Digitalizētu un atjaunotu hroniku un filmu cikls “Nepārejošā Latvija. Personības”
Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) piedāvā unikālu iespēju – bezmaksas kinoseansu ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” kļūt par pirmajiem skatītājiem, kas četros seansos aprīlī un maijā redzēs četru 20. gadsimta izcilo Latvijas kinodokumentālistu darbus jaunā kvalitātē, digitalizētus un atjaunotus atbilstoši 21. gadsimta prasībām.
2018. gadā ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsākta apjomīga Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācija un restaurācija – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Digitalizētas tiek divas nozīmīgas LNA kinodokumentu kolekcijas – kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekcija (1910-1996) un Latvijas dokumentālo filmu kolekcija (1919-1991), kopā 3136 kinožurnāli un 530 dokumentālās filmas; restaurācijai eksperti izvēlējuši 9 spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.
Cikls Nepārejošā Latvija. Personības ir pirmā iespēja noskatīties atjaunošanas darba rezultātu, iepazīstot četras lielas personības un viņu laikmetu – cikla programmā ALOIZS BRENČS (1929-1998), ULDIS BRAUNS (1932-2017), HERCS FRANKS (1926-2013), AIVARS FREIMANIS (1936-2018). Katrs no seansiem ietver vienu vai vairākas restaurētas īsfilmas no Latvijas dokumentālā kino vēsturei svarīga perioda – 20. gadsimta 60. gadiem; laikmeta ainu papildina katra režisora veidoti kinožurnāli. Restaurēto filmu pirmajā izlasē un šī cikla programmā ietilpst Latvijas dokumentālā kino klasika – filmas Mana Rīga (1960), Baltie zvani (1961), Sākums (1961), Krasts (1963), Vecāks par desmit minūtēm (1978), kinožurnāli Padomju Latvija, Māksla, Sporta apskats, Karavīrs, Pionieris.
Katra seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstinās skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas.
Kopā ar Nacionālā kino centra ekspertiem izveidota Latvijas kino vēsturē nozīmīgu 15 Latvijas filmu izlase (starp tām arī trīs Kultūras kanona filmas), kam ERAF projekta ietvaros veiks digitalizāciju ar pilnu restaurāciju. Tiesības veikt kinodokumentu digitalizāciju un restaurāciju konkursa kārtībā ieguva Latvijas pretendents – filmu studija Lokomotīve, kam ir jau vairāku gadu garumā attīstīta un pilnveidota pieredze Latvijas filmu atjaunošanā.
Ciklā Nepārejošā Latvija. Personības paredzēti četri seansi LNB Ziedoņa zālē – 5. aprīlī,
12. aprīlī, 9. maijā un 23. maijā, detalizēta programma pielikumā. Seansu sākums pulksten 18:00, ieeja visiem interesentiem BEZ MAKSAS.
