Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:124, Did:0, useCase: 3


Aivaram Kļavim jauns grāmatu cikls

Redakcija
Redakcija

Pazīstamais rakstnieks, Baltijas Asamblejas un daudzu citu literāru balvu laureāts Aivars Kļavis sācis rakstīt grāmatu ciklu par pasaules literatūras vēsturi plašam lasītāju lokam – “Mana literatūras noslēpumu enciklopēdija”. Šobrīd iznākušas pirmās divas daļas.

Intriģējoši, asprātīgi un smalki rakstnieks vēsta par literatūras pirmsākumiem un uzplaukumu, ļaujot ielūkoties senos notikumos un rosinot lasītāju uzzināt vēl.

Kā radusies doma par šādu alternatīvo literatūras vēsturi? Izrādās, pirms kāda laika Aivars Kļavis vadījis fakultatīvās nodarbības literatūras vēsturē kādas vidusskolas skolēniem. Lekcijas guvušas lielu atzinību jauniešu vidū. Bet rakstniekam, gatavojoties nodarbībām, sakrājies daudz interesanta materiāla, un, pārrakstot un papildinot nodarbību pierakstus, tapis jaunais cikls. Vai tas rakstīts ar domu izglītot jauniešus? Aivars Kļavis: “Es neteiktu – izglītošanai. Mans mērķis ir krietni pieticīgāks – ieinteresēt, piesaistīt uzmanību. Labākajā gadījumā rosināt lasītājus pašiem domāt, salīdzināt un secināt. Grāmatas nav tikai jauniešiem. Tās var lasīt ikviens, kuram patīk literatūra, bet nav bijis laika vai iespēju to īpaši pētīt vai iedziļināties tās attīstības procesos un pretrunās.

Šobrīd vispār pasaulē vispār ārkārtīgi populāras ir grāmatas, kurās lasītājiem saprotamā veidā tiek skaidrotas sarežģītas lietas. Jautājumi, kas attiecas gan uz zinātni, gan kultūru, gan dabas parādībām.”

Pirmās grāmatas jau atzinīgi novērtējuši arī skolotāji un skolēni, jo rakstīšanas laikā A. Kļavis konsultējies ar Ādažu Brīvās Valdorfa skolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Ingu Zemīti, grāmatas lasījuši arī viņas skolēni.

Sērijas pirmajā grāmatā uzmanība pievērsta antīkajai literatūrai. Vai “Iliādu” un “Odiseju” tiešām sacerēja aklais Homērs, un vai viņš vispār bija akls? Kāpēc vienīgais senās Romas prozas darbs, kas pilnībā saglabājies līdz mūsdienām, ir Apuleja pikantais romāns “Zelta ēzelis”? Sērijas otrajā grāmatā A. Kļavis piedāvā minēt mīklas, kas saistās ar trubadūru dzeju, mēģina noskaidrot, kāpēc varoņpoēmām nav autoru, un, meklējot Svēto Grālu, aizved lasītāju pie karaļa Artūra un Apaļā galda bruņiniekiem.

Plānots, ka nākamā gada pirmajā pusē pie lasītājiem nonāks divas nākamās cikla grāmatas, bet pavisam kopā būšot septiņas daļas.

Pieejama arī e-grāmata.