“kim? Rezidences Balva 2016” sadarbībā ar Starptautisko darbnīcu un kuratoru programmu (ISCP) Ņujorkā

“kim? Rezidences Balvas 2016” ieguvējs šī gada rudenī pavadīs divus mēnešus Ņujorkā un būs pirmais rezidents no Latvijas ISCP divdesmit gadu darbības laikā. “kim? Rezidences Balvas” ieguvēja paziņošanas ceremonija, piedaloties ISCP vadītājai Kari Kontei, norisināsies Rīgā 2016. gada 31. maijā, plkst. 18.00 Nordic Club House. Savas vizītes laikā Kari Konte tiksies ar nominantiem un apmeklēs viņu darbnīcas, lai savus iespaidus samērotu ar starptautiskās žūrijas viedokļiem un kim? Laikmetīgās mākslas centra komentāriem un izvēlētos balvas ieguvēju. Dienu pirms balvas pasniegšanas – 30. maijā – Kari Konte uzstāsies ar lasījumu plašākai publikai par ISCP darbību un viņas programmas izvēlēm.

Ikgadējā “kim? Rezidences Balva” ļauj daudzsološam Latvijas māksliniekam vai divu mākslinieku apvienībai piedalīties rezidences programmā vienā no kim? partnerorganizācijām. Pirmās “kim? Rezidences Balvas” ieguvēja Darja Meļņikova 2015. gada vasarā pavadīja divus mēnešus KW Laikmetīgās mākslas institūtā Berlīnē, savukārt 2017. gada uzvarētājs dosies uz Gasworks izstāžu, darbnīcu un starptautisko rezidenču programmu Londonā.

“Rezidences Balvas” mērķis ir stiprināt Latvijas daudzsološo un reizē jau starptautisku pieredzi guvušo laikmetīgās mākslas pārstāvju – mākslinieku profesionālās prasmes, konkurētspēju un starptautisko sadarbību, sekmējot Latvijas mākslas atpazīstamību. Trīs gadu rezidenču cikls noslēgsies Latvijas simtgadē – 2018. gadā ar rezidentu kopizstādi Rīgā.

2015. gada rudenī kim? Laikmetīgās mākslas centrs balvas pirmajai kārtai nominēja 10 māksliniekus, kas atbilst “kim? Rezidences Balvas” kritērijiem: aktīvi piedalās izstādēs un ar tām saistītos pasākumos Latvijā un ārvalstīs; ir vecumā līdz 40 gadiem un pēdējo 6 gadu laikā ir piedalījušies vismaz vienā kim? veidotā projektā.

Mākslinieku portfolio izskatīja un fināla nominantus atlasīja „kim? Rezidences Balvas” starptautiskā žūrija: Alessio Antoniolli (Alessio Antoniolli) un Roberts Lekijs (Robert Leckie) (Gasworks izstāžu, darbnīcu un starptautisko rezidenču programmas vadītājs un Gassworks kurators), Ena Bārlova (Anne Barlow) (Ņujorkas mākslas telpas Art in General direktore), Adela Javica (Adela Yawitz) (Pasākumu un rezidenču programmas kuratore KW Laikmetīgās mākslas institūtā Berlīnē), Kari Konte (Kari Conte) (Starptautiskās darbnīcu un kuratoru programmas (ISCP) Ņujorkā vadītāja), Marija Linda (Maria Lind) (Stokholmas mākslas telpas Tensta Konsthall direktore; Gvandžu biennāles 2016 mākslinieciskā vadītāja) un Nikolauss Šafhauzens (Nicolaus Schafhausen) (Vīnes Kunsthalle direktors).

Fināla kārtai nominētie mākslinieki (Ēriks Apaļais, Ieva Epnere, Inga Meldere, Katrīna Neiburga) ir saņēmuši šādu žūrijas locekļu vērtējumu:

“Manu izvēli nominēt “kim? Rezidencei Balvai” Ēriku Apaļo motivēja interese par viņa gleznām un tiešo, laikmetīgo pieeju senajiem glezniecības jautājumiem par zīmēm un semiotiku. Mani it īpaši piesaistīja viņa radītā ilūzija par virsmu dziļumu, proti, pieeja gleznām ar tradicionālā “loga” rāmja aizvietošanu ar ekrānu, un mums zināmās telpas izmaiņas caur mūsu saskarsmi ar ekrāniem. Viņa dziļie un vizuļojošie pelēkie plašumi tiek pārklāti ar atsevišķām, jēgpilnām zīmēm, kuru piepildījumu ar nozīmi vai nozīmes neesamību Apaļais nepārtraukti apšauba un pārdomā. Es uzskatu, ka rezidences piepildītajā vidē pavadītais laiks un resursi, kurus ISCP spēj piedāvāt, būtu nozīmīgs un vērtīgs ieguldījums viņa praksē un karjerā.” (Adela Javica)

“Es ticu, ka Ievas Epneres kandidatūra ir ideāli piemērota “kim? Rezidences Balvas” sniegtajai iespējai. Ir vairāki iemesli tam, kādēļ es uzskatu, ka Ieva ir ārkārtīgi daudzsološa māksliniece un ka ISCP Ņujorkā pavadītais laiks nāktu viņai par labu. Pabeidzot rezidenci HISK mākslas institūtā Ģentē, kas, viņas pašas vārdiem runājot, “atbrīvoja” viņas māksliniecisko praksi, viņa paplašināja savu metožu klāstu, papildus jau esošajam iespaidīgajam fotogrāfijas un video darbu kopumam eksperimentējot ar citiem medijiem, tādiem kā skaņa, instalācija un skulptūra. Domāju, ka Ņujorka būtu auglīga augsne šo meklējumu un personīgās mākslinieciskās izpētes turpināšanai. Es gribētu redzēt, kā viņas arkādiskais, klusi apcerīgais, bet vienlaikus spēcīgais redzējums, kurš sevī iekļauj valdzinošu nacionālā kultūras mantojuma apziņu, tiek pārnests uz viņas pieredzi Ņujorkā. Es domāju, ka šīs lielpilsētas vide un dzīvesstils krasi atšķiras no viņas līdzšinējās apkārtnes, un, bez šaubām, kalpos par iedvesmu un ļaus viņas darbam attīstīties daudzos dažādos virzienos.” (Nikolauss Šafhauzens)

“Mani intriģē veids, kā Ingas Melderes darbi rada individuālu uztveri, kura iemiesojas dažādās formās. Viņas vēlme stāstīt ir izteikta ar rūpību un precizitāti, gan kontekstuālu instalāciju, tādu kā Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, gan viltus sienu gleznojumu, tādu kā vecās bibliotēkas ēku sienas Survival K(n)it izstādē, gan citās formās. Gleznas uzbur izteiksmīgus īsos stāstus, kuros tikai veseluma fragmenti ir daļēji pieejami skatītājam. Mazliet ironizējot, Ieva Meldere rada poētiskus mirkļus, kuri svārstās starp pagātni un tagadni, norādot uz kaut ko nezināmu, vai neizzināmu, kas varētu gaidīt visus mūs. Kopumā tas ir ļoti personisks un stabils darbs, kurš varētu daudz iegūt, pateicoties rezidencei Ņujorkas pilsētā.” (Marija Linda)

“Katrīnas Neiburgas darbība, kuru veido video, gaismu instalācijas un scenogrāfija, aizrauj ar savu vērienu un sarežģītību. Caur poētiskiem un vienlaikus spēcīgiem naratīviem, kas aptver diapazonu no intīmā līdz grandiozajam, Neiburga dalās pārdomās par indivīdu un sabiedrības vēsturi personiskos darbos par ģimeni un video instalācijās, kuru tematika ir Rīgas bijušā padomju preses un tipogrāfijas nama strādnieku atmiņas. Neiburgas nesenā sadarbība ar Andri Eglīti Latvijas ekspozīcijai 56. Venēcijas mākslas biennālē bija neparasta, savā starpā saistītu, ar ekrāniem aprīkotu telpu instalācija, kurai par iedvesmu kalpojuši stāsti no vīriešiem, kuri padomju ēras 70. - 80. gados darbojušies paši savās garāžās un darbnīcās. Viņas praksi nošķir spēja strādāt ar tik dažādiem medijiem un pāri to robežām, tāpēc rezidence Ņujorkā būtu unikāla iespēja māksliniecei šajā viņas karjeras izšķirošajā brīdī.” (Ena Bārlova)

Starptautiskā darbnīcu un kuratoru programma (ISCP) atbalsta mākslinieku un kuratoru radošo izaugsmi un veicina apmaiņu ar rezidenču un publisko programmu starpniecību. ISCP atrodas izbijušā rūpnīcā Bruklinā, piedāvājot 35 gaišas darba studijas, divas galerijas un projektu telpu. 1994. gadā dibinātā ISCP ir visaptverošākā starptautisko vizuālo mākslu rezidenču programma Ņujorkā. ISCP rīko izstādes, pasākumus un izbraukuma projektus, kuri ir bezmaksas un brīvi pieejami visiem, tādējādi uzturot dinamisku laikmetīgās mākslas praktizētāju un daudzveidīgu publiku kopienu. ISCP rezidencēs ir uzturējušies vairāk nekā 1200 mākslinieku un kuratoru no vairāk nekā 62 valstīm.

Ar Starptautisko rezidenču programmu un “Pirmā stāva” programmu Ņujorkā bāzētiem māksliniekiem ISCP tiecas nodibināt izcilu mākslinieku un kuratoru starptautisku tīklu. Veidotas profesionālai izaugsmei, programmas kalpo kā aktīvs starpnieks, radot redzamību un iesaisti visiem rezidentiem. ISCP programmas ir radītas, lai veicinātu dialogu un sadarbību. Integrētās darbības jomas, ieskaitot Rezidences programmas, Izstāžu programmu, ISCP Sarunas un Izbraukuma projektus, padara ISCP par nepārspējamu platformu laikmetīgās mākslas radīšanai, prezentēšanai un kontekstualizēšanai ar daudzveidīgu starptautisku perspektīvu palīdzību. International Studio & Curatorial Program

Paldies: Alessio Antoniolli un Robertam Lekijam, Enai Bārlovai, Adelai Javicai, Kāri Konte, Marijai Lindai, Nikolausam Šafhauzenam

“kim? Rezidences Balvu” atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, LR Kultūras ministrija, Rīgas dome, Nordic Club House, VKN, Valmiermuižas alus.