Spilgts pašmāju trilleris
Tikko iznākušā trillera “Prāgas pastkartes” notikumu rēbuss ir tiklab aizraujošs, cik šokējošs. Maijas Pohodņevas un Modra Pelša intriģējošais darbs “Prāgas pastkartes” – romāna “Naida simetrija” turpinājums, kurš lasāms arī kā atsevišķa grāmata, – vēsta par notikumiem, kas tieši sasaucas ar nesenā pagātnē pasaules kontekstā plašu rezonansi guvušu indēšanas gadījumu.
Algotņi Anna un Andris pastāvīgi darbojas uz dzīvības un nāves robežas, izpildīdami klientu pasūtījumus dažādās pasaules malās. Šoreiz uzdevums ir viegls: pieskatīt divus žurnālistus, kuri iesaistījušies bīstamā avantūrā. Baudot ikdienišķas sadzīves vienkāršos priekus, bet vienlaikus nezaudējot modrību, profesionālajiem algotņiem pavisam drīz kļūst skaidrs, ka uzdevums tikai licies viegls. Izskatās, ka abi pieskatāmie žurnālisti ir atslēga, kas vairākiem ieinteresētiem grupējumiem varētu noderēt, lai izzinātu un apgūtu pirms gadu desmitiem sabrukušas lielvalsts laikā radītu bioloģisku ieroci. Algotņu “pieskatāmos” medī daudzi. Pasūtītāji cer uz pasakainu peļņu un ir gatavi uz visu.
Anna un Kadiķis cenšas izpildīt uzdevumu pēc labākās sirdsapziņas, un darbam traucēt varētu vienīgi tas, ka abiem tiešām piemīt sirdsapziņa, turklāt situāciju palaikam saasina arī abu savstarpējās attiecības. Viņi, lai gan alkatīgi un iemīlējušies – nu gluži kā Bonija un Klaids mūsdienu variantā –, vēlas ne vien paveikt darbu, nopelnīt un izdzīvot, bet arī uzzināt ko vairāk. Taču tas uzdevumā neietilpst... vai pat ir brēcošā pretrunā ar to! Kamēr algotņi mēģina izlavierēt, lai klients būtu apmierināts, bet paši paliktu dzīvi, izrādās, arī viņi kļuvuši par kāda medījumu. Un pienāk brīdis, kad neizbēgami jājautā sev pašiem: ja spēkā ir jautājums, kurš no tiem, kas meklē, paliks dzīvs, varbūt labāk ir neatrast neko?
Pētnieciskās žurnālistes Maijas Pohodņevas un bijušā policista Modra Pelša dzīves un darba pieredze ļauj iedziļināties tematos, kuri cilvēkiem parasti ir tumši un nezināmi, sveši un pārsteidzoši, piemēram, kā savulaik PSRS militāristi inspirēja zinātniekus radīt bioloģiskos ieročus. Mazliet pravietiski, ka grāmata “Prāgas pastkartes” ir izdota laikā, kad vairāki dramatiski notikumi ar starptautisku rezonansi netīšām sasaucas ar tiem, par kuru aculieciniekiem vai dalībniekiem kļūst romāna personāži.
Grāmatas atvēršanas svētki un tikšanās ar autoriem notiks 20. jūnijā pulksten 17.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā Brīvības ielā 49/53.
Pieejama arī e-grāmata.
