OSHO. Reliģiski nepareiza mistiķa autobiogrāfija
Apgādā Zvaigzne ABC izdota grāmata “Reliģiski nepareiza mistiķa autobiogrāfija”, kurā atklāta fascinējošā un ļoti pretrunīgā indiešu mistiķa Ošo personība un noslēpumainā dzīve un mācība.
“Reliģiski nepareiza mistiķa autobiogrāfijas” lasītājus izklaidēs Ošo humors, izbrīnīs balamutība, apstulbinās paziņojumi un šokēs respekta trūkums pret jebko. Taču reizē viņi būs pārsteigti par Ošo neparasto vērīgumu un atklāsmēm.
"Autobiogrāfija" patiesībā ir maldinošs nosaukums, jo Ošo (1931-1990) nekad nav rakstījis memuārus. Tomēr nosaukumā ietvertā frāze “reliģiski nepareizs” ļoti trāpīgi raksturo vīru, kas sevi sauca par “Zorba Budu”. Ošo ir teicis, ka viņa biogrāfija būs atrodama viņa darbos – simtiem publicēto runu sējumos, kā arī to cilvēku izmainītajās dzīvēs, ar kuriem Ošo ir saskāries. Pats Ošo nekad neko nav rakstījis. Viņš runāja; runāja vairāk nekā 35 gadus. Ošo līdzgaitnieki viņa runas pierakstīja, atšifrēja un publicēja grāmatās.
Savas mācības, uzskatu, dzīves veida un daudzo mācekļu dēļ Ošo ir dēvēts gan par Skolotāju, gan par rolsroisu guru, gan par bīstamāko cilvēku pēc Jēzus Kristus, kā arī iekļauts 20. gadsimta 1000 dižāko cilvēku skaitā. Ošo līdzgaitnieki saprata, ka ir nepieciešams sniegt vēsturisku un biogrāfisku kontekstu Ošo un viņa darbu izpratnei. Lai radītu šo grāmatu, “Reliģiski nepareiza mistiķa autobiogrāfijas” izdevēji noklausījās gandrīz piecus tūkstošus stundu ilgus runu ierakstus, caurlūkoja pierakstus un apkopoja tos, kuros Ošo runāja tieši par savu dzīvi. Autobiogrāfijas sagatavošanas darbiem tika veltīti trīs gadi.
Rezultātā tapa grāmata, kas atklāj nezināmo par Ošo bērnību, jaunību, izglītošanos, par laiku, kad Ošo bija filosofijas pasniedzējs, un par ceļojumos pavadītajiem gadiem, mācot ļaudīm par meditācijas nepieciešamību. Grāmata vēsta arī par patieso mantojumu, ko Ošo cerēja atstāt aiz sevis: reliģiju bez reliģijas, kuras izejas punkts un gala mērķis ir pašizziņa, apzinātība, personiskā atbildība un dzīves svinēšana.
Ošo filosofijas (jeb ne-filosofijas) pamatā ir Indijas budisma tradīcija, bet savās runās viņš mēdz atsaukties pat uz tik atšķirīgiem avotiem kā Muhameds un Jungs. Miksējot Rietumu terapiju un Austrumu meditāciju, Ošo izstrādāja pats savas inovatīvas garīgās prakses, piemēram “dinamisko meditāciju”, kas ietver dejošanu, lēkāšanu un kliegšanu, nevis sēdēšanu klusumā.
Arī Latvijā ir iespēja izmēģināt Ošo dinamisko, smieklu un citas meditācijas. Ošo meditāciju pasniedzējs Saleem (Jānis Krampe) saka:
Atšķirībā no Budas, Jēzus Kristus vai Muhameda, kuru cilvēcisko aspektu nav redzējis neviens no šobrīd pasaulē dzīvojošajiem, Ošo ir mūsu laikabiedrs, un grāmatā aprakstītie notikumi ir pavisam neseni. Tomēr Ošo uzskatīja, ka ne skolotāji, ne svētie nav jāpielūdz. Viņu vienīgais uzdevums ir būt par modinātāju. Atmodināt cilvēkus. Un kurš gan pielūdz modinātāju? Vienkārši pateicas par modināšanu un dzīvo tālāk atmodināts. Ir vērtīgi to piedzīvot un “Reliģiski nepareiza mistiķa autobiogrāfija” var kļūt par soli ceļā uz to.
