Padomju Slepenais Bunkurs Līgatnē - baisa, bet droša vieta, ko, kā patvērumu sev pirms vairāk kā 40 gadiem būvēja Padomju funkcionāri, par laimi, nekad savu īsto funkciju nav pildījis un nekad nepildīs. Bunkurs šobrīd uzņem viesus, to var apmeklēt, apskatīt un izbaudīt, šeit var paēst tradicionālos Padomju pelmeņus, nobaudīt 50 gramus no graņonkas un pat svinēt svētkus - šeit var vienkārši atcerēties, kādā laikā dzīvojām vēl diezgan nesenā pagātnē.Šovasar KultūrasVēstis.lv un Epadomi pabija viesos Līgatnē, un stingrā, bet laipnā un zinošā Padomju Slepēnā Bunkura gide Ilva Jenča mums pastāstīja daudz interesanta. Piedāvājam nelielu videoieskatu ekskursijāVairāk par Padomju Slepeno Bunkuru ŠEIT

Vai jums kādreiz ir gribējies aizbēgt no realitātes? Es noteikti uz šo jautājumu varu atbildēt apstiprinoši- man šāda vēlēšanās rodas periodiski, pārsvarā brīžos, kad ilgāku laiku nav izdevies atpūsties. Tad es, saprotams, mēģinu kaut ko lietas labā darīt. Tas, ka atpūsties mājās nav iespējams, ir pārbaudīts fakts: traucē ne tikai nepadarītie darbi, kas vienmēr ir acu priekšā, bet arī radi, draugi un kolēģi, kuriem katrā gadījumā kaut ko vajadzēs, kaut arī visi zina, ka tu esi atvaļinājumā. Vienīgā iespēja- doties ārpus Latvijas. Un kad Turcijā un Kanāriju salās pabūts jau ne vienreiz vien, gribas kaut ko jaunu un nebijušu. Tad kāpēc gan lai tās nebūtu Maldivu salas, par kurām tik daudz laba dzirdēts?

Šogad Preiļu novada svētku laikā no 21. augusta līdz 23. augustam norisinājās īpaši svarīgs un grandiozs notikums leļļu un mākslas cienītāju pasaulē – Pirmais Starptautiskais ekskluzīvo autorleļļu festivāls.Festivālā piedalījās starptautiski atzīti mākslinieki no Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas un Nīderlandes. Latviju pārstāvēja tādi māklsinieki kā Solvita Baudele, Ričards Blagovs, Nataļja Pavļenko, Tatjana Kolosova, kā arī unikālā Preiļu Leļļu muzeja un festivāla idejas autore VLADLENA.Festivāls atklāja plašo un unikālo autorleļļu pasauli, kas ne tuvu nav tikai glīta porcelāna sejiņa. Tie ir dažādi stili un izpildes tehnikas, tas ir neaprakstāms fantāzijas lidojums un katra mākslinieka profesionālo roku pieskāriens, izmantojot gan klasiskos, gan visneparastākos materiālus.Portāla “KultūrasVēstis.lv” komanda arī viesojās Preiļos. Video atskatā piedāvājam ekskluzīvu iespēju virtuāli izdzīvot un sajust krāsaino piedzīvojumu leļļu pasaulē.

Ar skaistu koncertu skatītāju pārpildītajā Bruknas muižas teritorijā noslēdzies 4. labdarības lielkoncerts ''Uzcel savu baznīcu". Izpostītajā Bruknas muižā 2001. gadā priesteris Andrejs Mediņš izveidoja dvēseles rehabilitācijas vietu "Kalna svētību kopiena", kur iespēja atrast jaunu dzīvi tiek dota dažādās atkarībās esošiem ļaudīm. 2011. gadā pēc Andreja Mediņa ierosmes sākās starpkonfesiju kapelas būve. Labdarības akcija "Uzcel savu baznīcu!" aizsākās 2012. gadā un tās mērķis ir atbalstīt un piesaistīt līdzekļus Svēto Apustuļu kapelas celtniecībai un apustuļu skulptūru izveidei Bruknā. Ar akcijas palīdzību piesaistīti ievērojami līdzekļi un kapelā jau skan ērģeles un notiek lūgšanas. Kā Epadomi.lv pastāstīja priesteris Andrejs Mediņš, par šīgada akcijā savāktajiem līdzekļiem vajadzētu pabeigt kapelas jumtu.Akcijas kulminācija- radošās darbnīcas visas dienas garumā un lielkoncerts, jau 4.reizi pulcēja Bruknā ļaužu tūkstošus. Rīkotāji veiksmīgi reaģējuši uz neērtībām, ko agrāk radīja vēlīnais koncerta noslēgums, tas šogad sākās un beidzās agrāk, tāpēc liela daļa apmeklētāju, izskanot pēdējām dziesmām, nesteidzās pamest muižas teritoriju, lai izbaudītu neatkārtojamo, tikai šeit, sajūtamo auru, apskatītu dārzu, satiktos ar šeit mītošajiem mājdzīvniekiem vai baudītu peldi mīlīgajā muižas peldvietā.Epadomi piedāvā jau trešo videoieskatu Bruknas lielkoncertos. Tiekamies Bruknā arī nākamgad!UZCEL SAVU BAZNĪCU 2013UZCEL SAVU BAZNĪCU 2012

Tikai pirms pāris dienām apmeklēju Bruknas muižas labdarības lielkoncertu "Uzcel savu baznīcu", kas nu jau kļuvis par ikgadēju, vairāku tūkstošu cilvēku iecienītu pasākumu. Un pēc būtības man tagad vajadzētu rakstīt par koncerta vērienīgumu, skanīgajām balsīm un pasākuma nozīmību. Taču šoreiz gribu rakstīt ne tik daudz par lielkoncertu, cik par labestību un dvēseles siltumu, ko izstaro šī vieta un cilvēki, kas te mīt.

Es vienmēr esmu teikusi, ka Latvija ir brīnišķīgākā vieta pasaulē un kārtējo reizi pārliecinājos par to, kad kopā ar Salaspils novada TIC šonedēļ devāmies braucienā pa Daugavas lejteci, apmeklējot sešu novadu- Stopiņu, Salaspils, Ikšķiles, Ogres, Baldones un Ķekavas- ievērojamākos un interesantākos tūrisma objektus. Ceļojums izvērtās krāšņs, daudzveidīgs un neaizmirstamiem iespaidiem bagāts. Mūsu maršrutā bija iekļautas gan fantastiskas ainavas un brīnišķīgas atpūtas vietas, gan neparasti muzeji un apbrīnojami kultūrvesturiski un zinātnes objekti. Un tam visam pa vidu interesantas personības un aizraujoši stāsti.

Amerikas Savienotās Valstis – sapņu zeme. Tas ir tas, kas ienāk prātā daudziem cilvēkiem, kuri tur nav bijuši un sapņo tur nokļūt. ASV nedzīvo tikai filmās redzētie skaistie, bagātie aktieri. Rodas priekšstats, ka Amerikā visi ir pārtikuši un ietekmīgi, taču tāda iedomu aina paveras tikai kādā Holivudas filmā. Amerikas pilsētās dzīvo tādi paši cilvēki kā mēs, bet viņu dzīvesveids atšķiras no mūsējā. Amerikā viss ir citādāk. To ir grūti iztēloties un iedomāties. Pat vienkāršākās lietas ir citādākas nekā citur pasaulē. Atšķirīgs ir ne vien ēdiens, bet arī izklaides, mājas un veikali. Arī cilvēki. Vidusmēra amerikāņi dzīvo pavisam vienkāršās mājiņās bez jebkādām ekstrām. Veikalos ir ļoti plašs sortiments – gan pārtikai, gan apģērbam, gan citām lietām. Preces ir ļoti lētas, bet paši amerikāņi to nemaz neapzinās, viņi domā, ka visur citur pasaulē arī var iegādāties Calvin Klein bikses par 30 dolāriem, nevis par 150 eiro, kā pie mums.

Pēc ilgās un aukstās ziemas nolēmu doties pasildīties uz pāris dienām uz kādu siltāku vietu par agri pavasarīgo Latviju. Jau kopš pagājušā ceļojuma uz ne tik silto Norvēģiju radās doma doties uz Ēģipti. Kādu laiku atpakaļ likās – ko gan tādu var darīt vai redzēt Ēģiptē, izņemot gulēšanu pludmalē, taču sākot lasīt dažādus ceļojumu aprakstus un citus informācijas avotus, sapratu, ka tāds viedoklis ir stipri virspusējs. Lai redzētu kaut lielāko daļu no mani interesējošajiem objektiem, vajadzētu braukt uz turieni vismaz reizes 3. Tāpēc šis brauciens bija vairāk kā tāds šīs zemes iepazīšanas ceļojums, gan atpūšoties no saspringtā darba un mācību grafika, gan iepazīstot vietējo dzīvi, gan izbaudot kādu ekstrēmāku atpūšanās veidu.

Iedomājos, ka laikam jāpaskaidro un jāuzsver, ka šis manas pieredzes, piemēru ceļojuma apraksts ir tikai mudinājums ikvienam lasītājam saskatīt brīnuma un maģijas klātbūtni pašiem savos ikdienas notikumos: ne vienmēr tiem nepieciešami trans (-atlantiski) piedzīvojumi, kosmosa vēstījums ir tikpat labi lasāms peļķē uz ielas vai trolejbusa blakussēdētāja acīs. Mēs taču zinām, ka viss, kas eksistē mūsu apkārtnē, ir mūsu enerģijas, domu,vēlmju, izpratnes manifestācija.

Pēc Telavivas vecpilsētas apceļošanas devāmies apskatīt Telavivas moderno pilsētu, ar tās āra kafejnīciņām, ieliņām, apciemojām arī vietējo tirgu"Šukra".

Jūnijā pirmo reizi devos braucienā uz Izraēlu. Iespaidu un emociju jūra. Bet nu visu pēc kārtas.Lidojumam izvēlējos savu mīļāko aviokompāniju - Turkish Airlines. 

Šogad apritēs apaļi 50 gadi, kopš Daugavas ūdeņos nogremdēta viena no skaistākajām Latvijas ainavām- Daugavas Staburaga klints. Šis aptuveni 18.5 metrus augstais dabas veidojums Daugavas kreisajā krastā, kas bija izveidojies vairāku gadu tūkstošu laikā, tika appludināts pēc Pļaviņu HES uzcelšanas 1965. gadā. Pirms appludinašanas tas bija viens no brīnišķīgākajiem dabas pieminekļiem, kas palika zem Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmeņa.

Viens no Latvijas valsts svētku svinēšanas pasākumiem Rīgā nu jau tradicionāli ir Staro Rīga. Skaists pasākums, bet ne unikāls- līdzīgas lietas notiek un ir notikušas jau pirms iestarojās Rīga. Farncijas pilsētā Lionā gaismas spēles pilsētas ielās notiek jau sen, un jāsaka- ne sliktāk un Rīgas izgaismotājiem būtu kur pasmelties jaunas idejas. Piedāvājam kādu no Lionas šoruden atvestu videomateriālu

Laikā, kad rudens apglezno Latviju, epadomi.lv nolēma doties ārpus pilsētas, lai aizbēgtu no ikdienas darbiem, Rīgas steigas un apskatītu, ko piedāvā Latvijas āres. Nejaušības pēc izdomājām, ka dosimies apskatīt A2 šosejas malās esošos pagastu jaukumus. Siguldu ar tās gleznotājkalnu un tradicionālo rudens apskates vietu Turaidu šoreiz izlaidām, jo vēlējāmies redzēt ko jaunu. Rudens jau Latvijā vienādi skaists visās pusēs.

Efesa ir sena pilsēta, kas atrodas mūsdienu Turcijas teritorijā Egejas jūras piekrastē, 80 km attālumā no Izmiras. Tiek uzskatīts, ka tieši tur savus pēdējos dzīves gadus pavadījusi Svētlaimīgā Jaunava Marija.Bībelē vēstīts, ka pirms krustā sišanas Jēzus lūdzis Sv. Jānim, māceklim, ko mīlēja, parūpēties par māti. Tā nu Jānis 37.gadā atvedis Mariju sev līdzi uz Efesu, un šeit vienkāršā akmens namiņā viņa pavadījusi sava mūža pēdējos gadus. Namiņš 19 gadsimta beigās tika atrasts, pateicoties kādai vācu mūķenei vārdā Anna Katerīna Emeriksa.

Uz Taizemi braucot, protams, ka gribas piedzīvot ne tikai kultūršoku, bet arī paviesoties iespējami tropiskākos apstākļos un atpūsties kādā pludmalē. Tāpēc Taizemes ceļojuma maršrutā tika ieplānota arī nedēļa pašos valsts dienvidos. Šoreiz izvēlējos apskatīt Krabi provinci, Andamanu jūras salas un Puketas salu.