Jubilāru godinot! Ivars Seleckis un Aivars Freimanis portālā filmas.lv
Šodien, 22. septembrī 85 gadu jubileja aprit Latvijas dokumentālā kino klasiķim Ivaram Seleckim, kurš savu radošo biogrāfiju uzsāka 20. gadsimta 60. gados kā operators ciešā tandēmā ar režisoru Aivaru Freimani, tāpēc Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu pievieno portāla filmas.lv “Arhīva izlasei” vēl sešas klasikas filmas, kas saistītas ar abiem Meistariem.
Režisors Ivars Seleckis (1934) ir viens no ievērojamākajiem un joprojām aktīvajiem Latvijas kinodokumentālistiem, daudzu Latvijas kinovēsturei būtisku filmu operators un režisors, arī daudzu pasaulē nozīmīgu kinobalvu laureāts, turklāt pēdējo gadu laikā saņēmis jau vairākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā, ieskaitot Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps (2014).
Radošo darbību Ivars Seleckis sāka kā kinooperators režisora Aivara Freimaņa (1936-2018) filmās, un abi domubiedri kļuva par vēlāk leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino celmlaužiem kopā ar Uldi Braunu, Hercu Franku un citiem jauna laikmeta vēstnešiem.
Šobrīd portālā filmas.lv tiek ievietota Freimaņa un Selecka pirmā kopīgā pilnmetrāžas filma GADA REPORTĀŽA (1965) – nozīmīgs stūrakmens Latvijas dokumentālā kino vēsturē, skaidrs apliecinājums, ka jaunā paaudze ir uzvarējusi veco gvardi, jo tieši jaunajiem un dumpīgajiem Freimanim un Seleckim kopā ar scenārija autoriem Imantu Ziedoni un Hercu Franku tika uzticēts veidot šo Latvijas jubilejas filmu, un tā kļuva par tēlainās poētikas koncentrātu, veidojot Latvijas tēlu no ietilpīgu metaforu fragmentiem.
Portālā filmas.lv jau atrodamas pirmās īsfilmas, kuras kopā veidoja Freimanis un Seleckis, – zvejnieku ciemā uzņemtais Krasts (1963) un kolhoza rudens darbos noskatītā Ceļamaize (1963) –, arī formas ziņā ļoti interesantā pilnmetrāžas filma Kuldīgas freskas (1966). Šo periodu režisora Aivara Freimaņa daiļradē tagad papildina dokumentālā īsfilma TĒVS (1967, operators Rihards Piks), kas uzreiz pēc uzņemšanas tika nolikta plauktā kā pārāk “nomācoša un drūma”, jo par kādu meža vidū dzīvojošu vecu strēlnieku stāsta bez padomju laikiem pierastās ideoloģiskās patētikas.
Aivars Freimanis ir arī vairāku Latvijas kino vēsturē būtisku spēlfilmu autors; portālā jau atrodama Latvijas kultūras kanonā iekļautā spēlfilma Ābols upē (1974), bet šobrīd tai tiek pievienota laikam gan vispopulārākā no Aivara Freimaņa spēlfilmām – Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajā grāmatā balstītā filma PUIKA (1977), pirmās Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps ieguvēja. Filmas scenārija līdzautors ir Imants Ziedonis, operators Dāvis Sīmanis (seniors), māksliniece Ināra Antone, komponists Mārtiņš Brauns, Janča lomā – Indars Lācis.
Atgriežoties pie šīsnedēļas jubilāra Ivara Selecka, nonākam pie īpašas triloģijas par meistaram tik tuvo Latvijas lauku tēmu, un šis varbūt ir unikāls gadījums visas pasaules kino vēsturē – viens režisors trīs reizes pilnmetrāžas dokumentālajās filmās pievērsies sociālajām un ekonomiskajām norisēm lauku saimniecībās, iemūžinot pārmaiņas pasaules kārtībā. Pirmā filma APCIRKŅI (1973) tapusi laikā, kad padomju vara apkaroja privātīpašumu un likvidēja viensētas, pārvietojot zemnieku ģimenes uz daudzstāvu namiem kolhozu centros.
Divdesmit gadus vēlāk, filmā NĀC LEJĀ, BĀLAIS MĒNES! (1994), Ivars Seleckis fiksēja laiku, kad neatkarību izcīnījušās valsts pilsoņi atguva savus lauku īpašumus un sāka saimniekot, kā nu kurš mācēdams, bet vēl desmit gadus vēlāk režisors sāka darbu pie filmas ZEM OZOLA KUPLAJIEM ZARIEM (2007), kas tapa laikā, kad Latvija nupat iestājusies Eiropas Savienībā. Par darbu pie šīs filmas Ivars Seleckis saņēma Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā labākais dokumentālā kino operators, bet vēl septiņus gadus vēlāk kopā ar savu filmu pastāvīgo montāžas režisori Maiju Selecku saņēma Nacionālo kino balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Latvijas kinoklasikas mantojuma pieejamības veicināšana, publicējot digitalizētās un restaurētās filmas Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv, ietilpst Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) vērienīgajā darbībā, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)". Šajā projektā sadarbojas Latvijas Nacionālā bibliotēka, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Kultūras informācijas sistēmu centrs; restaurējamo filmu atlasi konsultē Nacionālais Kino centrs, restaurācijas darbus veic konkursā izvēlētā studija Lokomotīve.
Kā jau minēts, digitalizētās un restaurētās filmas pamazām nonāk portālā filmas.lv, kur tās ir legāli un bez maksas pieejamas Latvijas sabiedrībai – jebkurā laikā un visur Latvijā, kur vien pieejams internets, turklāt visās mobilajās ierīcēs.
Klasikas filmas atrodamas portāla sadaļā Arhīva izlase – tur jau iepriekš tikušas publicētas 15 dokumentālās filmas no leģendārā Rīgas poētiskā kino zelta fonda, un sadaļa tiks regulāri papildināta.
Portāla filmas.lv veidošanā sadarbojas Nacionālais Kino centrs (NKC) un Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).
