Kolīnas Makkalovas romāns “Cēzara sievietes” – ceturtā grāmata “Romas valdnieku” sērijā
Atkārtotu izdevumu Apgādā Zvaigzne ABC piedzīvojis slavenās austrāliešu rakstnieces Kolīnas Makkalovas romāns “Cēzara sievietes” – ceturtā grāmata “Romas valdnieku” sērijā. Tā aizsākās ar romāniem “Pirmais vīrs Romā”, “Zāles vainags” un “Fortūnas izredzētie”.
Romāns “Cēzara sievietes” ir vēsturiski precīzs līdz pat sīkām detaļām – Romas valsts likumi, pilsētas arhitektūra, augstāko aprindu sadzīve, attiecības ar vergiem un kalpotājiem un, protams, politiskās intrigas. Lasītāji, kurus interesē maigi mīlestības romāni, var satrūkties no neapvaldītajām kaislībām, kas valda šais lappusēs, jo Cēzars un viņam apkārt esošās sievietes lielākoties augstāk vērtē varu, nevis mīlestību. Mīlestība, protams, ir vēl viens trumpis, ko izspēlēt politiskajās cīņās, tomēr tai nav izšķirošās nozīmes pat tad, ja šīs bīstamās jūtas skartu pašu vareno Cēzaru. Sievietes visu mūžu ir ap viņu, un lielākoties visas ir pilnīgi Cēzara varā – gan valdonīgā un gudrā māte Aurēlija, gan maigā un pakļāvīgā meita Jūlija, gan Servīlija – kaislīgā, prasīgā un bīstamā mīļākā, gan Pompēja, Cēzara skaistā un dumjā sieva. Ikvienai no viņām ir kāds mazs noslēpums, kādas slepenas ilgas, kuras piepildīt varētu viens vienīgs vīrietis... ja vien tas būtu viņam izdevīgi. Izsmalcināti, dedzīgi un nopietni – jo uz spēles bieži vien tiek likta ne tikai dzīvība, bet arī dzimtas gods – romieši tiecas augšup. Nobiļi vēlas kļūt vēl varenāki, iznireļi alkst vismaz seno dzimtu goda atblāzmas, Cēzars vēro šīs cīņas un pa reizei iesaistās kādā no pusēm, bet sievietes... pat Cēzars ir pārliecināts, ka sievietes ir tikai vēl viena prece daudzajos vīriešu darījumos.
Kolīnas Makkalovas rakstnieces talants ir neparasti spožs – lai vai kādu tēmu viņa skar, grāmata izdodas spilgta, neaizmirstama un pārliecinoša; atcerēsimies rakstnieces burvīgo mīlasstāstu “Dziedoņi ērkšķu krūmā”, vīrišķīgi skarbo romānu “Morgana ceļš” par ieslodzīto ceļojumu uz tālo Austrāliju, lai, tur strādājot, būvētu jaunu valsti, nežēlīgos un baisos detektīvus “Rēgs”, “Divpadsmit” un citus.
Tikpat krāšņi un pārsteidzoši patiesīgi ir arī Kolīnas Makkalovas darbi par dzīvi Senajā Romā, un lasītāju uzticība rakstniecei ir viens no precīzākajiem mērinstrumentiem, kurš rāda: arī šajā žanrā rakstniecei ir daudz ko teikt.
No angļu valodas tulkojusi Andžela Šuvajeva.
