Blakusparādība: nāve
Šī grāmata atsedz farmācijas industrijas aizkulises un atklāj šokējošus faktus: korupciju, krāpšanos zāļu reģistrācijas procesā, negodīgu tirgvedību un nepietiekami pārbaudītu medikamentu izraisītas blakusparādības...Visu šo negāciju iemesls ir vienkāršs: nauda.
Vai zinājāt, ka...
...lielās farmācijas korporācijas ik gadu tērē milzu naudu, lai pārliecinātu ārstus parakstīt konkrētā uzņēmuma ražojumus?
...arī sabiedrībā pazīstami zinātnieki un ārsti dažkārt tiek piekukuļoti ar dārgiem ceļojumiem, dāvanām un naudu?
...ar daudzām zālēm ir veikti tikai īstermiņa klīniskie pētījumi?
...ir medikamenti, kuru reģistrācijā sava loma bijusi kukuļošanai?
...farmācijas industrija pati izgudro slimības un reklamē tās īpašās kampaņās, lai palielinātu medikamentu noietu?
...farmācijas industrija par saviem upuriem arvien biežāk izvēlas bērnus?
Dr. Džons Virapens 35 gadus strādājis dažādos starptautiskos farmācijas uzņēmumos. Savas karjeras augstākajā punktā viņš bijis uzņēmuma Eli Lilly Zviedrijas pārstāvniecības ģenerāldirektors. Dr. Virapens lieliski pārzina zāļu ražotāju izmantotās negodīgās tirgvedības metodes un zāļu reģistrācijas procesa netīro pusi. Kad sirdsapziņa un doma par mazā dēlēna nākotni vairs neļauj Virapenam klusēt, viņš saraksta šo grāmatu, kas katram liks padomāt divreiz, pirms ķerties pie kārtējās tabletes.
Fragments no grāmatas:
Varbūt esat ievērojuši, ka ziņās ik pa laikam pavīd informācija par jaunām slimībām, par kurām agrāk neviens neko nav dzirdējis un ar kurām nav slimojis neviens jūsu paziņa. Drīz pēc tam parādās jauni medikamenti, kas atvieglo šo agrāk nepazīto slimību simptomus. Bet ja tā labi padomā... vai arī jums nav kādi no simptomiem?
Tā tiek radīts pieprasījums un jauns tirgus. Tieši tā notika ar depresiju.
Vai zināt, kādēļ mūsdienās depresija skar vairāk cilvēku nekā agrāk? Nē, pie vainas nav vides piesārņojums, nenomaksājami mobilā tālruņa rēķini vai fakts, ka pilsētu centrus pārņem lielveikalu ķēdes. Tāpat depresija nav ne jauns evolūcijas posms, ne neizskaidrojama Dieva gribas izpausme. Taču, ja tas viss depresiju neizraisa, tad jājautā: vai apgalvojums, ka depresija mūsdienās skar vairāk cilvēku nekā agrāk, vispār ir patiess? Tas jau ir daudz labāks jautājums, par kuru vēl labāks ir šis: ko mēs vispār saprotam ar vārdu “depresija”?
Lai noskaidrotu, vai mūsdienās biežāk nekā agrāk cilvēki salauž kāju, krītot pa kāpnēm, atbildi var meklēt statistikā. Vienmēr ir bijušas gan kāpnes, gan cilvēki, kas pa tām krīt. Šajā gadījumā viss ir pilnīgi skaidrs. Psihisko un sociālo parādību jomā situācija tik skaidra vis nav, jo tas, ko dēvē par depresiju,
ir interpretācijas jautājums. Depresija nav tik acīmredzama kā, 136 Džons Virapens piemēram, lauzta kāja; to nevar diagnosticēt un definēt, balstoties tikai uz personīgiem ieskatiem.
