Leonards Inkins aicina uz grāmatas "Meklējumos" atvēršanas svētkiem
Certurtdien, 24. aprīlī plkst. 18.00. Leonarda Inkina dokumentālās filmas «Būt latvietim» un grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks» otrās daļas «Meklējumos» atvēršana Latvijas Kara muzejā, Smilšu ielā 20, Rīgā. Filmas galvenais motīvs ir latviskums un latvietība. Ja domājat, ka mums nav par ko uztraukties, tad skaudrā reālitāte liecina par pretējo, un nepieciešamībai saglabāt savu tautu ir jāpakārto citi jautājumi.
Cik daudzi no mums vispār kādreiz ir padomājuši, ko tad īsti nozīmē būt latvietim? Vieniem ir svarīgi, lai pasē pie tautības būtu ierakstīts «latvietis», citi domā, ka pietiek piedzimt Latvijā un tad jau automatiski kļūst par latvieti. Filma tikai papildina un atgādina to, kam jābūt sirdī, domās un darbos.
Iespējams, ka ir cilvēki, kas domā, ka šādai piederībai vispār nav nozīmes, tomēr filmas autoram, Leonardam Inkinam, tā nešķiet, tāpēc viņš meklē atbildes, ļaujot izteikt savas domas filmas dalībniekiem—cilvēkiem ar bagātu dzīves pieredzi.
Patriotiskās grāmatās mēs varam lasīt daudz dažādu patriotisku rīcību aprakstu, stāstus par brīvības cīņām, par cīnītāju ziedošanos. Daudzos atceres sarīkojumos un valsts svētkos runājam par patriotismu, par latviskumu, par sentēvu mantojumu—par latviešiem. Bet kāpēc mums ir jābūt latviešiem? Kāpēc mums tas ir svarīgi?
Latvisks ir viss, ko mēs mantojam no saviem senčiem un kas mūs dara atšķirīgus no citu tautību ļaudīm. Ja savu dzīvi un izaugsmi nebalstām uz savas tautas veidotā pamata, tad varam būt tikai citu tautu un to indivīdu sasniegumu atdarinātāji, bet patiesus sasniegumus mākslā, sportā, kultūrā u.c. varam sasniegt tikai kā latvieši.
Atsakoties no savas tautības, mēs zaudējam savas saknes. Ja esi piedzimis par latvieti, tu vari savā garā augt liels tikai kā latvietis. Tu nevari būt lielāks krievs par pašiem krieviem vai lielāks anglis par pašiem angļiem. Tev ir dota iespēja pārņemt mūsu senās tautas garīgo mantojumu un attīstīt to tālāk.
Tu vari nodot savu tautu, vari kalpot svešu tautu interesēm un jūsmot par svešiem ideāliem, bet nekad sveša tauta tevi neuzņems kā savējo. Labākajā gadījumā uzskatīs par sabiedroto, sliktākajā—par kalpu vai vergu...
Savas tautības apziņa nav vajadzīga tikai vergam.
Filma ir kā atgādinājums un ceļvedis, kas rāda virzienu uz latviskumu, kā kļūt par latvieti. Filmā paustais nav gluži Bībeles baušļi, bet tuvu tam. Pieņemot tos, atzīstot un cenšoties dzīvē tos ievērot, mēs kļūsim par latviešiem, vienalga, vai rados mums ir angļi vai krievi.
Pats svarīgākais ir tas, kas notiek cilvēkā pašā, nevis tas, kas viņam dokumentos rakstīts. Pase var sadegt, radi aizbraukt uz ārzemēm, bet, ja esi sirdī latvietis, tad tāds paliksi. Var atņemt mantu, var nozagt naudu, bet nevar nozagt latviskumu!
Filmas autors aicina dzīvot ar devīzi: «Latvieti! Ja tev ir grūti—atrodi to latvieti, kam ir vēl grūtāk, un palīdzi viņam».
Filmā piedalās:
kardināls Jānis Pujats,
pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane Doroņina,
dziesminieks Valdis Atāls
Okupācijas muzeja administrātors Jānis Atis Krūmiņš,
pretošanās kustības dalībnieks Konstantīns Pupurs,
RLB Tautas dzīvā spēka pētniecības centra vadītāja Ilva Duļevska,
grāmatas «Būt latvietim» autors Jānis Miezītis,
filmas autors Leonards Inkins
Filmu būs iespējams pasūtināt biedrības «Latvietis» e-grāmatnīcā «Būt latvietim» Būt latvietim - e-grāmatnīca latviski domājošiem
Pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane Doroņina filmā saka: «Ja Dievs mani ir ielicis tādā zemē un vēlējis man būt latvietei, tad es vispār nekas cits nespēju būt. Jo tā ir mana tauta, mana zeme, mans tēvs, mana māte.»
