Latvijas paviljons Venēcijā piedzīvo lielu mākslas profesionāļu interesi
Piektdien, 8. maijā, Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde kopā Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti un kuratoru Kasparu Vanagu oficiāli atklāja 56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljonu ARMPIT.
Taču jau pirmajās dienās no 6. – 8. maijam, kad biennāle atvērta vienīgi mākslas profesionāļiem, ARMPIT piedzīvojis lielu interesi, uzņemot ap 7000 apmeklētāju un saņemot nedalītu atzinību. Vairāk nekā 80m2 plašā Latvijas multimediālā instalācija šogad veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.
Kurators Kaspars Vanags atzīst, ka Latvijas paviljons jau pirmajās dienās pirms oficiālās atklāšanas saņēmis īpaši augstu mākslas profesionāļu interesi: “Apmeklētāji uzsver, ka Latvijas paviljons pārējo starpā izceļas ar iespēju piedzīvot darbu kā notikumu, nepaliekot tikai mākslas novērotājos. ARMPIT skatītājiem to piedzīvo fiziski, jau ienākuši pa smagajām garāžas durvīm un nokļūstot darbnīcas atmosfērā – ejot cauri būvei, kāpjot pa kāpnēm, dzirdot darba dunu, piedzīvojot vīru videostāstus, pat sajūtot izmantoto materiālu smaržu.”
Projekta īstenotāja un LLMC vadītāja Solvita Krese stāsta, ka īpaši veiksmīgi šogad sakritusi Latvijas mākslas darba ideja un risinājums ar centrālo biennāles izstādes konceptuālo uzstādījumu, lai arī tas kļuvis zināms vien maijā: “Mēs dzīvojam laikmetā, kurā dalāmies ar zināšanām un pakalpojumiem, roku darbs ir praktiski pazudis no mūsu ikdienas. Taču garāžās reizēm atrodam vairāk radošu izpausmju nekā smalkās mākslas galerijās.”
Viņa atzīmē, ka ARMPIT veiksme meklējama arī komandā, kurā ar savu profesionālo atbalstu iesaistījušies arī citi starptautiski un Latvijā augsti novērtēti profesionāļi – arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš.
ARMPIT ir tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa “atlējumu”. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori “Gaudeamus”.
Venēcijas mākslas biennāle skatītājiem ir atvērta no 9. maija – 22. novembrim.
Projekta pasūtītājs ir Kultūras ministrija un tā realizācija ir iespējama, pateicoties galvenajiem atbalstītājiem Valsts Kultūrkapitāla fondam un ABLV Charitable Foundation. Tāpat Latvijas paviljona realizācija šogad nebūtu iespējama bez LG Electronics, AS Capital, Krassky, ERCO, If Latvia, Trigers, Cramo, AS Latvijas Zaļais elektrons, Jelgavas tipogrāfijas, Arctic Paper Baltic States, Forma Machinery, Sixt Latvija un Helvetica Bold VKN atbalsta.
