Festivāls “Baltijas pērle” 25 gadu jubilejā piedāvā Alekseja Germana filmu “Dovlatovs”
Festivāls “Baltijas pērle”, kas šogad atzīmē savu 25 gadu jubileju, piedāvā Alekseja Germana filmu “Dovlatovs”. 11. aprīlī pulksten 18.30 kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē notiks filmas “Dovlatovs” pirmizrāde un tikšanās ar kinorežisoru Alekseju Germanu un mākslinieci-inscenētāju Jeļenu Okopnuju. 68. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā filma apbalvota ar “Sudraba lāci” par izcilu māksliniecisko ieguldījumu, kā arī ieguvusi “Berliner Morgenpost” lasītāju žūrijas speciālbalvu.
“Dovlatovs” ir iekarojis gan kritiķu, gan skatītāju sirdis.
“Šajā filmā nav atainoti konkrēti varoņi un notikumi, mēs drīzāk esam radījuši tā laika vispārējo gaisotni. Mūsu literatūra ir traģisku paaudžu literatūra. Dovlatovs ir unikāls, jo saprata, ka pieder šādai paaudzei, un samierinājās. Viņš smaida, atbildot neizbēgamajam,” stāsta Aleksejs Germans.
Sešdesmitie beidzās ar savu atkusni un tiekšanos pēc ideāliem, iestājās septiņdesmitie... ar aukstu dvesmu, kas vēstīja par salnu tuvošanos.
Ļeņingrada, novembris, kārtējās Oktobra revolūcijas gadadienas priekšvakars. Sniegbalta migla ieskauj Vasiļjevska salu un kuģu būvētavas, ieplūst žurnāla “Ņeva” redakcijā, sajaucas ar tabakas dūmiem šaurajās komunālo dzīvokļu virtuvēs.
Kultūras elites bohēmiskā dzīve un uzdzīve, padomju žurnālistu darbadienas, kafejnīca “Saigona”, kinostudija “Ļenfiļm”, dzejas lasījumi, intelektuāla tērgāšana, dziesmas ģitāras pavadījumā. Nežēlastībā kritušais Josifs Brodskis, literāti, mākslinieki un mūziķi, kuru laiks paiet veltās pūlēs atbilst dzīves un laikmeta prasībām, jo viņi ir nolemti būt nesaprasti un plašākai sabiedrībai nezināmi. Gaisā virmo vārds “emigrācija”…
Paradoksālu un smieklīgu situāciju vērpetes, maiga un ārkārtīgi dziļa filma par laikmetu, par cilvēkiem no Ļeņingradas kultūras pēdējā spožā pacēluma un par pilsētu – miglās tīto un sniega klāto Ļeņingradu, sasalušā laika simbolu, kurā "vienīgais krietnais ceļš ir kļūdu, vilšanos un cerību ceļš."
Māksliniece-inscenētāja un kostīmu māksliniece Jeļena Okopnaja līdz vissmalkākajai niansei uzbūrusi pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidi. Viss kadrā esošais: rekvizīti, iekārtojums, kostīmi un gaismekļi ir oriģināli tā laika liecinieki. Lai panāktu ticamu vēstures restaurāciju, filmas radītāji vērsās pēc palīdzības pie Sanktpēterburgas iedzīvotājiem – viņi tika lūgti atnest uz kinostudiju “Ļenfiļm” attiecīgā laika perioda apģērbu, fotogrāfijas, sadzīves priekšmetus un pat mēbeles.
A. Germans tradicionāli velta daudz uzmanības vissīkāko autentisko detaļu klātbūtnei. Viņam ir izdevies iekļaut filmā gan skumjas pēc zudušās rēgainās Ļeņingradas, gan septiņdesmito gadu smacējošo stagnācijas izjūtu, gan Dovlatova priekšnojautu attiecībā uz savu likteni. Tas viss ir padarījis filmu “Dovlatovs” par mākslinieka portretu uz sava laikmeta fona.
