Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:124, Did:0, useCase: 3


Juku laiki Latvijā jeb Par ko šausminās Brīvības piemineklis

Redakcija
Redakcija

Apgāds Zvaigzne ABC laiž klajā populārā žurnālista, kultūras raidījumu vadītāja Arno Jundzes grāmatu "Gardo vistiņu nedēļa" – "septiņus bandītu laika stāstiņus", kuros kolorīti atainota gluži nesena un vairumam lasītāju ļoti labi pazīstama pagātne – juceklīgā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu Latvija.

“Toreiz, kad Padomju Savienība izjuka, Latvijā sabruka arī tās veidotā morāles sistēma," grāmatas priekšvārdā atmiņās dalās autors. "Kam tik mēs esam gājuši cauri atjaunotajā Latvijā! Sertifikātiem, privatizācijai, denacionalizācijai, finanšu piramīdām, politiskiem meliem. Esam pārdzīvojuši importa sludinātājus un stulbus rietumu ekspertus, bijušo īpašnieku atgriešanos, cilvēkus apzogošas naudas reformas un banku krīzes. Bet šis šķietami skarbais laiks tomēr ir mūsējais. Ja reiz mēs to pārdzīvojām, acīmredzot tāds bija lielais plāns.”

Uz grāmatas vāka attēlotais Brīvības piemineklis ir demonstratīvi saķēris galvu – un tiešām, ir arī par ko! Septiņos "bandītu laika stāstos" Arno Jundze ar gaumīgu ironiju un sulīgā valodā apraksta deviņdesmito gadu "juku laiku" ikoniskos tipāžus – sīkus noziedzniekus, afēristus, dažādu legālu un puslegālu sfēru darboņus un kopumā no negaidītās visatļautības apstulbušos Latvijas ļaudis. Stāstu sižeti daļēji smelti paša autora žurnālistikas pieredzē, daļēji iztēlē, daļēji – pasaules literatūras "blēžu stāstu" tradīcijā, vietumis asuma labad piešaujot tekstam pa pipariņam mistikas, detektīvintrigas un dažbrīd arī britiski pamelna humora.

Tomēr aiz viegli izklaidējošās fasādes slēpjas arī "Gardo vistiņu" papildvērtība – laikmeta liecība, kuru mūsdienu pusaudži varēs lasīt kā papildliteratūru vēstures stundām (vai varbūt – kā modernās pasakas), bet viņu vecāki – ar nostalģisku smaidu un smiekliem, daloties kopīgās atmiņās par to, cik neloģiskam un tomēr savā ziņā šarmantam laikam reiz visi esam gājuši cauri.