Romāns ar dzīves sūruma garšu
Latviešu rakstnieka, liepājnieka Ērika Kūļa jaunāko romānu „Vecīt, bez komentāriem...”, kuru tikko laidis klajā Apgāds Zvaigzne ABC, varētu dēvēt par norakstītu no dzīves, precīzāk, no tās dzīves puses, kuru par pievilcīgu nosaukt būtu grūti.
Romāna centrālais tēls – Arturs Kokainis, vīrietis, kura vecums ir nedaudz pāri labākajiem gadiem, – ir izbijis tālbraucējs šoferis. Viņš ir piedzīvojis lielus zaudējumus, taču cerība dzīvot labāk nav zudusi: to mudina lolot pilsētā pēkšņi uzradies kādreizējais narkobiznesa partneris Villijs. Arturs domā: vēl pēdējo reizīti viņš paveiks bīstamo uzdevumu un pēc tam beidzot sāks dzīvot blakus mīļajai sievai tā, kā pašam patiks. Taču liktenim attiecībā uz Arturu ir citi plāni... Par meliem tāpat kā par patiesību galu galā nākas maksāt – reizēm pat ar visdārgāko, kas cilvēkam pieder. Jo dzīve nav pasaka, kurai katrs var sacerēt laimīgas beigas.
Valdzinošākais romānā ir literārā tekstā ietvertā dokumentalitāte: tālbraucēju šoferu profesijas darba specifika; Liepājas sadzīves ainavas; Artura jaunie darbabiedri ar savu dzīves pieredzi; nelielie ekskursi ārpus sižeta galvenās līnijas – tas viss rada vēlmi lasīt tālāk; kaut arī daudz kas no aprakstītā nereti šķitīs svešs un mulsinošs. Tekstā spilgti jūtama reālās dzīves sūruma garša, tomēr autors nav īpaši uzsvēris aprakstīto varoņu dzīves sociālos aspektus – Artura stāstā tie ir tāpat it skaidri saredzami, un līdz ar to tā vairs nav tikai viena cilvēka dzīves norieta atklāsme, bet indikators tam, ka šādu arturu starp mums ir gana daudz. Tādējādi “Vecīt, bez komentāriem...” ir ļoti aktuāls darbs: tā pamatīgums, kas sakņojas dzīves vērojumā un patiesībās, piesaistīs lasītājus, kurus interesē šodienas realitāte.
