Atver savu sirdi un citi stāsti par laimi
Daudzi garīgie skolotāji mācījuši savus sekotājus, izmantojot līdzības, – droši vien tāpēc, ka tās uztvert ir daudz vieglāk nekā abstraktas teorijas.
Arī grāmatas “Atver savu sirdi”, ko izdevis Apgāds Zvaigzne ABC, autors Adžāns Brāms vēsta par šķietami parastiem notikumiem, lai atklātu dziļas patiesības, turklāt – nevis ar nopietnu sejas izteiksmi, kā varētu gaidīt no mūka, kurš jaunībā studējis teorētisko fiziku Kembridžas Universitātē, bet ar vieglumu un labsirdīgu humoru.
Jau vairāk nekā 20 gadus Adžāns Brāms Austrālijā, Singapūrā un Malaizijā vada meditāciju retrītus cilvēkiem, kuri vēlas iegūt apzinātāku pasaules uztveri, laimi, iekšējo mieru, cerību un viedumu. Šajā grāmatā apkopotas 108 viņa labākās līdzības, kurām iedvesmu Brāms smēlies gan budisma filosofiskajā tradīcijā, gan paša pieredzē. Stāstot par savas dzīves notikumiem un sastaptajiem cilvēkiem, autors uzdod netiešus jautājumus, kas lasītāju pašu aizved līdz atbildei un sniedz jaunu – gaišāku, vieglāku un atbrīvotāku – skatījumu uz sevi, citiem un dzīvi kopumā. Stāstiem atšķirībā no, piemēram, fabulām, nav “morāles”, un jēgu ļauts izlobīt lasītājam pašam. Turklāt, lasot stāstus atkārtoti, ikreiz var atklāt arvien dziļākus slāņus un gūt jaunas atziņas.
Tematiski sakārtotajās līdzībās Brāms runā gan par maldinošo tieksmi pēc perfekcijas (kāpēc svarīgi saskatīt sevī un citos “ļoti labu ķieģeļu sienu”, nevis “divus šķībi iemūrētus ķieģeļus”), gan par beznosacījumu mīlestību – turklāt ne tikai pret citiem, bet arī pašam pret sevi. Kā raksta Brāms: “Kāpēc mūsu sabiedrībā ir pieņemts, ka mēs vienmēr upurējam sevi citu labā, turklāt tā tiek uzskatīta par pareizu rīcību? Kāpēc mēs pret sevi izturamies prasīgāk, kritiskāk un ar lielāku nosodījumu nekā pret citiem? Tam ir tikai viens iemesls: mēs vēl neesam iemācījušies mīlēt paši sevi.” Ilustrējot trīs partnerattiecību gredzenus – saderināšanās, laulību un ciešanu gredzenu –, viņš ar vieglu ironiju raksta arī par romantiku, priekšstatiem, gaidām, realitāti, būtisko un nebūtisko ģimenes attiecībās. Autors atklāj, kādēļ ir vērts mierīgi pagatavot tēju, atrodoties ienaidnieka (lasi: smagu slimību, šausminošu grūtību un traģēdiju) ielenkumā, un kādēļ svarīgi būt apmierinātam ar to, kas tev ir, un ar to, kas tu esi tieši šobrīd.
Brāmam ir kas sakāms gandrīz par visām emocijām, ko piedzīvojam dzīves gaitā, – par mīlestību, bailēm, iekšējām un ārējām cīņām, dusmām, piedošanu... Ar gaišu humoru viņš raksta pat par tik sarežģītu tematu kā nāve un tuvinieka zaudēšana.
Kur tad ir grāmatas nosaukumā minētā laime? To atradīsiet ik stāstā. Jo laime, kā vēsta Brāms, ir prāta rimtumā. Laime ir ne vien būt harmonijā ar līdzcilvēkiem, bet arī neļaut viņu vārdiem, darbiem un attieksmei kontrolēt savu iekšējo laimes izjūtu. Laime ir uzdāvināt sev mirkli miera un saprast, cik bezjēdzīgi esi skrējis...
No angļu valodas tulkojusi Sintija Zariņa.
Māksliniece Māra Alševska.
