Muzikālajā izrādē “Leģendas dzimšana” – Klimta glezna un Paula dziesmas pirmatskaņojums
Muzikālajā izrādē “Leģendas dzimšana”, kuras pirmizrāde paredzēta 8.decembrī, gaidāms kāds īpašs notikums – Raimonda Paula dziesmas “Melodijas sirds” pirmatskaņojums, kas solās kļūt par izrādes kulmināciju. Savukārt izrādes scenogrāfijā tiks izmantota izcilā austriešu mākslinieka Gustava Klimta gleznas “Dzīvības koks” reprodukcija.
“Dziesma tapusi ar vienu no skaistākajām Raimonda Paula melodijām, ko viņš savulaik uzrakstīja režisora Jāņa Streiča filmai “Teātris”, un pats Maestro to ļoti bieži atskaņo savos koncertos, tāpat tā ir ļoti populāra tēma daudzos instrumentālās mūzikas koncertos. Mums šķiet, ka visi šo melodiju atpazīst – gluži tāpat kā melodiju no filmas “Ilgais ceļš kāpās” . Tas ir rets gadījums, kad tiek sacerēta dziesma ar gatavu melodiju. Jaunradītā dziesma stāsta par paša Maestro ceļu mūzikā no pirmajiem akordiem līdz augstākajām virsotnēm. Zīmīgi, ka dziesmā ir pieminēts Dž. Grešvina skaņdarbs “Rhapsody in Blue”, kas pašam Maestro ir viens no mīļākajiem skaņdarbiem un ko viņš bieži atskaņo savos koncertos,” pauž izrādes veidotāji.
“Šis nebūs retro vai džeza koncerts, bet gan izrāde, kurā skanēs visdažādāko žanru dziesmas. Koncepcijas pamatā ir fakts, ka Raimonda Paula muzikālās saknes sniedzas Eiropas un Amerikas mūzikā, ko šodien saucam par “džeza standartu”, tās ir īpaši skaistas melodijas, kas ļaujas improvizācijai,” pauž izrādes producente Laila Ilze Purmaliete. Savulaik arī dzejnieks un R. Paula draugs Jānis Peters ir teicis: “Uzskatu, ka tieši džezs, šis nervozais, apgarotais ritms ar iekšējām kaislībām, šī amerikāniskā mūzika ir pamatā visām labākajām Raimonda Paula dziesmām – arī kora mūzikai un liriskajām balādēm. Raimonds Pauls ir sācies ar džezu un džezs joprojām apasiņo komponista sirdi un smadzenes. Džezs ir Maestro jaunība, no tā viņš ir nācis. Tā ir viņa izteka.”
Izrādē vizuāli tiks savienota Raimonda Paula mūzika ar izcilā austriešu gleznotāja Gustava Klimta gleznu motīviem, kuros arī ir augsta meistarība, spožums, radošā brīvība, īpašais ritms, tālab skatuves noformējumā izrādes veidotāji izmantos G. Klimta gleznas “Dzīvības koks” reprodukciju, kas simboliski attēlos melodijas spēju dzīvot un attīstīties improvizācijā.
Paverot topošā iestudējuma priekškara maliņu, horeogrāfs un mākslinieciskais vadītājs Jānis Putniņš atklāj: “Izrādē mēs pievērsīsimies Maestro radošajam periodam no 1956. līdz 1968.gadam jeb no pirmās dziesmas līdz pirmajai uzvarai “Mikrofona” aptaujā ar “Mežrozīti”. Izrādē skanēs arī tā laika pasaules hīti, ko savulaik dziedāja mūsu mākslinieki: “My way”, “Bessame mucho”, “Stambula nav Konstantinopole” u.c. Maestro tās spēlēja restorānos, ballītēs utt, , kas patiesībā bija īsti augsta līmeņa koncerti. Izrādē uz skatuves vienlaikus atradīsies it kā divi Maestro tēli: viens visu laiku pie klavierēm (Anatolijs Livča), otrs – Dailes teātra aktieris Gints Andžāns, kurš dažbrīd iejutīsies R.Paula tēlā, stāstos par sevi un mūziku un jokojot Paulam raksturīgajā stilā. Izrādes veidošanā izmantotas gan intervijas ar R.Paulu, gan arī par viņu sarakstītās grāmatas. Dažbrīd aktieris būs radio balss, kas komentēs un pieteiks, dažbrīd – mūzikas kritiķis, dažbrīd – viens no mūziķiem vai restorāna apmeklētājiem.”
Izrādē piedalās aktieris Gints Andžāns un dziedātāji Kristīne Prauliņa, Ieva Sutugova, Juris Jope, Arta Jēkabsone, Aija Vītoliņa, Līga Kupča, Jēkabs Ludvigs Kalmanis, Kristaps Kiršteins, Artūrs Biķernieks, kā arī mūziķi Anatolijs Livča, Indriķis Veitners, Viktors Veličko, Mareks Logins.
Radošā komanda: horeogrāfs un mākslinieciskais vadītājs – Jānis Putniņš, tērpu māksliniece – Ilze Kaša, idejas, libreta un tekstu autore – Elizabete Trumpe, skatuves dizaina veidotāja – Māra Ulme. Producente – Laila Ilze Purmaliete
Izrādes “Leģendas dzimšana” notiks:
8.decembrī VEF Kultūras pilī
10.decembrī Liepājas OC Rožu zālē
17.decembrī Jelgavas Kultūras namā
29.decembrī Limbažu Kultūras namā
Un citur Latvijā.
Biļetes – “Biļešu Paradīzes” kasēs un Bilesuparadize.lv
