Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:124, Did:0, useCase: 3


Zvaigzne ABC izdevusi vēl divus aizraujošus Haruki Murakami romānus

Redakcija
Redakcija

Divas baltas grāmatas, kuras ir bezgala patīkami turēt rokās – vāku samtainais maigums tā vien aicina tos noglāstīt. Uz vāka ir jau pazīstamais Haruki Murakami vārds – jā, viņa grāmatas "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals" (no japāņu valodas tulkojusi Inese Avana) un "Dejo, dejo, dejo" (no japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere) Latvijā piedzīvojušas atkārtotu izdevumu jaunos vākos.

Murakami romānu pasaule ir sapņu zeme, turklāt ļoti rietumniecisku sapņu zeme. Mūzika, kuru klausās varoņi, grāmatas un filmas, ko viņi piemin, – tā ir Rietumu kultūra un tās zināmākie un neizzinātie simboli. Varbūt arī tāpēc Haruki Murakami darbus aizrautīgi lasa visā pasaulē. Taču galvenokārt tādēļ, ka viņš savos romānos izdzīvo neskaitāmas dzīves, izdara neskaitāmas izvēles, spēlējas ar cilvēkiem, notikumiem un lietām, savienojot tos neticami ciešām saiknēm, un vienlaikus spējot katru no smalkākajām stāsta sižetiskajām šķiedriņām izsekot no viena gala līdz otram. Ikkatrs no šiem mazajiem stāstiem piedzīvo savu kāpumu, kritumu un kulmināciju, turklāt tie ir arī lielā stāsta harmoniska sastāvdaļa, papildinot to ar detaļām, kas stāstījumu izgaismo citā toņkārtā, veidojot tik īpatnēju kopainu, ka nevērīgāks lasītājs tajā var pat apmaldīties un pazust, tāpat kā reizēm tas notiek ar Murakami darbu varoņiem.

Murakami ir vienīgais japāņu rakstnieks, kas savas dzīves laikā ieguvis tik visaptverošu lasītāju interesi visos kontinentos. Daži literatūrpētnieki šo fenomenu skaidro ar to, ka Murakami darbi ir mūsdienīgi "izaugšanas" romāni. Taču Murakami lasa arī pieauguši un nobrieduši cilvēki. Citi panākumus Rietumos saista ar Murakami darbos izmantoto Rietumu simboliku. Taču Murakami ir bezgala populārs arī Japānā, un katrs viņa romāns vispirms iznāk japāņu valodā. Skeptiski noskaņotie nelasītāji mēdz apgalvot, ka Murakami ir nevis rakstnieks, bet pārdošanas meistars, jo neviens viņa darbus nelasa, taču labprāt tur savā grāmatplauktā, lai uzdotos par intelektuāli. Pret šo apgalvojumu darbojas fakts, ka Murakami darbu saturs tiek apspriests gan dažādās interneta vietnēs, gan augstskolu lekcijās. Lai būtu kā būdams, Murakami atzinēji un pretinieki ir vienisprātis, ka šobrīd pasaules daiļliteratūrā nav neviena rakstnieka, kurš panākumu virsotnē būtu noturējies tik ilgi, turklāt nerakstot "meinstrīma" darbus.

Par ko raksta Murakami? Kāds sacīs – par došanos pasaulē. Cits iebildīs – par došanos pašam sevī. Trivializējot varētu teikt, ka abi tikko iznākušie romāni pārstāv katru no šiem viedokļiem: "Dejo, dejo, dejo" ir klejojumu stāsts, kas noved atpakaļ pie sevis paša, kurpretī "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals" galvenokārt ir apokaliptisks "atpakaļ sevī" vēstījums.

Dejo, dejo, dejo

“Sniega šķūrēšana” – tā galvenais varonis dēvē savu garlaicīgo restorānu apskatnieka darbu. Trīsdesmit četri gadi, rāma dzīve un nekādu piedzīvojumu. Dzīve mainās, kad atmiņas un sapņi viņu uzstājīgi aicina nokļūt vietā, kur reiz vadītas laimīgas dienas kopā ar kādu meiteni. Šaubīgā viesnīciņa kļuvusi par smalku hoteli, un īpaši cilvēki tajā var atrast ko vairāk – par to parūpējas noslēpumainais Aituvīrs. Brūk rutīna, parādās jauni draugi – neparasti skaista pusaudze, veiksmīgs kinoaktieris un sievietes. Bet notiekošais ir savāds, un nevar saprast, kurš un kāpēc to visu darbina.

“ – Dejo! – Aituvīrs teica. – Cita ceļa nav. Tu varbūt domāji, ka es tev kaut ko sīkāk paskaidrošu. Bet es nevaru. Nekādu citu padomu es tev nevaru dot. Dejo! Nedomādams, cik vien labi proti. Tev nekas cits neatliek!”
Un sākas deja. Deja ķermenim un prātam, sirdij un dvēselei.

Haruki Murakami (1949) dzimis Kioto Japānā. Viņa darbi tulkoti un izdoti vairāk nekā četrdesmit valodās, rakstnieks ieguvis dažādas literārās balvas. Taču vislielākā balva ir tā, ka Haruki Murakami kļuvis par kulta rakstnieku jau divām japāņu, amerikāņu un eiropiešu paaudzēm.
Haruki Murakami lasīt ir stilīgi. Tas ir piedzīvojums, pēc kura mainās pasaules uztvere. Ja šī ir pirmā rakstnieka grāmata, ko turi rokā, ievēro: šis ir īpašs darbs un īpašs autors. Uzdāvini sev atklāsmes prieku. Latviski iznākuši romāni: “Kafka liedagā”, “Aitas medīšanas piedzīvojumi”, “Skarbā brīnumzeme un pasaules gals” u.c.

Skarbā brīnumzeme un pasaules gals

Murakami lasīt ir stilīgi. Tas ir piedzīvojums, pēc kura mainās pasaules uztvere. Tā domā visā pasaulē – Ņujorkā, Parīzē, Berlīnē, Kalkutā, Maskavā, Tbilisi, Tokijā, Romā un Rīgā.
Nebrīnies, ka rodas vēlme izlasīt citus Murakami darbus. Ja šī ir pirmā Murakami grāmata, ko turi rokā, ievēro: šis ir īpašs darbs un īpašs autors. Uzdāvini sev atklāsmes prieku. Latviski iznākuši romāni: “Kafka liedagā”, “Aitas medīšanas piedzīvojumi”, “Dejo, dejo, dejo”.

Šis ir noslēpumainākais un mistiskākais Haruki Murakami darbs. Tajā pamīšus savīti divi stāstījumi: viens – par skaitļotāju, kas apstrādā pazemes laboratorijā mītoša zinātnieka pētījumu rezultātus, izmantojot unikālas īpaši apstrādāta prāta spējas un speciālas kodēšanas sistēmas, otrs – par pilsētu, kurā ienākošie pamet savu ēnu un zaudē atmiņu, tādējādi atsakoties no sava “es”... Abi stāsti grāmatas beigās savijas, dodot vietu skumīgi poētiskām pārdomām par dzīves jēgu.

Haruki Murakami (1949) dzimis Kioto Japānā. Viņa darbi tulkoti un izdoti vairāk nekā četrdesmit valodās, autors ieguvis dažādas literārās balvas. Taču vislielākā balva ir tā, ka Murakami kļuvis par kulta rakstnieku jau divām japāņu, amerikāņu un eiropiešu paaudzēm.