Purvīša balvu 2017 iegūst Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons

Purvīša balvas 2017 laureātus žūrijas vārdā šovakar svinīgā pasākuma laikā paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce un muzeja patrona SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Līdz ar šo apbalvojumu mākslinieki saņem arī naudas balvu – 28 500 EUR (pirms nodokļu nomaksas).

Piektās Purvīša balvas ieguvēju noteica starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par Purvīša balvas 2017 laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām četru stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu – Artura Bērziņa, Ivara Drulles, Kristapa Epnera, Ata Jākobsona, Voldemāra Johansona, Maijas Kurševas, Andas Lāces un mākslinieku grupas – Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona – darbus kopējā izstādē.

“Žūrija lēmumu pieņēma pēc ļoti nopietnām diskusijām, balsojot divās kārtās, un laureāts, vai šajā gadījumā pareizāk jāsaka – laureāti rezultātā tika noteikti ar pārliecinošu balsu pārsvaru. Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona darbs savā ziņā aicina pārskatīt 20. gadsimtā nostiprināto “nacionālo vērtību sistēmu”, un liek skatītājam atbildēt uz jautājumu – vai tā atbilst arī 21. gadsimtam. Mākslinieki ir izpētījuši Latvijas 1990.–2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tos statistiski saskaitot, un konstatējuši, ka dziesmu tekstos visbiežāk lietotais vārds ir “saule”, tad seko “meita” un trešajā vietā – “Dievs”. Šos secinājumus radoši apstrādājot, tika veikta konkrētā materiāla filigrāna dekonstruēšana, radot mūsu izpratnē no mākslinieciskā, idejiskā un tehniskā izpildījuma viedokļa būtisku mākslas darbu, kas arī bija par pamatu šādam lēmumam,” stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce.

“Izstādei tika izvēlēts tikai vārds “Dievs”, un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu “Dievzemīte I” no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas izveidota no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas. Kompozīcijas rada sirreālu efektu, it kā mums būtu piemeties vadātājs, vai skan bojāta plate,” raksturo ekspertu darba grupas vadītāja Dr. art. Elita Ansone. Savukārt ekspertu grupas pārstāvis Jānis Taurens papildina, ka tas ir “lielisks starpmediju mākslas darbs, kas tikpat labi nominējams kādai mūzikas balvai.”

Purvīša balvas 2017 žūrijas darbā piedalījās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, LNMM galvenā atbalstītāja SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, galerists, “Galerie Thaddaeus Ropac Paris / Salzburg / London” īpašnieks Tadeušs Ropaks (Thaddaeus Ropac, Austrija), “Tate Modern” galerijas kuratore Džuljeta Binghama (Juliet Bingham, Lielbritānija), starptautiskā fonda “Manifesta” direktore un dibinātāja Hedviga Fijena (Hedwig Fijen, Nīderlande), mākslas kolekcionāre Rebeka Ruso (Rebecca Russo, Itālija) un mākslas zinātnieks, Ohaio Universitātes profesors Marks Alans Švēde (Mark Allen Svede, ASV).

Purvīša balvas 2017 kandidātu darbu izstāde plašākai publikai būs atvērta līdz 9. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Lielajā izstāžu zālē. Izstādes kuratore ir mākslas kritiķe Daiga Rudzāte. Izstādes dizainu veidojis mākslinieks Martins Vizbulis.

Purvīša balvas organizatori turpina tradīciju un aicina ikvienu izstādes apmeklētāju un interesentu izteikt arī savu viedokli par astoņu Purvīša balvas 2017 finālistu veikumu, aizpildot anketu un nobalsojot par savu favorītu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Noslēdzoties izstādei, tiks paziņoti mākslinieki, kas ieguvuši vislielākās publikas simpātijas, kā arī noteikti divi balsotāji, kuri saņems iespēju gadu bez maksas apmeklēt LNMM organizētās izstādes.

Svētdien, 19. februārī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko “Sarunu muzejā”, kuras īpašie viesi būs Purvīša balvas 2017 laureāti – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons. Apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja iepazīties ar uzvarētājiem, noklausīties viņu stāstījumu par sevi un nominēto mākslas darbu, kā arī uzdot jautājumus. Sarunā piedalīsies mākslas zinātniece, Purvīša balvas 2017 neatkarīgo ekspertu komisijas pārstāve Daina Auziņa, kura sniegs ieskatu darbu atlases procesā, iezīmējot balvas vērtēšanas principus un kritērijus. Savukārt 19. martā un 2. aprīlī plkst. 15.00 uz tikšanos ar skatītājiem ir uzaicināti citi Purvīša balvas 2017 kandidāti. Kopā mēģināsim analizēt laikmetīgās mākslas tendences, saprast tās būtību un nojaust nākotnes virzību. Aicināti visi interesenti! Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR).

Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas jaunrades izvērtēšanu, no 2016. gada 8. decembra darbu uzsākusi jauna – Purvīša balvas 2019 – neatkarīgo ekspertu grupa, kura strādās 2017. un 2018. gadā, regulāri izvirzot nominantus šim apbalvojumam. Ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kim? Laikmetīgās mākslas centra Latvijā programmu direktore Zane Onckule.

PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 EUR (ieskaitot nodokļus).

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”“ un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Purvīša balvas 2017 sadarbības partneri ir mākslas un kultūras portāls “Arterritory.com”, “Gallery Park Hotel Riga”, kur Purvīša balvas nedēļas laikā būs skatāma Purvīša balvas 2013 kandidāta Gļeba Panteļejeva darbi, viesnīca “Neiburgs”, vadošais ziņu portāls Latvijā “DELFI”, kā arī Latvijas Radio 5.

Projektu atbalsta: SIA “Alfor”