Dzejnieks un viņa ziemeļmeita
Rakstniece un Vecpiebalgas novada patriote Inguna Bauere jau izpelnījusies lasītāju ievērību ar saviem biogrāfiskajiem romāniem, kuros ar lielu iejūtību un erudīciju vēsta par cilvēkiem, kas līdz šim allaž palikuši vēstures paēnā.
Par Latvijas izcilāko dzejnieku, rakstnieku, kultūras darbinieku dzīves līdzgaitniecēm, kas bieži bijušas vairāk nekā tikai mājas miera nodrošinātājas, vairāk nekā tikai mūzas, bet bieži – līdzstrādnieces.
Lasītājiem jau pazīstami romāni par Andreja Pumpura sievu Edi un Līzi – Kaudzītes Matīsa sievu. Taču tieši par iedvesmotāju iespējams nosaukt sievieti, kurai veltīts tikko atkārtoti, papildinātā izdevumā Apgādā Zvaigzne ABC klajā nākušais Ingunas Baueres romāns “Lizete, dzejniekam lemtā” . Dzejnieks – tas, protams, ir viens no latviešu tautas visvairāk mīlētajiem liriķiem Kārlis Skalbe, bet Lizete – viņa mūža draudzene, izcila tulkotāja Lizete Skalbe, kurai bija lemts ne tikai pārdzīvot savu vīru par vairākiem desmitiem gadu, bet arī pašai bagātināt latviešu valodā lasošās publikas grāmatu plauktus ar kvalitatīviem tulkojumiem no skandināvu valodām.
Romāns “Lizete, dzejniekam lemtā” pirmo reizi nāca klajā 2009. gadā apgādā “Lauku avīze”, taču pirmajā izdevumā tikusi īsināta vai pavisam izņemta vesela rinda nodaļu, kuras lasītājam atklāj daudz plašāku ainu uz dzejnieka un viņa sievas jaunību, kā arī dzīvi starpkaru laika Latvijā. Šajā izdevumā, kas sagatavots, izmantojot nesaīsinātu manuskripta tekstu, lasītājs atradīs līdz šim nepublicētas nodaļas, kuras vēsta par Lizetes bērnības dienām, topošās tulkotājas pirmo iepazīšanos ar lielajiem klasiķiem, Lizetes mīlestības un šaubu mirkļiem, reti kur citur izlasāmām Kārļa Skalbes pārdomām ticības jautājumos... “Man liekas, grāmata ir atradusi pareizo toni un valodu – to valodu, kurā es uzaugu,” grāmatas anotācijā raksta Kārļa un Lizetes mazdēls Andrejs Legzdiņš. “Jūtu, ka Inguna ir trāpījusi un atradusi to. Tādā veidā grāmata liekas daudz ticamāka, patiesāka.”
Grūtuma un vienatnības Lizetes dzīvē bijis gana, bet turpat arī lepnums par savu vīru – tautas patiesi mīlētu dzejnieku un īstenu Latvijas patriotu, turpat arī prieks par bērniem, turpat – radoši atklājumi tulkotājas darbā. Patiesi un emocionāli Inguna Bauere attēlo dzejnieka un viņa sievas grūto un garīgi sāpīgo šķiršanos no Latvijas, dodoties trimdā. Taču, kā apgalvo mazdēls Andrejs, “man liekas, ka vecāmāte bija laimīga – ne tikai jaunībā, kopā ar mūža mīlestību, bet arī trimdā. Tai kultūras vidē, kurā uzaugu, kopā ar vecomāti apgrozījās tā laika izcilākie mākslinieki, rakstnieki, mūziķi, kultūras darbinieki.”
Romāns, kurā sadzīves ainas lieliski papildina latviskākā dzejnieka dzejas rindas, sniegs patiesu veldzējumu īsteniem labas biogrāfiskās literatūras cienītājiem. Jo „darbs un mīlestība ir mūžīgi. Arī saule, mežs un zemeņu smarža vasaras viducī”. Arī dzejnieka un tulkotājas darbs, divu jaunu cilvēku mīlestība un Piebalga Latvijā – ir mūžīgi.
