Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:325, Did:0, useCase: 3


“Rīt Ventspilī iebrauks zemūdene”. Tā jokoja Ventspilī

Redakcija
Redakcija

Ja kādam laikraksta numuram jāiznāk 1. aprīlī, tad nereti tajā izlasāma kāda pašu žurnālistu izdomāta joku ziņa. Kad un kur šī tradīcija aizsākusies, nav zināms. Ir labi, ja šai joku ziņai noticējušie par savu lētticību var pasmieties, taču ir gadījies, ka šiem aprīļa jokiem ir nelāgas sekas.

Par mūsu pilsētas laikrakstu “Ventas Balss” – šī gada lielo jubilāru – arī ir šādi stāsti.
Savulaik latviešiem labi pazīstamais žurnālists, arī rakstnieks Kārlis Rabācs (1902-1983), 1933.-1934.g. avīzes “Ventas Balss” līdzstrādnieks, latviešu laikraksta Ņujorkā “Laiks” izveidotājs un galvenais redaktors, atceras sekojošu gadījumu.

1930-o gadu sākumā 1. aprīļa numurā “Ventas Balss” paziņo, ka Ventspils ostā ap vienpadsmitiem ienāks Latvijas kara flotes zemūdene “Spīdola”, un visi gribētāji varēs apskatīt zemūdenes iekārtu. Ap pulksten desmitiem, kad acīmredzot avīze ir izlasīta, Ventas krastmalā jau sapulcējies kāds tūkstotis ventspilnieku un gaida zemūdenes parādīšanos. Ventspils apriņķa policijas priekšnieks D. Šmitmanis, kurš no savas kancelejas Skolas ielā 4 to visu var novērot, zvana uz redakciju noskaidrot, kur šī ļaudis saviļņojusī informācija dabūta, jo nekāda oficiāla ziņa nav saņemta. Noklausījies atzīšanos, ka “Spīdolas” ierašanās ir laikraksta žurnālistu izdomāts aprīļa joks, Šmitmanis esot bargi rājies, jo tagad, lai novērstu nekārtības, uz ostmalu jāsūta kārtībnieki, lai izskaidrotu šo pilsētnieku izmuļķošanu. Pēc tam kāds simts saniknotu “Spīdolas” gaidītāju sanāk pie laikraksta redakcijas ēkas ar draudiem izsist namam logus. Nu redaktors F. Nātiņš zvana Šmitmanim, lai sūta arī šurp pāris kārtībnieku, drošības labad. Kad tie ierodas, nelāgi izjokoto cilvēku humora izjūta jau ir ņēmusi virsroku pār dusmām, un viss beidzies mierīgi.
Te vietā daži precizējumi. Pirmkārt, K. Rabācs pats šo gadījumu nebūs piedzīvojis, bet pārstāsta kāda cita stāstīto, jo šis joks publicēts 1927. gada 1. aprīļa numurā: “Viena no jaunajām zemūdens laivām šorīt, domājams, ledus apstākļu spiesta, ienākusi mūsu ostā un noenkurojusies zem Pilskalna, kur ap to drūzmējās ziņkārīgo bari. Pateicoties ūdenslaivas komandiera laipnībai, publikai dota iespēja redzēt arī laivas iekšējo iekārtu. Žēl, ka apskatīšanas laiks ir tik īss, jo jau šonakt jaunā zemūdene atstās mūsu ostu.” Un, ļoti iespējams, ka stāsts, to daudzreiz pārstāstot, apaudzis ar zināmu dramatismu, kā jau tas ar stāstiem nereti notiek. Jo “Ventas Balss” nākošā numurā atzīst gan, ka joku ziņa sapulcējusi krastmalā lielu skaitu ļaužu, bet viņi esot ātri sapratuši, ka ir izjokoti.

Vēl tādu 1. aprīļa joku, kas stipri satraucis ļaužu prātus, “Ventas Balss” publicē 1939.gadā, kad laikrakstā ievietota ziņa par to, ka jaunā Silto jūras vannu iestāde jeb Kūrmāja šodien (tātad 1. aprīlī) uzņem pirmos viesus un visiem, kas ieradīsies, tiks dāvināts bezmaksas gada abonements. Atcerēsimies, ka Silto jūras vannu iestādes atklāšana notiek 1939. gada 8. jūlijā. Ļoti iespējams, ka 1. aprīlī jau varēja tā likties, ka jaunā peldu iestāde ir gatava uzsākt darbu. Katrā ziņā pie jaunuzbūvētās skaistās divstāvu ēkas sapulcējies krietns ļaužu bariņš, no kuriem lielākā daļa cer uz gada abonementu, bet netrūkst arī to, kas atnākuši ar ziepju un veļas pauniņām padusē. Tā vismaz raksta “Ventas Balss” nākamajā numurā.

Bet zemūdene “Spīdola” nav nemaz rets viesis Ventspils ostā. 1930-os gados aizsākas tradīcija rīkot vasaras otrā pusē ikgadējas divu dienu Latvijas kara flotes jūrnieku sacensības. Tās kļūst par vienu no gaidītākajiem pasākumiem pilsētā.

Ventspils ostā ienāk karakuģis “Virsaitis”, bāzes kuģis “Varonis”, mīnu traleri “Imanta” un “Viesturs”, zemūdenes “Ronis” un “Spīdola”. Sacensībās tiek izcīnīts Ventspils pilsētas valdes ceļojošais kauss. Pirms kara flotes jūrniekiem sacenšas Ventspils zvejnieki – gan motorlaivu, gan airu laivu grupās. Viņiem balvas sarūpē pilsētas ievērojami sabiedriskie darbinieki un uzņēmēji. Tās ir visai praktiskas – ūdenszābaki, eļļas mēteļi, barometri u.c.

Augstākajiem karakuģu virsniekiem par godu tiek rīkots bankets Latviešu biedrībā. Jūrnieki tiek aicināti bez maksas apmeklēt pasākumam par godu rīkoto zaļumballē Lunaparkā. Varam tikai minēt, cik pilsētas meiteņu sirdis salauzuši šie svešie jaunie zēni.

Teksta autors: Ventspils muzejs