1
Līgo un Jāņu svētku vēsture
Katru gadu Vasaras pirmā mēneša beigās kārtīgs latvietis pamet savus pilsētas dzīvokļus, lai dotos uz lauku pusi. Tur visi apvienojas pie liela ugunskura un svin tradicionālos latviešu svētkus - Līgo un Jāņus. Ko Latviešu tautai īsti nozīmē Līgosvētki? Kādas tradīcijas un kāpēc tiek ievērotas šajos svētkos? Es centos atbildēt uz šiem jautājumiem.
Kā izvēlēties vīna glāzes jeb kāpēc ir svarīga glāzes forma
Ja jūs interesē dzērienu izbaudīt, tad novērtēsiet atšķirību, malkojot vīnu no glāzes, kas tam piemērota. Kvalittatīvas glāzes forma pielāgota dzēriena garšas niansēm, un, pateicoties tai, attiecīgais vīns nokļūst uz mēles tieši tur, kur tā garšu var sajust visspēcīgāk.
Kā radās Lieldienu zaķis?
Lieldienas ir pavasara saulgriežu svētki, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Senos laikos ar rituālām darbībām šajā laikā mēģināja palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Mūsdienās Lieldienas ir svētki, kuros sanāk kopā radinieki un draugi, vēl viens otram Priecīgas Lieldienas un sitas ar olām, ēd tās ar sāli, lai nemelotu, un piekopj izseno tradīciju – šūpošanos, lai vasarā odi nekož.
Lieldienās krāsosim olas jeb kā ar dabīgiem līdzekļiem iegūt dažādu krāsu olas
Visiem ierastākā metode Lieldienu olas krāsojot noteikti ir sīpolu mizas, kas dod brūno krāsu . Lai nebūtu kā katru gadu, tad iesakām pieliet klāt, piemēram, melleņu sulu vai stipru melno tēju un iegūsiet atkal citas nokrāsas un toņus. Protams, toņi atšķirsies arī tad, ja krāsosiet brūnu vai baltu vistas olu.
Video: Rīgas ziedu pārdevējas tiek pārsteigtas ar ziediem
Ko mēs 8. martā darītu bez ziedu pārdevējām? Ziedu pārdevējas ir īstas sajūtu dārznieces. Un tieši par to - par skaistuma radīšanu citiem - viņas ir pelnījušas saņemt pārsteiguma mirkli katru dienu, it sevišķi jau 8. martā. Par to šodien Rīgas ziedu veikalos parūpējās zīmols Staburadze un aktieris Gints Andžāns, dāvinot ziedu pārdevējām ziedus un torti Cielaviņa. Pierādījums tam, ka ziedi nekad nevar būt par daudz. Pat ziedu veikalā. Arī, ja liekas, ka sievietei visa kā ir gana, pasniedz viņai papildu uzmanības mirkli un būsi pārsteigts.
Video: Pirmais solījumu pop-up veikals Latvijā
Zīmols “Laima” radījis pirmo pop-up veikalu Latvijā, kurā var norēķināties ar mīlestības solījumiem. Mīlestības dienas noskaņās zīmols “Laima” durvis vēra pirmajam pop-up veikalam Latvijā, kurā varēja norēķināties tikai ar mīlestības solījumiem. Pop-up veikals bija atvērts 13. februārī tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” no plkst. 16.00 līdz 19.00 un tā sortimentu veidoja gardie un gaisīgie “Laimas” zefīri “Maigums”, savukārt veikala pārdevēja lomā iejutās un apmeklētājus sagaidīja atraktīvais Nauris Brikmanis, bet burvīgā dizaina autore bija Baiba Prindule-Rence.
Kā skan "Es tevi mīlu!" 28 dažādās pasaules valodās
Jāsak gatavoties Valentīndienas pārsteigumiem. Es tevi mīlu - trīs noslēpumaini vārdi, kas apvieno pasauli. Šie vārdi tiek izrunāti visur, neatkarīgi no nacionalitātes un ādas krāsas...tos neietekmē ne miers, ne karš...14. februārī tie izskan desmit un simtreiz biežāk, nekā citās dienās. Katrs šajos vārdos cenšas ielikt savu dvēseli un jūtas, kas pārpilda viņa iemīlējušos sirdi...It kā vieni un tie paši vārdi, tomēr katrā valodā tie skan citādāk!
Epadomi novēl visiem vērtīgu 2020. gadu!
Epadomi mediju grupai nākamgad jau 10 gadi. Šai laikā esam piedzīvojuši vizuālas un eksperimentālas pārmaiņas, dzimuši jauni nosaukumi, nu jau pietiekami atpazīstami brendi interneta vidē. Portāli Epadomi.lv, KultūrasVēstis.lv un Tavavirtuve.lv 2020. gadā mainīsies, kā nekad iepriekš. Gads būs jautrs un vērtīgs. To pašu novēlam Jums. Vērtīgu, radošu un garšīgu 2020. gadu! Priekā!
Jauns gads – jauna dzīve!
Atzīstieties, ka ne reizi vien esat domājuši Jaunajā gadā uzsākt jaunu dzīvi. Izklausās jau gana vilinoši- saburzīt vecos neizdevušos zīmējumus, paņemt baltu papīra lapu un ar svaigām krāsām uzzīmēt uz tās jaunu, labāku dzīvi...tādu, par kuru vienmēr esat sapņojis...
Sildoties senatnes sveču gaismā
Svētkos neiztikt bez romantiku radošas sastāvdaļas - svecēm, kas izstaro īpašu siltumu. Tās labdabīgi ietekmē omu, nomierina, sniedz jauku, mājīgu sajūtu un izdaiļo telpas, tieši tādēļ gandrīz nevienus svētkus nevar iedomāties bez aizdegtām svecēm.
Jaunā gada tradīcijas Latvijā un citur pasaulē
Seno latviešu Jaunā gadā sagaidīšanas tradīcijas īpaši neatšķīrās no Ziemassvētku tradīcijām. Tāpat tika klāti bagātīgi galdi, kuru neiztrūkstoša sastāvdaļa bija cūkas šņukurs, zivis, pīrāgi, biezputra un alus. Protams, arī maize. Tai bija jābūt uz galda visos svētkos kā pārticības simbolam. Ļaudis gāja ķekatās, rotaļās, zīlēja nākotni, vienvārdsakot, priecājās. Un noteikti ielika makā zivju zvīņas, lai Jaunajā gadā naudas netrūktu.
Padomi, kā ēst, dzert un tomēr svētkos būt jautram
Ievērojot tikai dažus noteikumus, svētki nesagādās fizisku vilšanos un tos varēsiet izbaudīt pilnā mērā.
Ziemassvētki apkārt pasaulei
Miljoniem bērnu visā pasaulē pazīst Santa Klausu jeb Ziemassvētku vecīti ar viņa sarkano uzvalku, melnajiem zābakiem, balto garo bārdu, lielo vēderu un sarkano degunu. Viņš vienmēr ierodas Ziemassvētku vakarā ar milzīgu dāvanu maisu. Viņš nolaižas uz katras mājas sniegotā jumta savās kamanās, kas mērojušas garo ceļu no paša Ziemeļpola. Ragavu priekšgalā atrodas piesiets visiem labi zināmais ziemeļbriedis Rūdolfs un citi viņam līdzīgie. Katra mājās viņš iekļūst ieslidinoties pa skursteni.
Kā radās „Klusa nakts, svēta nakts…”?
„Klusa nakts, svēta nakts…” noteikti varētu nosaukt par Ziemassvētku himnu. Zulusu valodā pirmie šīs dziesmas vārdi skan – „ebusuku obungovele”. Botsvānas kristieši to iesāk ar vārdiem „Jusuke litke thola”, bet Japānas iedzīvotāji dzied: „Shitsukeki majonaka”. Ziemassvētki bez šīs dziesmas vairs nav iedomājami, „Klusa nakts, svēta nakts…” skan praktiski visās pasaules radiostacijās, televīzijās, ielās, tirdzniecības centros un daudzās jo daudzās mājās pie Ziemassvētku eglītes. Vācijā šī dziesma parādījās 1831. gadā. Interesanti, ka vienlaicīgi dziesmas pirmās notis sāka ieskandināja gan Berlīnes, gan Drēzdenes Ziemassvētkus. Tolaik tika teikts, ka teksta un mūzikas autors ir nezināms.
Ziemassvētki Latvijā un citviet pasaulē
Senāk latviešiem neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa bija maskotie gājieni jeb iešana čigānos.
Ziemassvētku tradīcijas citur pasaulē
Ļoti daudzas Ziemassvētku tradīcijas dažādām tautām ir līdzīgas. Piemēram, bluķa vilkšana, kas nav tikai latviešiem raksturīga. Bluķi Ziemassvētkos velk arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tās mērķis ir līdz ar bluķa sadedzināšanu iznīdēt visu ļauno, tādējādi vairojot labklājību. Arī eglītes rotā visās valstīs, tomēr rotājumi ir atšķirīgi. Japāņi, piemēram, eglīšu zaros karina sarkanus ar zelta krāsu apgleznotus lukturīšus, bet Austrālijā pieņemts likt egles zaros putniņus un to ligzdiņas. Un kaut arī Ziemassvētku tradīcijas daudz kur ir līdzīgas, tomēr tās ir arī atšķirīgas. Dažādās valstīs Ziemassvētkus svin dažādi. Nedaudz ieskatīsimies šajās dažādu tautu tradīcijās un sāksim ar Īriju, uz kurieni laimes un labākas dzīves meklējumos devies tik daudz mūsu tautiešu.