Mīlestība ilgst trīs gadus? Runā Beigbeders!
Frederiks Beigbeders ir reklāmas guru un burvīgs rakstnieks – viņa grāmatas izķer kā karstus pīrādziņus un, strauji mētājot no rokas rokā, lai neapsvilinātos ar neierasti atklātajiem tekstiem, lasa, apspriež, apjūsmo un reizēm arī nopaļā – par pārlieku atklātību. Pēc “14.99 eiro” fenomenālajiem panākumiem visā pasaulē, arī latviešu valodā izdoti teju visi viņa darbi: “Romantiskais egoists”, “Palīgā piedod” un “Franču romāns”. Nu tiem pievienojas “Mīlestība ilgst trīs gadus” – romāns kas ticis arī ekranizēts un pārtapis brīnišķīgi dziļā un viegli grēcīgā franču filmā “L'amour dure trois ans” (2011).
F. Beigbeders prot radīt skandālus uz līdzenas vietas – taču tie nav ļaunprātīgi, drīzāk varētu sacīt, ka viņa darbi vienmēr izraisa reakciju. Un tā mēdz būt arī skaļa!
“Mīlestība ilgst trīs gadus” ir gauži savdabīgs, dziļš un satriecoši atklāts mūsdienu birojvīrieša stāsts par jūtām, cerībām, vilšanos, meliem, rezignāciju un atdzimšanu. Rakstīts klusinātos toņos, it kā rāmi un mazuliet distancēti, nelielais darbs tomēr ir tik piesātināts ar verdošām emocijām, ka lasīšana ik pa brīdim jāpiebremzē kaut vai tāpēc, lai kaut kur blociņā atzīmētu kādu no Beigbedera nesaudzīgi tiešajiem izteikumiem. Šī ir grāmatiņa, no kuras smelties citātus visādiem ne pārāk tīkamiem attiecību sarežģījumu brīžiem, paspīdēšanai ar ciniskām piezīmītēm draugu lokā un vēlējumiem apsveikumu kartītēs – protams, tikai tad, ja draugi tādu pamelnāku humoru spēj uztvert adekvāti.
Īpaši laba ir nodaļa “Padomi, kā atgūties” – gan treji teikumi, kurus autors iesaka atkārtot iespējami bieži, gan burvīgais klausāmo dziesmu saraksts, ko viņš iesaka klausīties šķiroties. Kopā ar atziņu: “Šķiršanos pieprasīja viņa: taisnīgs dots pret dotu, jo savulaik es biju prasījis viņas roku,” – un burvīgajām pārdomām par mīlestības beigu posmiem un atklāti aprakstītajām emocijām, kādas tagad (tīri fiziski) jūt pret reiz tik kāroto mīļotās sievietes roku, šī ir grāmata, kuru lasīt ikvienā attiecību posmā. Ja nu tomēr kaut kas noiet greizi, vienmēr ir iespēja, ka sāksies kas cits. Bet par drūmo zinātnieku atziņu, ka mīlestība ilgst trīs gadus un ne mirklīti vairāk, Frederikam Beigbederam ir pašam savs viedoklis. Visnotaļ cerīgs. Un, ja cerības lolo pat vecs ciniķis, tad mēs, pārējie, varam baudīt dzīvi, attiecības un pat laulību, nebīstoties nenieka.
Lūk, daži citāti no grāmatas.
Gribētos noslīcināties jūrā, tak tur ir par daudz ūdensmotociklu.
Smalko aprindu ļaudis ir vientuļnieki, kas noklīduši paviršu paziņu gūzmā.
Svētki cilvēkam ir doti, lai varētu noslēpt savas domas.
Kas liecina, ka vecums ir klāt? Tas, ka vajag trīs dienas, lai atgūtos no dzerstiņa.
Ir noticis kaut kas briesmīgs: esmu sācis likties gultā, nenovilcis zeķes.
