Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:366, Did:0, useCase: 3


Kirila Kobrina lekcija "Contemporary Art apoloģija. Kāpēc bez laikmetīgās mākslas nav laikmetīgās Eiropas"

Redakcija
Redakcija

Šī gada aprīlī Rīgā ar trīs lekcijām par mūsdienu kultūru viesosies Rīgas Laika pastāvīgais autors Kirils Kobrins. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības programmas „LLMC Vakarskola” ietvaros 8. aprīlī, pulksten 19.00 Domnīcā „The Mill” (Brīvības iela 33) autors uzstāsies ar vieslekciju "Contemporary Art apoloģija. Kāpēc bez laikmetīgās mākslas nav laikmetīgās Eiropas". Lekcija tiek rīkota sadarbībā ar žurnālu „Rīgas Laiks”, tā notiks angļu valodā, ieeja bez maksas.

Autors par lekcijas tēmu:

„Laikmetīgo mākslu patlaban apdraud no divām pusēm. To klusi ienīst rietumeiropieši, ticēdami, ka paši var uzzīmēt vai uztaisīt simtreiz labāk un ka visi mūsdienu mākslinieki ir blēži, kas nopelna iztiku,mānot publiku. Rietumeiropieši šo naidu gan izrāda ļoti reti, gandrīz nekad. Pirmkārt, tāpēc, ka tas būtu nepieklājīgi: laikmetīgā māksla ir establišmenta sastāvdaļa, tai aiz muguras ir prese un kaut kādā ziņā pat valsts (tieši valsts taču laikmetīgajā mākslā saredz svarīgu sabiedrisku un sociāli pedagoģisku spēku).

Otrs laikmetīgās mākslas ienaidnieks ir tradicionālās sabiedrības jeb tādas, kas vēl dzīvo modernisma laikmetā (Irāna, Vidusāzijas valstis), vai arī tādas, kas šai modernisma laikmetā atgriežas spēcīgas vēsturiskas degradācijas dēļ (piemēram, Krievija). Tur ir citas pretenzijas pret laikmetīgo mākslu. Lai cik dīvaini nebūtu, pirmās ir estētiska rakstura pretenzijas – šo sabiedrību priekšstati par “skaisto” ir pavisam atšķirīgi, tie nav pakļauti refleksijai no sociālā vai politiskā skatpunkta. Tur uzskata, ka skaistums ir tas, kas “vispār ir skaists”. Otrkārt, pretenzijām ir politiska un ideoloģiska aizkaitinājuma raksturs.

Ja rietumeiropietis laikmetīgo mākslu apvaino nebrīvībā un epigonismā, tad kāds Krievijas iedzīvotājs šo pašu mākslu apvainos pārāk lielā brīvībā, tai skaitā, arī brīvībā kādu apvainot vai aizskart.

Raudzīsimies, kā laikmetīgā māksla izdzīvo šajos nelabvēlīgajos apstākļos un kāpēc tā ir svarīgākā no “jaunajām eiropeiskajām vērtībām”.”

Kirils Kobrins raksta prozu, ir Maskavas socioloģijas, vēstures un politikas žurnāla Ņeprikosnovennij zapas līdzredaktors, nodarbojas ar Krievijas, Čehijas un Lielbritānijas kultūras vēstures izpēti, regulāri raksta komentārus žurnālam Rīgas Laiks; kopš 2013. gada sadarbojas ar interneta žurnālu Arterritory.com; 15 grāmatu autors; viņa teksti tulkoti vairākās Eiropas un Āzijas valodās. Kirils Kobrins dzimis Gorkijā, PSRS, studējis vietējā universitātē un rakstījis doktora darbu par Velsas viduslaiku vēsturi, 13 gadus strādājis Prāgā par Radio Brīvība žurnālistu, pēdējā laikā bauda melanholisku frīlancera dzīvi Londonā.

LLMC izglītības programmas pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana lekciju, sarunu, darbnīcu un citu diskursīvu notikumu formātā, ar mērķi stiprināt neformālās izglītības, kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Viena no redzamākajām programmas aktivitātēm ir mākslas lasīšanas darbnīcu cikla „LLMC Vakarskola”, kas pievēršas laikmetīgās mākslas jautājumiem caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi.

Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska, programmu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Pieteikšanās, raksot uz renate@rigaslaiks.lv.