Miris dzejnieks un Padomju laika disidents Knuts Skujenieks

Knuts Skujenieks dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā rakstnieka Emīla Skujenieka ģimenē. Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē un Maskavas Gorkija Literatūras institūtā.

1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu un par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu un par darbību grupā Baltijas federācija. Tika notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā (Mordovijā, 1962.-1969. gads).

Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma LPSR Rakstnieku savienībā, 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata "Lirika un balsis". 1989. gadā Skujenieku uzņēma Latvijas PEN klubā, tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju. 1989. gada 6. jūnijā viņš tika reabilitēts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Skujenieks 1991.-2003. gadā bija Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis, 1992. gadā kļuva par Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdi, organizācijai pārceļot centru no Stokholmas uz Rīgu. Kopš 2003. gada bija brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem.

Viņa darbi atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Pats viņš ir atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.