Pētījums par latviešu karavīriem 18. gadsimta Zviedrijas armijā
Apgādā Zvaigzne ABC tikko iznākusi Arņa Koha Jumīša grāmata “Zem Kārļa XII karogiem”, apjomīgs pētījums par latviešu karavīriem 18. gadsimta Zviedrijas armijā. Grāmata veidota uniformoloģijas žanrā. Uniformoloģija pēta un ilustrē dažāda veida formas tērpu, galvenokārt armijas mundieru, izcelsmi un attīstību. Šī ir pirmā latviešu valodā un Latvijā izdotā uniformoloģijas grāmata, kurā izmantots Latvijas militārās vēstures materiāls.
Grāmatas atvēršanas svētki notiks 11. maijā pulksten 16.00 Latvijas Kara muzejā.
Krāšņā, krāsainā grāmata būs lieliska lasāmviela un ilustratīvs materiāls visiem, kurus interesē Latvijas vēsture, militārā vēsture un tērpu jeb modes vēsture. Tā var kalpot kā Latvijas vēstures reklāma un kā dāvana citu valstu cilvēkiem, bet daudzos Vidzemes novados noderēs dziļākai novada vēstures izzināšanai un cilvēku likteņgaitu apzināšanai. Grāmatā ievietots arī satura kopsavilkums angļu valodā.
Grāmata veltīta dramatiskam mūsu zemes vēstures notikumam – Lielajam Ziemeļu karam (1700-1721). Ar šo karu Latvijas teritorijā noslēdzās tā sauktie zviedru laiki un aizsākās krievu laiki. Autors apkopojis Latvijas, Zviedrijas u. c. valstu arhīvos pieejamās, agrāk nepublicētas ziņas par latviešu vienībām, kas Zviedrijas karaliskās armijas sastāvā cīnījās karā pret Krieviju, pierādot un parādot, ka tālaika Vidzemes jeb kā to dēvēja tolaik – zviedru Livonijas iedzīvotāji – latvieši, igauņi un vācbaltieši nebija pasīvi karojošo lielvalstu politikas vērotāji. Būdami Zviedrijas valsts pavalstnieki, viņi aktīvi iesaistījušies karadarbībā zviedru karaļa Kārļa XII pusē. Zviedrijas armijas karaspēka vienības, kuras atradās Vidzemē, galvenokārt veidojuši vietējie iedzīvotāji. Grāmatā ir sniegta informācija par to, kādās Zviedrijas karaļa Kārļa XII armijas daļās tika iesaukti latviešu izcelsmes vīrieši, kāds bija šo vienību skaitliskais sastāvs, kas tās komandēja, kurp veda to kauju ceļš un kāds liktenis piemeklēja šīs daļas un karavīrus.
Te aprakstītas zemessargu vienības, kas veidotas Rīgā, Cēsīs, Valmierā, Alūksnē, Gulbenē, Siguldā, Koknesē, Tirzā, Valkā, autors centies izsekot šo vienību likteni. Vēl grāmatā minēti karavīri no Raunas, Ādažiem, Trikātas, Straupes, Umurgas, Limbažiem, Liepupes, Salacas, Nītaures, Cesvaines, Lielezeres, Ērgļiem, Piebalgas, Bērzaunes, Dikļiem, Ēveles, Rūjienas, Smiltenes, Jaunmuižas, Aizkraukles, Suntažiem, Burtniekiem, Apes un Gaujienas.
Grāmata ar daudzu vēstures avotu palīdzību un visā Eiropā pazīstamā mākslinieka-rekonstruktora Nikolaja Zubkova skrupulozi precīzajiem latviešu zemessargu uniformu zīmējumiem parāda, ka latviešiem jau pirms trīssimt gadiem bijušas militāras vienības.
