Latvijas mākslas un kultūras portāls KultūrasVēstis.lv arī 2016. gadā turpināja jūs iepazīstināt ar kultūras jaunumiem video formātā. Materiālu sakrājies daudz, tāpēc janvārī atcerēsimies spilgtākos citātus no dažādās intervijās vai īsās sarunās dzirdētā un filmētā.Kā pirmo piedāvājam aktiera Andra Bērziņa teikto par rietumu kultūras ietekmi un tikumiem, kas mainījušies saisiībā ar dziedāšanu draugu lokā. Andris Bērziņš: "Atceros, 60-tajos gados mājās pie galda daudz dziedāja, ieēda un mazliet iedzēra, tagad daudz dzer un ēd, bet nedzied vispār!"

Spēcīgās balss īpašniece, dziedātāja Samanta Tīna, vairākkārt bijusi ļoti tuvu vienam no saviem sapņiem - startam Eirovīzijas lielajā finālā, bet 21. februāra vakarā dziedātāja konkursa "Supernova" pusfinālā negaidīti paziņoja, ka izstājas no konkursa un cīņas uz iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā konkursā "Eirovīzija", kas šogad notiks Zviedrijā. Kāpēc? Kas tas bija ? Viedokļi atšķīrās gan speciālistu, gan interneta komentētāju vidūSamanta Tīna saulainā 24. marta dienā paviesojās Epadomi TV un KultūrasVēstis.lv studijā Pārdaugavā un gandrīz stundu garā videosarunā pastāstīja daudz interesanta par pirmajiem soļiem un tālākajām gaitām mūzikā, startiem šovos, konkursos un festivālos. Sirsnīgā sarunā nevarējām nepajautāt arī par negaidīto lēmumu neturpināt cīņu par konkursa Supernova finālu. Šodien piedāvājam tieši šo sarunas fragmentu, bet jau parīt ievietosim pilnu intervijas ierakstu, kurā Samanta pastāstīja arī par šībrīža aktutalitāti - startu ar slavenu lietuviešu dejotāju Tadas Rimgaila, Lietuvas šovā "Zvaigžņu dueti" ( Žvaigždžių duetai 2016) , kurā tieši šajās dienās notiks izšķirošā cīņa par iekļūšanu finālā. Turam īkšķus un ticam, ka arī sapnis par Eirovīzijas finālu tiks īstenots - ar īsto dziesmu. Ar Samantu Tīnu sarunājās Iveta Apškrūma (Epadomi, KultūrasVēstis.lv). Pilns intervijas videoieraksts KultūrasVēstis.lv ŠEIT . Būs interesanti!

Barikāžu 25. jubilejas atceres pasākumu laikā viens no 3. atmodas līderiem un 1991. gada barikāžu organizētājiem, LTF pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns pauda savu viedokli par jaunās valdības veidošanas procesu. Šāds valdības tamborēšanas process esot barikāžu upuru piemiņas zaimošana un kādas kliķes mēģinājums atgriezties pie savtīgu tirgus lietu kārtošanas

Septembra beigās Fonds “Mākslai vajag telpu“ un māksliniece Džemma Skulme savā jubilejā aicināja ikvienu pasākuma viesi piedalīties publiskā diskusijā par Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, liekot apjaust, ka tas ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš atzina, ka viņam, kā Latvijas Valsts prezidentam, ir kauns, ka valstī nav vietas, kurā vienuviet apskatīt latviešu mākslinieku darbus.Džemma Skulme un Fonds “Mākslai vajag telpu“ turpina cīņu par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību Rīgā. Pilnas diskusijas videoieraksts ŠEIT

"Ja svešinieks ielaužas jūsu mājā, mazākais, ko var darīt, ir saglabāt stāju!": tā bards un dzejnieks, aktīvs un savulaik sodīts Padomju laika disidents Valdis Atāls, aicinot cilvēkus dziesmotā mītiņā protestēt pret lielvaru uzspiestu un valdības atbalstīto bēgļu bezierunu uzņemšanu Latvijā.Oficiāli pieteikts un apstiprināts pasākums notiks 22. septembrī 19:00 pie Brīvības pieminekļa, kurā ar vārdu un dziesmu Valdis Atāls aicina izteikt savu viedokli pret autoritāru lēmuma pieņemšanu latviešu tautai svarīgā jautājumā.ATKAL /Valdis Atāls/No raksta atkal valdziņš norisun atkal valsts ir tīši aklatā pinas savās kurpju šņorēslai tikai uzkārtos mums kaklāPar karogu es sevi ceļues gribu palikt taisnā stājāšo akmeni no sirds es veļubet atkal nokrīt tas uz kājas

"Valodas zināšanām un komunikācijas spējām jābūt, tas ir pats par sevi, kā atzīme diplomā, bet pirmkārt ir jābūt īstam savas valsts patriotam, nevis pseidopatriotam"- tā komponists Jānis Lusēns intervijā KultūrasVēstis.lv atbild uz jautājumu par Latvijas valsts prezidenta kandidātu nepieciešamajām īpašībām. Mūziķis saka, ka mums ir totāls spēcīgu personību deficīts, kas spētu aiz sevis pavilkt pārējos. Mums būtu jābeidz sēdēt pie ugunskuriem un dziedāt, bet jāņem rokā lāpstu un jāiet rakt katram savu likteņdārzu, nevis vienu lielu kopīgu, kurā vienu reizi gadā aizbraukt kā uz talku.Pilnu interviju ar komponistu Jāni Lusēnu, kurā mūziķis stāsta arī par latviešu valodas aktualitātēm un šai sakarā radīto mistēriju PIEDERĪBA (izrāde notiks jau 30.maijā kā Kandavas pilsētas svētku centrālais notikums, ieeja bez maksas) un par vairākiem citiem šāgada topošajiem muzikālajiem projektiem, varat noskatīties ŠEIT

"Ja pieteicies jauns kandidāts- jāiet pie Rēdera uz "1:1", ja iztur, tad uz Skuteļa "Pusnakts šovu septiņos" un visbeidzot uz Kaimiņa "Suņu būdu". Ja šos pārbaudījumus prezidenta kandidāts iztur- tad der!": tā puspajokam uz skolēna jautājumu, kādam jābūt Latvijas Valsts prezidentam, tikšanās laikā ar savas bijušās skolas audzēkņiem, atbildēja Valdis Zatlers (Latvijas Valsts prezidents 2007-2011. gadam). Paskaidrojot šādu atbildi, Valdis Zatlers teica, ka prezidentam jābūt gatavam jebkurai situācijai un lēmumus jāprot pieņemt ātri un izlēmīgi. Mūsdienās lēnā un prātīgā apdomāšana vairs nederot.22.maijā Valdis Zatlers savā skolā, Rīgas Centra ģimnāzijā, sirsnīgā atmosfērāprezentēja sava memuāra "Kas es esmu" e-formāta versiju un vairāk kā stundu garajā pasākumā brīvā atmosfērā, labā noskaņojumā, atbildēja uz skolēnu jautājumiem. Arī uz jautājumu- Kā Valdis Zatlers no ārsta kļuva par prezidentu, prezidenta kungs atbildēja ar smaidu- " Ātri!".Video: Epadomi TVValdis Zatlers viesojas ''Suņu būdā"

Pēc interesentu lūguma vakar kinoteātrī „Splendid Palace” notika visā Latvijā skatītāju interesi izraisījušās dokumentālās filmas „Mans tēvs baņķieris” īpašais seanss un diskusija ar filmas veidotājiem – režisori Ievu Ozoliņu un operatoru Aleksandru Grebņevu. Filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu.Pārpildītajā zālē pēc seansa režisore atklāja, ka nešaubīgi, Malaizijā apciemotais cilvēks tiešām ir viņas tēvs- pirms vairāk kā 15 gadiem ar noguldītāju miljoniem pazudušais TOP bankas baņķieris, Boriss Osipovs. Bijušajam baņķierim juridiski Latvijā nekas nedraud- pārkāpumiem, ja tādi bijuši, iestājies noilgums, un dodoties uz Malaiziju, Ievai bijusi cerība atvest viņu mājās, bet nu cerības laikam zudušas. Gan tāpēc, ka tēvs to nav gribējis, gan tāpēc ka viņš atrodas psihiatriskajā klīnikā pamatoti. To režisore apzinoties skaidri. Filma ir emocionāla un saistoša gan sižeta, gan tieši personīgo attiecību dēļ. Tieši fakts- meitas filma par tēvu- sola filmai panākumus arī starptautiskajā tirgū un festivālos. Festivālu saraksts jau esot sastādīts. Režisore neslēpj- patiesais stāsts ir liela režisora veiksme un filmai bija jābūt, kaut pārējie ģimenes locekļi, īpaši māsa un mamma, nav bijuši sajūsmā par šādu ieceri. Uz kāda apkrāpta noguldītāja jautājumu, vai nevajadzētu filmu par apkrāpto cilvēku likteņiem, režisore atbild, ka vēlme iekļaut šo cilvēku domas filmā ir bijusi, bet nav bijuši gribētāji. Tāpat arī otrās sērijas par tēva atgriešanos visticamāk nebūs. Filmas beigās attēlotais tetovēšanas akts gan esot maza viltība, bet piedošana tēvam ir īsta un neviltota. Piedāvājam videoieskatu sarunā ar režisori un filmas operatoru pēc filmas seansa

"Katrs mazizglītots teātra direktors, kurš dala lomas režisora vietā vai katrs kādu amatu ieņemošs gleznotājs vai tēlnieks, kurš kaut ko izveido, saņem apzīmējumu- ģeniāli! Tas neveicina dziļāku kultūras plauksmi, pēc kuras tiecās Rainis...": tā par Latvijā sazēlušo "priekšnieku mākslu" ikgadējā grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" balvu pasniegšanas ceremonijā izteicās konkursa žūrijas locekle, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Zinātniece skarbus vārdus veltīja arī anonīmiem, un neprofesionāliem māksliniekiem, sakot, ka nevar vienkāršu sanaglotu soliņu dēvēt par mākslas darbuPlašāku videoieksatu "Zelta ābele" noslēguma ceremonijā ievietosim jau drīzumā, šobrīd piedāvājam Ingrīdas Burānes pilnu uzrunu.

Rakstnieks un vēsturisku romānu autors Jānis Ūdris sveic Latviju svētkos un dalās pārdomās 18.novembra sakarā un turpina skaidrot savu redzējumu par Latvijas vēsturi videorubrikā "Pasaules tulkošana". Piedāvājam 4. daļu, kurā rakstnieks pastāsta savu viedokli par 18.novembri, sveic Latviju svētkos un nolasa kādu izcilu dzejnieka Māra Čaklā maz zināmu dzejoliPirmās trīs "Jānis Ūdris. Pasaules tulkošana" daļas, kā arī citas videointervijas, varat noskatīties ŠEITEpadomi, tāpat kā līdz šim, piedāvā interesentiem, inteliģencei vai jebkurai personai, kurai nav vienaldzīgs valstī notiekošais, izteikt savu viedokli par notikumiem, vēsturi un Latvijas attīstību mūsu videorubrikā "Sarunas par galveno- brīvais mikrofons". Idejas vai pieteikšanās sarunai: info@epadomi.lv vai pa tālruni 26311794

Nesen notikušajā Jāņa Ūdra vēsturiskā romāna "Meierovics. Trīs Annas" atvēršanas svētkos grāmatas autors piedāvāja bijušajiem ārlietu ministriem uzdot virtuālu jautājumu pirmajam Latvias Ārlietu ministram Zigrfīdam Annai Meierovicam. Viens no visu laiku tautā visaugstāk vērtētajiem atjaunotās Latvijas Republikas politiķiem Georgs Andrejevs ( LR ĀM no 1992.- 1994.gadam) izmantoja šo iespēju un izteica viedokli, ka, 2007. gadā parakstītais Latvijs-Krievijas robežlīgums ( parakstītāji Latvijas valdības tā laika vadītājs Aigars Kalvītis un Krievijas premjers Mihails Fradkovs- red. piezīme) Abrenes jautājumā ticis noslēgts kļūdaini, dodot iespēju Krievijas pusei izmantot iespēju spekulēt ar ideju, ka 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgums (kas ir būtiska Latvijas tiesiskās pēctecības garantija) nav spēkā

Mēs sagaidīsim brīdi, kad mums pieprasīs mainīt Latvijas himnas vārdus, jo tie stāsta tikai par latviešiem. Nav pieminēti citu tautību, kā arī citu seksuālo minoritāšu pārstāvji.

Tieši tik tieši Raimonds Bartaševičs atbildēja uz jautājumu par alkohola un narkotiku klātbūtni rokmūzikā. Leģendārās rokgrupas Pērkons mūziķis intervijā epadomi.lv neliekuļojot skaidri un gaiši pastāstīja savas domas šajā jautājumā- rokmūzika un apreibinošās vielas ir viens veselums pēc definīcijas un tajā pat nav nekādu pretrunu. Kā katrs tiek galā ar šo problēmu un cik liela problēma tā katram ir, jau ir individuālāks jautājums, bet principā šīs lietas iet roku rokā un vecākiem būtu jāpadomā, vai grib savus bērnus redzēt ejam šo ceļu. Vai labāk būtu, ja visi smaidīdami svētlaimē dietu rokās sadevušies? Aiz garlaicības jaunieši Amerikā meklē ieročus un apšauj skolasbiedrus. Laikam vienam ir jāsadeg, lai pārējiem 99 nebūtu garlaicīgiPiedāvājam fragmentu no sarunas. Visu ļoti interesantās, pusotru stundu garās, intervijas ierakstu jau esam ievietojuši epadomi.lv. To varat noskatīties ŠEIT

Pēc virsrakstiem un komentāriem internetā var spriest, ka lielveikalu tīkla Maxima veikali ir tukši un tā stundas ir skaitītas. Aicinājumi boikotēt Maxima veikalus skan viens pēc otra, tieši tāpat kā solījumi to īstenot. Kā ir patiesībā? PNC veica pavisam vienkāršu eksperimentu- tirdzniecības centru apmeklējumu nelielu videopētījumu Rīgā, Imantā- mikrorajonā, kas ir vistuvāk Zolitūdes traģēdijas vietai. Tātad vietā, kas skarta diezgan tieši. Imanta ir pateicīgs mikrorajons, lai salīdzinātu veikalu apmeklējumu- pakavā, ko veido Kurzemes prospekts un Jūrmalas gatve, izvietoti liels skaits dažādu lielveikalu, visvairāk tieši Maximas ķēdes iepirkšanās centri. Tādi ir četri, kas izvietoti stratēģiski pārdomāti pa perimetru. Plānotais piektais veikals šobrīd iesaldēts- tā būvniecība pēc traģēdijas apturēta būvniecības pārkāpumu dēļ.Salīdzinājām katru no Maximas veikaliem ar vistuvāk esošajiem citu tīklu veikaliem ļoti vienkāršā rādītājā- cik cilvēku 3 minūšu laikā ieiet un/vai iziet pa veikala durvīm. Salīdzinājām kādu no 4 Maximas veikaliem ar vistuvāk esošo attiecīga lieluma cita tīkla lielveikalu. Nepretendējot uz zinātnisku objektivitāti vai absolūtu patiesību, stundas laikā ( diezgan saulainās sestdienas karstākā iepirkšanās stunda- ap 13:00) mēģinājām gūt atbildi uz jautājumu- vai Latvijas iedzīvotāji tiešām boikotē Maximas veikalus?Ir vai nav krities Maximas pircēju skaits, notiek vai nenotiek Maximas boikots arī dzīvē, nevis tikai internetā, spriediet paši. Vienu gan pateiksim- cilvēku skaits, kas nieka 3 minūšu laikā apgrozās viena neliela mikrorajona 8 veikalos, pieliekot nedaudz vienkāršas matemātikas un paša vidējo tēriņu vienā lielveikala apmeklējumā, ātri liek apjaust ciparus un, apvienojot ciparus ar informāciju par skopumu un taupību pret darbiniekiem un drošību, liek saprast, kāpēc šis bizness ir tik pievilcīgs un kāpēc, piemēram, Maximas mazumtirdzniecības tīklu ķēdes īpašnieki ir bagātākie Lietuvas iedzīvotāji

Kr.Barona muzeja vadītāja, latviešu valodas skolotāja Rūta Kārkliņa intervijā asi kritizēja Latvijas politiķu rīcību, tirgojot termiņuzturēšanās atļaujas. "Tas ir vieglākais ceļš, mēs pārdodam tēvu un māti un tas noteikti nav pieļaujams": tā Rūta Kārkliņa, intervijā arī par latviešu valodas apmācības īpatnībām latviešu valodas nākotni un, protams, par Kr. Barona muzeju, kurā visu gadu notiek dažādas aktivitātesPilnu interviju ar Rūtu Kārkliņu rubrikā "Sarunas par galveno" varat noskatīties ŠEIT

Pirms neilga laika portāla rubrikā Sarunas par galveno ievietojām interviju ar biedrības "Latvietis" dibinātāju Leonardu Inkinu. Pilnu intervijas ierakstu varat noskatīties ŠEIT . Leonards Inkins saka, ka Tautas Fronte un Interfronte tikusi vadīta no viena kabineta, atmodas realizētāji tikuši rūpīgi izraudzīti, bet dokumenti pēc tam iznīcināti