, dramaturģiskā materiāla veidotāji un citas dokumentu rūpīgajam atlases un mērķtiecīgajam izsvēršanas un izvērtēšanas procesam pietuvinātās personas līdz galam zina un apzinās, cik darba un laika ietilpīga ir lugas tapšanas gaita, un jāteic, ka uz skatuves redzamais gala rezultāts ir priecējoši veiksmīgs, uzteicams un jēgpilni baudāms. Feļetona laikmetā, kurā mēs dzīvojam, kad ikdienišķi ierasta ir slavenību un tā saucamo slavenību privāto dzīvju peripētiju demonstrēšana un apzēlēšana neskaitāmos iedzeltenos plašsaziņas līdzekļos, neviennozīmīgais stāsts par vīrieti Smiļģi izskan bezgala emocionāli un gaumīgi, un arī par to ir milzīgs skatītāja gandarījums, kā arī priecē fakts, ka diskutablais dramaturģiskais materiāls uz Dailes teātra skatuves ir skatāms vien pēc tolerantas laika distances, kas mūs šķir no dižā režisora un viņa līdzgaitnieku dzīvēm.

Lieliskais aktieru sastāvs īpašus komentārus neprasa, un to spēle ir izcila. Aktiera lomu atveido Jānis Paukštello, Sievas lomā – Olga Dreģe, Sieviete - Sarmīte Rubule. Izrāde, kuru ir vērts noskatīties!

Izrādes veidošanā iesaistīti telpas iekārtojuma un kostīmu autore Dace Cauka un gaismu mākslinieks Mārtiņš Kudiņš.

Tuvākās izrādes –10. un 26. oktobrī

Ar epadomiem iespaidos par jauniestudējumu dalījās teātra zinātniece, bijusī E.Smiļģa muzeja vadītāja Ieva Rubīna.

Izrādes fragmenti un saruna ar Ievu Rubīnu