Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:368, Did:0, useCase: 3


Dziesmu un deju svētku padomes sēdē diskutē par iespējām kolekīviem sagatavoties svētkiem

Redakcija
Redakcija

2022. gada 27. janvārī notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kurā tika skatīts jautājums par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku repertuāra sagatavošanas iespējām valstī esošās epidemioloģiskās situācijas kontekstā. Sēdi vadīja padomes priekšsēdētājs, kultūras ministrs Nauris Puntulis; piedalījās arī veselības ministrs Daniels Pavļuts, Svētku norišu mākslinieciskie vadītāji un Dziesmusvētku biedrības pārstāvji.

Lai amatiermākslas nozaru dalībnieki spētu savlaicīgi un pienācīgā kvalitātē sagatavot XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku repertuāru, ir būtiski laikā pēc valstī noteiktās ārkārtējās situācijas beigām atsākt pilnvērtīgu mēģinājumu procesu. Plānotais Svētku norises laiks - 2023. gada jūlijs.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs, uzklausot Dziesmu un deju svētku kustības līderu, valstspilsētu un novadu virsdiriģentu un virsvadītāju, amatierkolektīvu vadītāju un pašvaldību kultūras darbinieku viedokļus, aicina no 1. marta pakāpeniski palielināt māksliniecisko kolektīvu dalībnieku skaitu mēģinājumos, lai zaļajā režīmā var darboties viss kolektīvs. Vienlaikus LNKC rosina samazināt telpas kvadratūru līdz 3m2 vienai personai vai zaļajā režīmā nenoteikt kvadratūru vienai personai, mēģinājuma laikā saglabājot 2m distanci citam no cita, kā arī atļaut bērniem ar izglītības iestādes testiem darboties jaukta vecuma amatierkolektīvos, atjaunot iespēju koncertēt vairākiem kolektīviem kopā vienas pašvaldības ietvaros un atjaunot iespēju kolektīviem koncertēt citā pašvaldībā.

Latvijas Republikas kultūras ministrs Dziesmu un deju svētku padomes sēdē uzsvēra, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām ir būtiski veikt racionālu ierobežojumu mīkstināšanu, lai nozare spētu atsākt pēc iespējas pilnvērtīgāku ikdienas procesu virzībā uz izciliem svētkiem 2023. gadā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts akcentēja, ka šobrīd nav plānots pagarināt ārkārtas stāvokli pēc 28. februāra: “Norimstot omikrona vētrai, ārkārtējo situāciju un arī drošības pasākumus pakāpeniski atcelsim. Ja vīruss nesagādās nepatīkamus pārsteigumus, mums jāsāk gatavoties drošai un brīvai vasarai. Tomēr tagad - omikrona vētras laikā - pats būtiskākais ir balstvakcinēties un ievērot noteiktās drošības prasības”. Veselības ministrija darbu pie drošības pasākumu atcelšanas stratēģijas uzsākusi kopā ar citām nozaru ministrijām, t.sk. arī ar Kultūras ministriju. Visi dziesmu svētku kustības ierosinājumi tiks skatīti Operatīvajā vadības grupā.