Lasot dzintaru Baltijas jūras piekrastē
Apgāds “Jumava” atkārtoti laidis klajā dzejnieka Olafa Gūtmaņa grāmatu “Dzintars”.
Kad Baltijas jūras piekrastē dzīvoja aistu ciltis, tās bagātīgi izskaloto nosveķi izlietoja iekuram kā jūras malku, līdz feniķieši, grieķi un romieši atklāja dzintara ceļu, sākot iemainīt saules akmeni pret līdzpaņemtajām precēm...
Liepājnieks Olafs Gūtmanis plaši pazīstams ne tikai kā dzejnieks, bet arī kā dzintara pētnieks, kurš, pēc paša vārdiem, vairāk pievērsies dzintara estētiskai, vēsturiskai un simboliskai nozīmei. “Latviešiem laiku laikos dzintars nozīmējis ļoti daudz, jo īpaši Lejaskurzemē, kur dzintaru atrod visvairāk, ” reiz atzinis autors.
Grāmata koncentrētā veidā atspoguļo ziņas par dzintara izcelšanos un tā pielietojamību dažādos laikaposmos. Tā lieti noder kā izziņas, informācijas avots, gan arī kā lielisks suvenīrs cittautiešiem, jo informācija papildināta gan krievu, gan angļu valodā.
Dzintara deja sākās uz sēkļa
Bangotnes liedagu velēja.
Sakseņa vētra vēl pēdējās taktis
Tajā lendlērī spēlēja.
Dzintara deja turpinājās,
Piemares bāliņu bungām rībot,
Jau uz kuršu smilšainās krantes
Tautiskās vētras strīpas. (Olafs Gūtmanis)
