Latvijas Radio koris saņem Izcilības balvu kultūrā
Šī gada 5.decembrī “Izcilības balvu kultūrā” saņēma VSIA “Latvijas Koncerti” rezidējošais kolektīvs - “Latvijas Radio koris”. Balva pasniegta par izcilu sniegumu nacionālā un starptautiskā līmenī, īpaši atzīmējot kora veiktos mūzikas ierakstus, kā arī spilgto, augsti profesionālo koncertdarbību Eiropā un pasaulē, kas ļāvusi vairāku Latvijas komponistu skaņdarbiem nokļūt starptautiskajā mūzikas arēnā.
“Izcilības balvas kultūrā” piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.
Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” direktors: ”Esmu patiesi gandarīts, ka “Lielās Mūzikas balvas” laureāta godam un ovācijām pasaules koncertzālēs “Latvijas Radio kora” biogrāfijā tiek pievienota arī Latvijas “Izcilības balva kultūrā”. No sirds apsveicu ikvienu “Latvijas Radio kora” mākslinieku, administratīvā darba veicējus - Daci Bulu un Indru Vilipsoni, un protams, izcilos diriģentus Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu. Cienu un lepojos!”
Sigvards Kļava, “Latvijas Radio kora” galvenais diriģents: ”Liels prieks, gandarījums un aizkustinājums! Brīdis, kad esmu pateicīgs par iespēju radīt un būt kopā ar radošiem draugiem! Pateicos ikvienam klausītājam mūsu Dzimtenē - Latvijā un visā plašajā pasaulē!”
“Latvijas Radio koris” ir unikāla, godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas savai publikai piedāvā nepieredzēti plašu repertuāru – ļaujoties senās mūzikas izpētei un klasicisma galantumam, balansējot romantiķu pāri plūstošo emociju jūrā un ar aizrautību iepazīstot mūsdienu komponistu partitūru kalambūrus.
“Latvijas Radio koris” piedalījies Arvo Perta mūzikas albuma “Adam’s Lament” (ECM) ieskaņojumā, kas saņēmis prestižo “Grammy” mūzikas balvu. Koris ir vairākkārtējs valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā – “Lielās mūzikas balvas” ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Tā veikto Sergeja Rahmaņinova “Vesperu” ieskaņojumu britu žurnāls “Gramophone” atzinis par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija “NRP” to ievietojusi 25 gada labāko albumu sarakstā. Savukārt P. Čaikovska garīgās mūzikas ieraksts “Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija un Deviņi garīgie dziedājumi” (Ondine) 2020. gadā ieguvis Starptautisko Klasiskās Mūzikas Balvu (International Classical Music Awards/ICMA) kā gada kormūzikas ieraksts, bet vēlāk izvirzīts žurnāla BBC Music Magazine gada balvas nominantu vidū.
2021/2022 gada sezonu koris iesāka ar Pētera Vaska un domubiedru mūzikas programmu, kā arī ar latviešu klasiķa Jāņa Ivanova Vokalīžu atskaņojumu, sadarbībā ar komponistu I. Zemzari un pianistu R. Zariņu pētot komponista atstātos rokrakstus, krāsu dzirdes paleti un interpretācijas tradīciju. Desmit koncertos Nīderlandē un Beļģijā publikai tika piedāvāta latviešu laikmetīgā kormūzika un P.Čaikovska Liturģija, tūres ietvaros ieskandinot un pašiem nīderlandiešiem ļaujot iepazīt kora skanējumu jaunatklātajā Hāgas pilsētas koncertzālē “Amare”; koncerts izskanēja tiešraidē EBU raidorganizāciju tīklā daudzviet Eiropā. Ar stāvovācijām “Latvijas Radio kori” uzņēma vēl pavisam jauniņais Starptautiskais centrālās un Austrumeiropas mūzikas festivāls “Euphonia”, kas norisinājās Varšavā un Latvijas publika, valsts atjaunotās neatkarības dienā sniedzot atceres koncertu komponista Mārtiņa Brauna piemiņai.
2022. gada pavasarī pirmatskaņojumu piedzīvoja jauna latviešu mūzikas programma, kas monolītā uzvedumā apvienojās ar E. P. Vīgneres darināto vainagu izstādi, savukārt Lieldienas koris aizvadīja ar P. Vaska, G. Kančeli un ukraiņu vecmeistara V. Silvestrova jaunāko kormūziku.
Rudens pusē “Latvijas Radio koris” devās uz Japānu, lai sniegtu vairākus a cappella koncertus, bet tepat Rīgā pirmatskaņojumu piedzīvoja Georga Pelēča komponētais Rekviēms un šī gada 2.decembrī “Rīgas Domā” izskanēja pasaules pirmatskaņojums latviešu komponistu radītajai “Jubilejas mesai”.
“Latvijas Radio koris” viesojies Eiropas un pasaules nozīmīgākajās koncertvietās, toskait Nīderlandes “Concertgebouw” un “Muziekgebouw”, Elbas filharmonijā, Elizejas lauku teātrī un Parīzes filharmonijas Mūzikas pilsētā. Sadarbība izvērtusies ar Linkolna centru, Kenedija centru un Volta Disneja koncertzāli, koris muzicējis Djūka universitātes kapelā, ASV Kongresa bibliotēkā, Karalienes Elizabetes zālē, Berlīnes koncertzālē un Drēzdenes Dievmātes baznīcā Vācijā., kā arī kļuvis par pirmo vokālo vienību, kas ieskandinājusi jauno Hāgas koncertvietu “Amere”.
Koris ir viesojies vairākos prestižos mūzikas festivālos, kuru vidū jāmin “BBC Proms”, Zalcburgas festivāls un jaunās mūzikas festivāls “Klangspuren”, Lucernas festivāls, Francijas radio festivāls Monpeljē, Drēzdenes “Musikfest Erzgebirge” un “Klangvokal” Dortmundē, Baltijas jūras festivāls Stokholmā, “OzAsia Festival” Austrālijā un Montekarlo mākslas pavasaris. Liela ievērība gūta Ziemeļamerikā, piedaloties “White Light Festival” ASV un ”Soundstreams” Kanādā.
“Ondine”, “Hyperion Records”, “Deutsche Grammophon”, ECM, BIS, “Naïve”, Prima Classica un “Skani” skaņu ierakstu namos regulāri top jauni Latvijas Radio kora albumi, sadarbībā ar tādiem izciliem diriģentiem kā Haincs Holingers (Heinz Holliger), Rikardo Muti (Riccardo Muti), Rikardo Šajī (Riccardo Chailly) Gustavo Dudamels (Gustavo Dudamel), Larss Ulriks Mortensens (Lars Ulrik Mortensen), Esa Peka Salonens (Esa-Pekka Salonen) un Pīters Filipss (Peter Phillips).
“Latvijas Radio kori” 1940. gadā dibinājis leģendārais latviešu diriģents Teodors Kalniņš, kurš to vadīja līdz aiziešanai mūžībā 1962. gadā. No 1963. gada līdz 1986. gadam kora mākslinieciskais vadītājs bijis Edgars Račevskis, pēc kura ciešā tvēriena pie kora nokļuvis diriģents Juris Kļaviņš (1987. – 1992. gads). Kopš 1992. gada “Latvijas Radio kori” vada mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.
