Šī rudens skandalozākās filmas pirmizrāde festivālā "Baltijas pērle". Par 10 dienām, kas satricināja Eizenšteinu
17. septembrī pulksten 18.00 kinoteātrī “Splendid Palace” tika atklāts kinofestivāls “Baltijas pērle”, kas šoruden atzīmē jau 22. gadskārtu.
Savukārt 18. septembrī kinoteātra „Splendid Palace” Mazajā zālē notika Pītera Grīneveja filmas „Eizenšteins Gvanahvato” īpašais seanss.
Izcilā britu provokatora Pītera Grīneveja filma „Eizenšteins Gvanahvato”, atklāja festivāla „Baltijas pērle” kino programmu, un ne velti tāda izvēle.
Viens no pasaulē slavenākajiem kino režisoriem un kino montāžas valodas revolucionāriem Sergejs Eizenšteins (Сергей Михайлович Эйзенштейн) dzimis 1898. gadā 23. janvārī Rīgā. Līdz ar to Rīga noteikti ir uzskatāma par krustpunktu kinogardēžiem, kur sajust Sergeja Eizenšteina radošo garu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Sergeja Eizenšteina dzīves periods no 1898. līdz 1915.gadam saistāms ar dzīvi Rīgā, kas ietekmē viņa pasaules uztveri, kļūstot par pretrunīgu, spēcīgu impulsu viņa radošajai darbībai. Eizenšteina dzīvi raksturo dramatiska cīņa par saviem mākslinieka ideāliem staļiniskajā Padomju savienībā. Ja agrāk bija radies iespaids, ka kino ir izklaidējoša mākslas forma, kas nav prasīga pret skatītājiem, tad Eizenšteina veikums pierāda, ka kino spēj izteikt būtiskas un nopietnas idejas. Eizenšteina kino daiļrade ir spējusi pacelties pāri propagandas ierobežojumiem, kā piemērs minamas filmas Bruņuķugis Potjomkins, Oktobris, Streiks. Un, kā Pīters Grīnevejs atzīst, ja filmas Oktobris sinonīmiskais nosaukums ir 10 dienas, kas satricināja pasauli, tad filmu Eizenšteins Gvanahvato varētu dēvēt kā 10 dienas, kas satricināja Eizenšteinu. Par to arī stāsts.
Režisors Pīters Grīnevejs:
„Es priecājos, ka filma tiks izrādīta Eizenšteina dzimtajā pilsētā, un tieši ar to tiks atklāts festivāls. Dižais kino modernists un eksperimentētājs Eizenšteins aizbrauca no Krievijas, no Staļina represiju paranojas, no dīvainajām politiskajām kolīzijām un atklāja sev pilnīgi jaunu, neierastu vidi. Šīs desmit dienas satricināja Eizenšteinu. Kino allaž, visos laikos vērpjas ap divām mūžīgajām tēmām – mīlu un nāvi, Erosu un Tanatosu. Tieši Meksikā viņš sajutās brīvs un daudz atvērtāks cilvēka esības izprašanai. Tur pavadītie mēneši apvērsa Eizenšteina priekšstatus par pasauli.”
Filmas darbība noteik Meksikā, kas atspoguļo Eizenšteina pavadīto laiku Gvanahvato, kur 1931. gadā Eizenšteins strādāja pie dokumentālās filmas „Lai dzīvo Meksika!”. Meksikas ainavā kopīgā dejā savijušās Dzīve un Nāve, nesatricināmas tradīcijas un revolucionāras noskaņas, senais un jaunais, Erosa un Tanatosa tēmas. Grīnevejs burtiski pārvērš Gvanahvato par pilsētu-sapni un pilsētu-karnevālu.
Sekojot Eizenšteina domu plūsmai, pilsēta atklājas kā paša autora filozofijas esence, kuras vizuālā palete izkrāso audeklus, atklājot daudzšķautnaino Eizenšteina personību.
Jau no paša sākuma filmā ielaužas un vijas delartiskās komēdijas (commedia dell'arte) gars, taču neizpaliek arī liriskas atkāpes un spilgti erotiskie plaiksnījumi.
Filmā ir manāmas ir barokālās pārmērības, ekscentriskums un avangardisku realitātes kadru montāžas skala, radot atmosfēru, kurā valda mīlestība, kino, nāve un sekss. Virtuoza digitālo iespēju izmantošana sarežģīti konstruētajās mizanscēnās piešķir oriģinālu, novatorisku veidolu vecmodīgi dižajai kino mākslai.
Filmas saturs, kas ir samērā pārbagāts ar vuārisma ainām, skatītājam liek skatīt cilvēka mēģinājumu atbrīvoties bezrobežu esībā tiktāl, lai rastu to, kas spētu sniegt jaunu garšu un iedvesmu kā jauna radīšanā. Ja pieļauj to, ka, esot prom no mājām, cilvēkam attīstās vairāk brīvības un vēlme to izkopt, tad filmā esošie diskutablie momenti iegūst citu nokrāsu, neaprobežojoties ar viena veida traktējumu.
Kopumā var teikt, ka filma ir izstrādāta, un jāatzīst, ka režisors ir piestrādājis pie jaunu ideju un formu meklējumiem, lai kino skatītājam nebūtu garlaicīgi. Gluži pretēji - ieraugi, saskati, apdomā, secini, kā arī sajūti vidi un noskaņu, kādā ir pabijis viena no izcilākajām kino leģendām - Sergejs Eizenšteins.
Sergejs Eizenšteins:
"Nāvei vienmēr ir jābūt gatavai pacelt klausuli."
Festivāla "Baltijas pērle" laikā gaidāmi arī vairāki citi intriģējoši notikumi:
Sestdien, 19. septembrī pulksten 12.30 kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē notiks pirmizrāde filmai “Mantinieki” un radošā tikšanās ar tās režisoru Vladimiru Hotinenko.
Svētdien, 20. septembrī kinoteātrī “Citadele” skatītāji varēs noskatīties skandalozāko Kannu kinofestivāla sensāciju, provokatora Gaspāra Noē erotisko melodrāmu “Mīlestība”, kas uzņemta 3D.
Tā kā šogad "Baltijas pērle" ir sasniegusi rekordu Rīgas festivālu vēsturē – 15 pilnībā izpārdoti seansi jau krietnu laiku pirms atklāšanas, tad te nu ir pārsteigums un lieliska ziņa tiem, kas nepaspēja iegādāties biļetes uz šī rudens skandalozākās filmas pirmizrādi "Baltijas pērles" atklāšanas laikā. Filma "Eizenšteins Gvanahvato" būs skatāma Splendid Palace arī pēc festivāla.
Norises laiks:
22.09. | 18:00 |
---|---|
23.09. | 18:15 |
24.09. | 20:30 |
25.09. | 18:15 |
26.09. | 18:15 |