Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts

Šī izstāde, kurā eksponēti 53 autoru 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir pirmā tik liela mēroga Vācijas laikmetīgās mākslas retrospekcija Rīgā. Projekta “Gara radinieki” mērķis ir sekmēt skaidru un emocionālu izpratni par svarīgākajiem aspektiem, kas raksturo vācu mākslu pēdējā pusgadsimtā.

Izstādes nosaukums aizgūts no izcilā vācu rakstnieka Johana Volfganga Gētes (Johann Wolfgang Goethe, 1749–1832) darba “Gara radinieki” (“Die Wahlverwandschaften”, 1809). Romāna virsraksts sakņojas cilvēcisko attiecību mijiedarbē un ir atvasināts no termina, kas paskaidro “ķīmisko saderību” vai “ķīmisko radniecību”. Šīs metaforas būtība šķiet ideāli piemērota konkrētai ekspozīcijai, vedinot uz daudzveidīgu mākslas izpausmju uztveri.

Ņemot vērā, ka ierobežotais darbu skaits ir nepietiekams un nevar atklāt Vācijas laikmetīgās mākslas parādību dziļumu, dažādību un sarežģītību, kā arī lai izvairītos no lineāra un didaktiski secīga vēstījuma, izstāde tiek brīvi konfigurēta četrās sadaļās:
1) Ekspresija, iztēle un subjektivitāte
2) Vēsture un naratīvs
3) Abstrakcija un koncepcija
4) Prezentācija un kritika

Ideja par organiski vienojošu ietvaru, kas saista atšķirīgos, četrās desmitgadēs tapušos mākslas darbus, piedāvā skatītājiem iespēju salīdzināt paaudžu pienesumu un aktīvi meklēt kopsakarības, tā izslēdzot pasīvu vērojumu un aicinot veidot savu individuālo interpretāciju.

Izstādē eksponēto darbu autori: Alberts Ēlens (Albert Oehlen), Alicja Kvade (Alicja Kwade), Andreass Gurskis (Andreas Gursky), Anzelms Kīfers (Anselm Kiefer), Anzelms Reile (Anselm Reyle), A. R. Penks (A. R. Penck), Bernds Koberlings (Bernd Koberling), Betina Pustči (Bettina Pousttchi), Daniels Rihters (Daniel Richter), Dīters Krīgs (Dieter Krieg), Filips Fīrhofers (Philipp Fürhofer), Franks Niče (Frank Nitsche), Georgs Bāzelics (Georg Baselitz), Gerhards Rihters (Gerhard Richter), Gerts & Uve Tobiasi (Gert & Uwe Tobias), Gregors Hildebrants (Gregor Hildebrandt), Hanne Darbovena (Hanne Darboven), Imi Knēbels (Imi Knoebel), Jērgs Immendorfs (Jörg Immendorff), Jirži “Georgs” Dokoupils (Jiří “Georg” Dokoupil), Jonatans Mēze (Jonathan Meese), Jorinde Foigta (Jorinde Voigt), Jozefs Boiss (Josef Beuys), Julians Rozefelts (Julian Rosefeldt), Kandida Hēfere (Candida Höfer), Karls Horsts Hēdike (Karl Horst Hödicke), Katarīna Friča (Katharina Fritsch), Katarīna Grose (Katharina Grosse), Kristiāne Mēbusa (Christiane Möbus), Kristofs Brehs (Christoph Brech), Markuss Ēlens (Markus Oehlen), Markuss Lūpercs (Markus Lüpertz), Marsels Odenbahs (Marcel Odenbach), Martins Asigs (Martin Assig), Martins Kipenbergers (Martin Kippenberger), Martins Kobe (Martin Kobe), Mihaels Vēzelijs (Michael Wesely), Neo Rauhs (Neo Rauch), Norberts Biskijs (Norbert Bisky), Olafs Nikolai (Olaf Nicolai), Rainers Fetings (Rainer Fetting), Reiners Rūtenbeks (Reiner Ruthenbeck), Rozemarija Trokela (Rosemarie Trockel), Ruprehts fon Kaufmanis (Ruprecht von Kaufmann), Sabīne Horniga (Sabine Hornig), Tims Ulrihss (Timm Ulrichs), Tomass Floršics (Thomas Florschuetz), Tomass Šeibics (Thomas Scheibitz), Tomass Šite (Thomas Schütte), Tomass Štruts (Thomas Struth), Verners Bitners (Werner Büttner), Villijs Zite (Willi Sitte), Zigmārs Polke (Sigmar Polke).

Ekspozīcijas panorāmu veido glezniecība, zīmējumi, skulptūra, fotogrāfija, videoinstalācijas, kā arī daži konceptuālās mākslas paraugi. Izstādes fokuss ir vērsts uz vācu mākslas vizuālo un uztveres saturu, nevis uz teoriju radīšanu. Sakarā ar to, ka aplūkojamajā laikposmā eksistēja gan Rietumvācija, gan Austrumvācija, izstādi papildina darbi, kas komentē mākslas attīstību Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Lai gan atsevišķi pazīstami autori, piemēram, Gerhards Rihters, Zigmārs Polke un Georgs Bāzelics, savu radošo darbību uzsāka austrumos pirms Berlīnes mūra izveides (1961), Austrumvāciju lielākoties pārstāvēs Vācijas atkalapvienošanas perioda mākslinieki.

Īpašos gadījumos viena mākslinieka darbi parādās divās dažādās zonās, kas liecina par viņa daudzpusīgo pienesumu. Autors reizēm var strādāt figurāli un / vai abstrakti, vēsturiski un / vai kritiski, konceptuāli un / vai vēsturiski, kritiski un / vai ekspresīvi. Darbu atlases pamatā ir vēlme izveidot ekspozīciju ar intensīvu raksturu un piesātinātu vizuālo un intelektuālo saturu.

Izstādi pavada interesanta pasākumu programma – tikšanās ar nozares speciālistiem, ekskursijas, radošās aktivitātes. Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā notiks paneļdiskusijas un sarunas ar un par izstādē iesaistītajiem māksliniekiem. Vācijas izdevniecība “Kerber” izdevusi plašu izstādes katalogu latviešu, vācu un angļu valodā, kurā publicēti projekta kuratora Marka Gisbourna (Mark Gisbourne), “Künstlerhaus Bethanien” direktora Kristofa Tannerta (Christoph Tannert) un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša raksti.

Teksts: Marks Gisbourns