Efektīgā rudmate Marija Kallio izmeklē atkal
Somu rakstniece Lēna Lehtolainena raksta ziemeļnieciski sarežģītus detektīvgabalus – viņas varone Marija Kallio ir jauna, nerimtīga un daiļa būtne ar nelāgu raksturu, labu intuīciju, asu prātu un milzu ambīcijām.
Tikko beigusi studijas (kuru laikā sekmīgi izmeklēja slepkavību!), Marija strādā advokātu birojā. Viņai ir uzticams draugs Anti, pārdroši nākotnes plāni un rāma ikdiena. Kad dārza svētkos pie Anti radiniekiem Marija iepazīstas ar glīto medmāsiņu Armi, neviens no ballītes dalībniekiem nevar pat iedomāties, ka dienu vēlāk tieši Marija būs tā, kas atradīs Armi mirušu. Noslepkavotu! Savukārt Armi līgavainis Kimmo tiks apsūdzēts slepkavībā...
Pirmā grāmata par nepārspējamās somietes Marijas Kallio detektīves gaitām ir “Mana pirmā slepkavība”. Tikko Apgādā Zvaigzne ABC iznākušais darbs “Viņas ienaidnieks” veiksmīgi turpina sēriju, parādot Somijas sabiedrības krējuma privātās dzīves līkločus. Pieauguši bērni, kas nespēj atrast jēgu un mērķus, bet trakā ātrumā traucas uz priekšu, steigdamies dzīvot; viņu vecāki, kuru dzīve ir finansiāli sakārtota un mierīga, toties zemdegās gruzd nepiepildīti sapņi, neīstenotas vēlmes un skaudība, ka citiem izdevies tas, pēc kā viņi velti tiekušies. Protams, visā šajā kompānijā ir arī gana daudz pavisam normālu cilvēku – taču, kuri ir kuri, Marijai nāksies izdomāt pašai. Tīri neviļus ir sanācis, ka Marija jau no sākta gala iesaistās Armi slepkavības izmeklēšanā – gan tāpēc, ka pirmā atradusi līķi, gan arī tāpēc, ka Erki Hentonena juridiskais birojs uzņēmies Kimmo aizstāvību. Lieta izskatās diezgan bezcerīga: Armo noteikti ir nonāvējis cilvēks, kurš viņu labi pazina, vairāki liecinieki apgalvo, ka Kimmo tajā dienā viesojies pie Armo un viņi strīdējušies, turklāt Kimmo mēģinājis meiteni pierunāt darīt ko tādu, ko viņa nevēlējās. Izmeklēšanu vada kašķīgais un brutālais Stremu Pertsa, un viņš ir apņēmies pierādīt, ka “perversais pediņš” Kimmo ir slepkava. Marija mēģina atrast kaut jel kādu pavedienu, kas attaisnotu Kimmo – un pamazām par iesaistītajiem ļaudīm uzzina arvien vairāk. Mīlas dēkas krustu šķērsu, alkohols un tabletes, pašnāvības un nelaimes gadījumi, kā izrādās, jau kādu laiku ir šīs respektablās kompānijas ikdiena. Taču Armo nebija ne narkomāne, ne alkoholiķe, tikai ļoti ļoti ziņkārīga jauna dāma ar saasinātu taisnības apziņu – diez, kurš no visiem daudzajiem noslēpumiem bija tas, kas noveda viņu kapā?
